Ko par organismu pasaka bieži krampji muskuļos?

Ja krampis tiek piedzīvot pirmo reizi dzīvē, protams, nepatīkamās fiziskās izjūtas liek satraukties un raisa jautājumu – kas ar mani notiek? “Jāsaprot, ka krampji ir nekontrolējamas, neprognozējamas, gribai nepakļautas, sāpīgas, velkošas muskuļu spazmas, ko rada kāda muskuļa pēkšņa saīsināšanās vai saspringums. Reizēm tas mēdz notikt  fiziskas slodzes laikā, bet citreiz gluži pretēji – nakts vidū, kad esam miera stāvoklī, organismā ir lēnāka asinsrite un vielmaiņa kopumā,” skaidro  Amanda Ozoliņa.

Nedaudz biežāk par krampjiem sūdzas sievietes, bet kopumā ap 50-60% pieaugušo un 7% bērnu to vismaz reizi dzīvē ir izjutuši. Krampju epizode var pāriet pēc pāris sekundēm, un to var paciest un pārdzīvot, bet reizēm tā ieilgst līdz pat vairākām minūtēm un ir jau grūtāk tikt galā ar nepatīkamajām sajūtām. 

Tipiskākās situācijas un faktori, kas izraisa krampju epizodes

1. Minerālvielu un elektrolītu deficīts

Lai muskuļi funkcionētu pilnvērtīgi, tiem nepieciešamas minerālvielas – kālijs, kalcijs, nātrijs un magnijs jeb tā sauktie elektrolīti. “Krampji ir veids, kā organisms signalizē, ka sācies elektrolītu deficīts,” skaidro farmaceite Amanda Ozoliņa. Katra no minētajām minerālvielām organismā pilda savu funkciju: 

• Nātrijs uztur šķidruma līdzsvaru organismā, nervu darbību, regulē muskuļu kontrakcijas un skābju-bāzes līdzsvaru; 
• Kālijs (kopā ar nātriju) palīdz mazināt un novērst muskuļu krampjus;
• Kalcijs palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu;
• Magnijs atslābina muskuļus, nodrošina pareizu impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām. 

Ja visu šo elektrolītu kombinācija būs pareiza, arī muskuļi funkcionēs pilnvērtīgi. Savukārt, lai nodrošinātu normālu asinsriti un muskuļu barošanu, organismam jāsaņem pietiekams daudzums šķidruma. Ne velti tiek uzskatīts, ka tieši ūdens un elektrolītu deficīts kļūst par galveno cēloni, kāpēc rodas krampji. 

Arī sievietes grūtniecības laikā bieži sūdzas par krampjiem, tāpēc ginekologi jau profilaktiski iesaka lietot magniju. “Nav jāuztraucas, jo magnijs pavisam noteikti gaidāmajam bērniņam nekaitē,” saka Amanda Ozoliņa. “Iesaku izvēlēties kvalitatīvus preparātus ar labu biopieejamību – magnija citrātu vai hellātu. Tie maksā nedaudz dārgāk, bet labāk uzsūcas organismā.”

2. Fiziska pārpūle

Visai bieži krampji rodas pēc gariem pārgājieniem, sacensībām vai fiziski smagiem treniņiem. “Arī ilgstoši nemainīga poza, sēdēšana vai smagumu cilāšana var izraisīt krampjus. Tāpat ar šo problēmu sastopas cilvēki, kuri ikdienā veic darbu, kas prasa ilgstošu stāvēšanu kājās. Tādā gadījumā asinis un šķidrums uzkrājas kājās, organismā rodas šķidrumu līdzsvara zudums, muskuļi un cīpslas saīsinās un rodas krampji,” skaidro farmaceite Amanda Ozoliņa. Būtu ieteicams izvairīties no ilgstošām statiskām pozām, tai skaitā ilgstošas sēdēšanas vienā pozā, un atrast iespēju izkustēties un uzņemt pietiekami daudz šķidruma.

3. Aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados

Diemžēl arī vecums dara savu. Līdz ar gadiem daudziem attīstās ateroskleroze, asinsvadi sašaurinās, līdz ar to arī muskuļi vairs netiek pietiekami labi apasiņoti, apgādāti ar skābekli un tiem nepieciešamajām minerālvielām. Arī tādas saslimšanas kā venozā mazspēja, dažādas vairogdziedzera un virsnieru slimības, cukura diabēts, parkinsonisms, perifērā neiropātija, osteoartrīts, sirds un asinsvadu slimības var būt par iemeslu biežākām krampju epizodēm.

4. Atsevišķu medikamentu lietošana

Cilvēki, kuri lieto urīndzenošus preparātus (diurētiķus), reizēm sūdzas, ka viņus moka krampji. Tam ir skaidrojums, jo šīs zāles no organisma pastiprināti izvada kālija sāļus un atkal iestājas jau minētais apburtais loks: tiklīdz sāk pietrūkt šķidruma, rodas sāļu deficīts un krampji klāt! “Urīndzenošie līdzekļi ļoti bieži pacientiem tiek nozīmēti kombinācijā ar medikamentiem augsta asinsspiediena ārstēšanai. Arī sirds mazspējas gadījumā, kad sirds strādā nepietiekami, kājās veidojas tūska, pietūkst potītes. Lai  sirdi nepārpūlētu, no organisma ir jāizvada liekais šķidrums, lietojot urīndzenošos preparātus,” saka farmaceite Amanda Ozoliņa. Tāpat krampjus var izraisīt arī osteoporozes, astmas un pretsāpju medikamenti.

Ātrais rīcības plāns, ja pēkšņi saķēris krampis:

• Centieties sāpīgo vietu izkustināt, izmasēt, pastiept muskuli. 
• Ja krampju cēlonis ir muskuļu nogurums, var palīdzēt speciāli vingrinājumi un fizioterapija. Taču, ja krampis radies sporta treniņa laikā, nākamreiz pirms nodarbības noteikti nepieciešams kārtīgāk iesildīties, sagatavot muskuļus un saites darbam.
• Ilgstoši sēžot, vēlams ik pa laikam veikt pēdu pašmasāžu, pavingrināt tās, lai veicinātu asins un limfas atteci apakšstilbos. Ieteicams pastaigāt pamīšus uz pēdu ārmalām un iekšmalām.
• Ja ir paplašinātas kāju vēnas un krampji, ieteicams lietot kādu no vēnām domātajiem preparātiem, kas uzlabo venozo atteci un tādējādi arī mazinās krampjus.

Profilaktiskais rīcības plāns, lai nepiedzīvotu krampjus:

• Gan spēka, gan līdzsvara vingrinājumi palīdz uzturēt muskuļu un nervu sistēmas darbību tādā tonusā, lai krampju epizodes piedzīvotu pēc iespējas retāk.
• Karstā laikā dzeramo ūdeni ik pa laikam būtu ieteicams aizstāt ar minerālūdeni, kurā ir lielāka sāļu koncentrācija. Turklāt karstā laikā nepietiek ar ierastajiem diviem litriem ūdens – vasarā jāuzņem vairāk šķidruma! 
• Bagātināt ēdienkarti ar kāliju saturošiem produktiem – banāniem, kartupeļiem, žāvētām plūmēm, aprikozēm, rozīnēm un magniju saturošiem produktiem – tumšo šokolādi, avokado, mandelēm un pākšaugiem.
• Profilaksei var lietot magnija preparātu, arī B6 vitamīnu, kam piemīt pretkrampju iedarbība.