Atlikta vakcinēšanās pret cilvēka papilomas vīrusu palielina inficēšanās risku, norāda ginekoloģe
Atlikta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) palielina inficēšanās risku un ar vakcināciju saistītos izdevumus gadījumā, ja tiek nokavēts valsts apmaksātas vakcīnas periods, sacīja bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka.
Viņa skaidroja, ka CPV ir vīrusu grupa, kura izraisa, piemēram, ādas kārpas, kas ir samērā nekaitīgas, bet atsevišķi tipi izraisa arī ļaundabīgas saslimšanas - kādu no vēža paveidiem. Nereti CPV asociē ar dzemdes kakla vēzi, taču tas izraisa arī rīkles vēzi, anālā kanāla vēzi, vulvas vēzi, maksts vēzi un arī dzimumlocekļa vēzi vīriešiem.
Pēc viņas paustā, apmēram 80% sieviešu dzīves laikā sastopas CPV.
Lielākajai daļai organisms pats spēj tikt galā ar šo infekciju un atbrīvojas no tās, bet daļai cilvēku šis vīruss saglabājas šūnās un ilgtermiņā izraisa ļaundabīgus audzējus - kā sievietēm, tā vīriešiem. Viņa norādīja, ka infekcijai nav ģenētiskā pamata, tādēļ jebkuram cilvēkam ir risks saslimt ar vēzi, jo pret infekciju pilnībā nepasargā arī prezervatīvs.
Līdaka skaidroja, ka optimālais vecums, kad būtu jāvakcinējas, ir 12 gadi, jo nekad nevar zināt, kādā vecumā cilvēkam sāksies dzimumdzīve.
Turklāt līdz 15 gadu vecumam vakcīnai vajadzīgas tikai divas devas, bet no 15 gadu vecuma - trīs.
"Diezin vai tajā brīdī, kad parādīsies puisis, tā meitene atnāks pie mammas un teiks: "Tā, man tagad ir puisis, es gribu novakcinēties pret to vīrusu, lai mēs droši varam dzīvot dzimumdzīvi." Tā nenotiek," atzina Līdaka.
Viņa informēja, ka vakcīnu var saņemt jau no deviņu gadu vecuma un Latvijā meitenēm līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vakcīna ir valsts apmaksāta, kas ir būtiski, jo vienas devas cena ir ap 150 eiro. Tā kā no 18 gadu vecuma ir nepieciešamas trīs devas, tad tas ir arī ievērojams finansiāls slogs, ja tiek nokavēta valsts apmaksāta vakcinācija.
Saskaņā ar pētījumiem, vakcinēties būtu ieteicams līdz 27 gadu vecumam, taču var vakcinēties arī vēlāk, norādīja Līdaka.
Vakcināciju pret CPV cilvēki saņem no ģimenes ārsta, bet daļa - skolās. Nereti arī mēdz būt tā, ka daļa ģimenes ārstu pat atrunā no vakcīnas ar domu, ka labāk to darīt vēlāk, kad paaugsies, bet tam nav racionāla pamatojuma. Savukārt vakcināciju pret CPV parasti veic ģimenes ārsti, taču tā var notikt arī vakcinācijas kabinetos.
Vienlaikus viņa atzina, ka nereti cilvēki ir nobijušies, jo jūtas pārliecināti, ka vakcīnu pret CPV ievada dzemdes kaklā vai citādi ginekoloģiskas apskates laikā, taču tā esot parasta injekcija plecā. Tāpat nereti cilvēki sastopas ar dezinformāciju par to, ka vakcīna kaut kādā veidā varot izraisīt neauglību, taču saskaņā ar pētījumiem, vakcīna pret CPV neauglību nevar izraisīt. Tieši pretēji, ja sievietei vai vīrietim jau ir CPV, tad gan reizēm var būt problēmas ar grūtniecības iestāšanos, tāpēc risku var radīt nevakcinēšanās, nevis vakcinēšanās.
Līdaka aicina obligāti nākt pie ginekologa no 25 gadu vecuma reizi trīs gados uz dzemdes kakla vēža skrīningu.
Savukārt, ja meitenei līdz tam viss ir kārtībā, nav sūdzību un arī mēnešreizes norit normāli, tad uz profilaktisko apskati pie ginekologa var nenākt.
"Kad 12 vai 13 gadu vecu meiteņu mammas grib, lai paskatās, vai viss ir kārtībā, tas ir labi, bet tas nav obligāti. Ja meitene nevēlas iet, nevajag viņu spiest. Savukārt kad sāk dzīvot dzimumdzīvi, ja mainās partneri, tad vismaz reizi gadā ieteicams pārbaudīties uz seksuāli transmisīvām infekcijām," sacīja Līdaka.
Kā ziņots, Latvijā vakcīna pret CPV tiek apmaksāta meitenēm, sākot no 12 gadu vecuma, bet kopš šī gada sākuma valsts pirmo reizi apmaksā vakcināciju pret CPV arī 12 gadus veciem zēniem.
Patlaban valdība plāno apmaksāt vakcināciju pret CPV arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem.
