Kāpēc cilvēkiem rodas kārpas? Struteņu sula un citi ārstēšanas veidi

Kas ir kārpas?

Jau minējām, ka kārpas ir ādas bojājumi, ko izraisa vīrusa infekcija jeb labi zināmais cilvēka papilomas vīruss. Daudzus pārsteidz fakts, ka zinātnieki ir identificējuši vairāk par 150 dažādiem šī vīrusa tipiem. Kārpas sastāv no iekšējo audu serdes, ko baro asinsvadi, un ārējā ādas audu slāņa pārklājuma. Klasiski kārpas var atpazīt pēc raupjās, ziedkāpostam līdzīgās virsmas. Tās mēdz būt ādas krāsā vai pelēki brūnas, bieži ar melniem punktiem virsmā. Kārpu skaits var būt ļoti dažāds. Tipiskās to rašanās vietas ir plaukstas, āda ap nagiem, elkoņi, pēdas. Visbiežāk slimība pāriet pati no sevis, tomēr cilvēkiem ar imunitātes problēmām kārpas var izplatīties un kļūt par hronisku vainu. Turklāt kārpas ir sastopamas 7 līdz 10% cilvēku, bet visbiežāk tās sastopamas bērniem un pusaudžiem.

Kāpēc tieši man ir kārpas?

Kārpas parasti rodas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Kārpas nereti ir arī cilvēkiem, kuru organisms ir piesārņots ar toksīniem un kuriem ir traucēta vairogdziedzera darbība. Šie veidojumi parasti rodas uz bojātas ādas, tāpēc visbiežāk tās ir uz pirkstiem, plaukstām, tuvu nagiem. Lai gan kārpas mēdz būt arī sāpīgas, tās organismam neko ļaunu nedara. Galvenais iemesls, kāpēc no tām cilvēki vēlas atbrīvoties — kārpas neizskatās pārāk glīti. Viens gan jāatceras — ja kārpu rajonā rodas apsārtums, stipra nieze un kārpas sāk strauji paplašināties, jāgriežas pie onkologa.

Inficēšanās ar vīrusu, kas izraisa kārpu veidošanos, notiek kontakta ceļā. Tas nozīmē, ka kārpas ir lipīgas, bet biežāk rodas tad, ja organisma aizsargspējas ir novājinātas. Saskaroties tieši ar inficēto zonu, kārpas var izplatīties no cilvēka uz cilvēku vai arī no vienas ķermeņa daļas uz citu. Vairāk kā 50 % gadījumu kārpu izzūd pašas bez ārstēšanas divu gadu laikā. Dažreiz kārpas ir visiem ģimenes locekļiem, un tad cilvēki domā, ka vienkārši ir iedzimtības vaina. Tomēr tā nav — no kārpām varēs atbrīvoties, ka pielietos atbilstošu ārstēšanas taktiku un pārtrauks lietot vienus un tos pašus dvieļus, apavus un citu sadzīves priekšmetus. Ja ādā ir kāda sīka skrambiņa, ar to pietiek, lai vīruss iekļūtu organismā. Vienlaikus, protams, jādomā par organisma imunitātes stiprināšanu.

150 dažādi veidi? Apskatām populārākos!

Kārpas visbiežāk dala parastajās, plakanajās, pēdu kārpās un kondilomās, kas ir kārpas uz dzimumorgāniem.

Parastās kārpas biežāk sastopamas uz rokām un pirkstiem, jo tur ir lielākas inficēšanās iespējas.

Vienas no nepatīkamākajām un traucējošākajām ir pēdu kārpas: pēdām jānotur viss ķermeņa svars, un, ja tur ir kārpa, tā sāp un arī pēc kārpas likvidēšanas tajā vietā kādu laiku ir nepatīkamas sajūtas. Lielas neērtības rada kārpas naga valnīša maliņā vai zem naga, turklāt no tām ir grūtāk atbrīvoties. Parasti notiek tā, ka, iznīcinot pirmo lielo kārpu, pazūd arī pārējās, sīkās. Kādreiz ir tikai viena kārpa, kas ilgu laiku saglabājas bez lieluma izmaiņām.  Pēdu kārpas parādās tikai uz pēdu apakšpuses.

Plakanās kārpas ir plānas, ādas krāsā vai iesārtas, parasti veidojas delnu virspusē. Tās vislabāk padodas ārstēšanai.

Kondilomas ir kārpu paveids, kas lokalizējas uz dzimumorgāniem un anālās atveres rajonā. Tās atklājot, cilvēki nobīstas, ka tas ir audzējs vai kāda veneriska slimība. Daži cer, ka kondilomas pazudīs, citi mēģina no tām atbrīvoties pašu spēkiem, kas lielākoties neizdodas. Siltajā un mitrajā vidē kārpas ātri vien saaug, jo sevišķi, ja cilvēks diez cik rūpīgi neievēro higiēnas prasības.

Ir arī tā sauktās vecuma kārpas, kas nav lipīgas. Pusmūža cilvēkiem tās rodas uz sejas, plaukstu virspusē, uz ķermeņa, it īpaši uz muguras. Vecuma kārpas ir plakani vai grubuļaini dažādas formas mezgliņi gaišpelēkā, brūngandzeltenā vai melnā krāsā, kas virspusē taukaini spīd. Var būt neliela nieze. Mezgliņi bieži saplūst, veidojot izaugumus, kas līdzīgi ziedkāpostam. Šīs kārpas nav ieteicams traumēt, nedrīkst ilgi sauļoties.

Kā likvidēt?

Tradicionāli medicīnā ir divi galvenie kārpu un pēdu kārpu ārstēšanas veidi: pirmkārt, skābju preparāti, kas tiek uzklāti tieši uz kārpas un, otrkārt, ķirurģiska nogriešana, ko veic medicīnas speciālists un kuru var veikt ar lāzera palīdzību. Šī procedūra ir dārgāka, kas saistīts ar procedūras pašizmaksu. Krioterapija jeb piesaldēšana ar šķidro slāpekli ir visērtākā metode, jo neprasa speciālu anestēziju procedūras laikā un ir salīdzinoši lēta. Gan lāzerprocedūras, gan krioterapijas rezultātā rodas ādas brūcīte, iespējams, pūslītis, kas būs jākopj. Svarīgs nosacījums veiksmīgai kārpu terapijai ir savlaicīga atkārtota procedūra pēc divām nedēļām. Visbiežāk ir vajadzīga gan otrā, gan trešā procedūra. Līdz ar to ir jārēķinās ar zināmām neērtībām, kamēr apstrādātie ādas rajoni sadzīs. Likvidējot kārpas, ir jāveic arī imunitātes paaugstināšanās un iekšējo orgānu attīrīšanās — aknas, nieres, žultspūsli. Šeit var līdzēt preparāti, kas domāti tieši šo orgānu darbības uzlabošanai. Mēģinot tikt galā ar kārpām, ir jāapzinās, kāpēc tās varētu parādīties — ir jāizvērtē sava organisma veselības stāvoklis, lai savlaicīgi novērstu dažas problēmas. Vienmēr jādomā, kā veicināt savu imunitāti.

Tautā ir populāras visdažādākās metodes kārpu likvidēšanai, sākot no apraktā kartupeļa beidzot ar strutenēm. Ir jāsaprot, ka kārpu iespējams likvidēt tikai iznīcinot kārpas skartos audus. Bieži vien cilvēki vispirms mēģina pašu spēkiem tikt vaļā no kārpas, tomēr kārpu spaidīšana, durstīšana, griešana ar nazi vai žileti ir nepareizi paņēmieni. Ja kārpas sāk asiņot, tajā ļoti viegli var ievazāt vēl kādu infekciju. Daži mēģina kārpu izdedzināt ar etiķi vai kādām citām skābēm, izraisot apdegumus un sabojājot arī apkārtējos veselos audus. Tad jau labāk izmantot veco tautas līdzekli — struteņu sulu. Ar svaigu struteņu sulu regulāri ieziež kārpu, līdz tā pazūd. Jāatzīst, ka šī metode ne vienmēr līdzēs. Ja pēc 2–3 nedēļām vēlamo rezultātu joprojām nav, jāmeklē cits risinājums. Lai mājas apstākļos tiktu galā ar kārpām, var mēģināt katru dienu atmiekšķēt ādu, tad norīvēt sabiezēto virskārtu un apsmērēt ar kādu skābi saturošu līdzekli, ko iespējams iegādāties aptiekā. Šī metode var prasīt mēnešus, un bieži vien tā nedod vēlamo rezultātu. Tādā gadījumā gala rezultātā vienalga būs jāvēršas pēc palīdzības pie dermatologa.

Mammamuntetiem.lv / Foto: shutterstock