Katru gadu Latvijā no dzemdes kakla vēža mirst vairāk nekā 100 sieviešu
Katru gadu Latvijā no dzemdes kakla vēža mirst vairāk kā 100 sieviešu, informē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes dati liecina, ka pērn nāves gadījumu skaits, kuros pamatcēlonis bijis dzemdes kakla vēzis, bija 113, 2020.gadā - 110, bet 2019.gadā - 125, kas ir lielākais skaits pēdējo septiņu gadu laikā.
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir visbiežākā seksuāli transmisīvā infekcija, un teju jebkurš, kurš kaut reizi piedzīvojis seksuālu kontaktu, visticamāk, ir ar šo infekciju sastapies, norādīja ginekoloģe Olga Plisko. Viņa atzīmēja, ka ap 80% sieviešu ir kaut reizi ar šo infekciju sastapušās, taču vēzis varētu attīstīties tikai 10-12% sieviešu.
"Infekcija ir izplatīta, vairumā gadījumu tā pāriet pati, taču ir gadījumi, kad tas nenotiek un sākas izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Sākumā tās ir pirmsvēža izmaiņas trīs stadijās un pēc tam, ejot gadiem, var attīstīties arī dzemdes kakla vēzis," skaidroja ginekoloģe.
Viņa norādīja, ka vakcinācija pret CPV vislielāko efektivitāti pret vīrusa tipiem, kas ir iekļauti vakcīnā, dod tām sievietēm, kuras ar vīrusu vēl nav sastapušās. Tās ir pusaudzes, kuras dzimumdzīvi vēl nav dzīvojušas. Savukārt ar gadiem sievietei ir risks sastapties ar šo infekciju, un vakcīnas efektivitāte vairs nav 100%, jo tā nepalīdz tikt galā ar to vīrusu, kurš jau ir organismā.
Līdz ar to vakcinēties pret CPV ieteicams arī pēc 18 gadu vecuma. Augsta vakcīnas efektivitāte ir līdz 26 gadiem, taču atsevišķi pētījumi liecina, ka laba efektivitāte ir arī līdz 45-50 gadiem, sacīja Plisko.
Tāpat nozīmīgs ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Ginekoloģe aicina sievietes atsaukties uz Nacionālā veselības dienesta vēstulēm, kas tiek izsūtītas reizi trijos gados, un piedalīties dzemdes kakla vēža skrīninga programmā. Tās mērķis ir atrast tieši pirmsvēža izmaiņas, kas vēl nav ļaundabīgas, un ārstēt tās.
"Vidēji līdz vēzim paiet 10-15 gadi, un tas ļauj mums laikus atklāt šīs pirmsvēža izmaiņas. Izārstējot pirmsvēža izmaiņas, ja pēc tam kontroles analīzēs viss ir labi, sievietei vēža risks šajā reizē ir novērsts," sacīja ginekoloģe.
Pēc viņas paustā, agrīnā stadijā ir pieejamas ārstēšanas, kur pašos vieglākajos gadījumos pietiek tikai ar operāciju, bet, ja stadija ir izteiktāka, izplatītāka, tad ar operāciju nepietiek un parasti pievieno staru terapiju, kurai savukārt ir savi sarežģījumi. Savukārt, ja vēzis jau sāk izplatīties pa organismu un ja ir metastāzes, tad tas var arī beigties ar sievietes nāvi.
Plisko gan atzina -, lai skrīnings būtu efektīvs un samazinātu dzemdes kakla vēža gadījumus, vajag panākt vismaz 80% sieviešu atsaucību. Latvijā, skatoties pēdējo gadu statistiku, atsaucība vidēji ir apmēram 40%.
Vienlaikus viņa norādīja, ka sievietes, kurām jau ir bijušas pirmsvēža izmaiņas, interesējas par vakcināciju vairāk nekā tās, kurām nav bijušas. Esot pierādīts, ka sievietēm pēc pirmsvēža izmaiņu ārstēšanas, kuras ir vakcinējušās, par 80% samazinās draudi, ka šī situācija atkārtojas jaunas inficēšanās dēļ.
Patlaban valsts apmaksāta vakcinācija pret vēzi izraisošo CPV pieejama arī 12 gadus veciem zēniem, tādējādi novēršot zināmu diskrimināciju, jo iepriekš pret CPV tika vakcinētas tikai meitenes.Tāpat šogad valdība lēma, ka turpmāk valsts apmaksāta vakcinācija pret vēzi izraisošo CPV būs pieejama arī 13 un 14 gadus veciem zēniem, tādējādi nodrošinot dzimumneitrālu pieeju vakcinācijai.
