#jūtiesdroši ar prebiotiķi
Nekas tā nevairo satraukumu, kā neziņa: ar vīrusu slimo tuvi un tāli, draugi, kolēģi, paziņas un radinieki… Vai nāksies slimot arī man? Kā tas būs? Vai mans organisms tam ir gatavs?
Kad šīs domas sāka atņemt pat naktsmieru, nolēmu – nekā nebija, neļaušos trauksmei, bet virzīšu enerģiju uz to, lai spēcinātu organismu un tā aizsargspējas!
Kad dalījos savās domās ar satikto kaimiņieni, viņa man aktīvi piebalsoja – jūtoties tāpat, meklējot informāciju par uztura bagātinātājiem un tautas līdzekļiem. Cita starpā esot noskatījusies raidījumu ar medicīnas darbinieku sarunu, kas pavērusi viņai jaunus apvāršņus par probiotiķu nozīmi imunitātes spēcināšanai. Katrs salmiņš labs, pie kā var pieķerties. Arī es interneta dzīlēs atradu šo raidījumu – tajā tika vienkāršiem vārdiem izskaidrota prebiotiķu nozīme organisma pilnvērtīgā funkcionēšanā, kā arī cīņā pret bakteriālām un vīrusu saslimšanām[1]. Sarunas viesi diskutēja par to, vai līdzsvarots mikrobioms ietekmē imūnreakciju, mentālo veselību, gremošanas sistēmas darbību, vitamīnu uzņemšanu, kā arī vai stabilizē imūnsistēmu un veicina pretestību infekcijas slimībām.
Raidījumā speciāliste minēja, ka prebiotiķi nodrošina 80% organisma aizsargspēju, kā galvenos palīgus minot „tautas līdzekļus“: kefīru, tējas sēni, skābos kāpostus. Šī doma (varbūt kaimiņienes iespaidā) man patika, tomēr radās jautājumus: kā varu zināt, cik glāzes kefīra man dienā jādzer, lai uzņemtu nepieciešamo baktēriju daudzumu? Jautājums kaimiņu sarakstē un pēc īsa mirkļa atbilde – katru dienu viena glāze kefīra vai viena glāze kombučas dzēriena (tējas sēne) vai 100 grami kimči (marinētie kāposti) vai mūsu skābie kāposti. Un te es kapitulēju, jo skābie kāposti īsti neiet pie dūšas un pūš vēderu, un arī ticība, ka katru rītu spēšu iedzert kefīru, man nav.
Pievērsos meklēšanā internetā, ierakstot vārdu “prebiotiķi”, un uzgāju nesena pētījuma aprakstu: apsekojot 106 Covid-19 slimniekus ar dažāda smaguma sekām sešu mēnešu garumā un analizējot 258 mikrobiomu paraugus, tika secināts, ka 76 % pacientu ir post-kovid sindroms (Post-Acute Covid Syndrome jeb PACS). Tā izteiktākie simptomi bija nogurums, slikta atmiņa un matu izkrišana. Bet galvenais, ka pierādījās cieša saikne starp sindroma attīstību un cilvēka mikrobioma kvalitāti[2], proti, jo vairāk labo baktēriju un harmoniskāka vide ir cilvēka kuņģa – zarnu traktā, jo ātrāka un veiksmīgāka atveseļošanās.
Šī informācija virzīja lūgt padomu man uzticamam speciālistam, tāpēc es devos pie Dr. Sabrī Abdelmasī, klīnikas „Goodlife” vadītāja, sertificēta un Latvijā praktizējoša gastroenterologa un endoskopista. Lūgums bija vienkāršs, izskaidrot to, kā darbojas mikrobioms un kāda ir tā loma cīņā pret vīrusiem[3].
Dr. Abdelmasī atbilde bija vienkārša - slimības ir mūsu imūnsistēmas reakcija uz to, kas organismā notiek nepareizi. Šo reakciju nosaka mikrobioms – miljardiem baktēriju pasaule, kurā, saskaroties ar vīrusu, baktēriju vai parazītu, izstrādājas citokīnu molekulas. Citokīni, kas ir mazmolekulāras olbaltumvielas, caur asinīm nonāk smadzenēs un piedalās imūnās atbildes veidošanā. Jaunākie pētījumi atklājuši, ka citokīni ir veids, kā mikrobioms komunicē ar smadzenēm un centrālo nervu sistēmu, un ar šīs komunicēšanas palīdzību ir iespējams regulēt, stimulēt vai uzturēt darbībā mūsu orgānus, papildinot mūsu mikrobiomu ar pozitīvai reakcijai nepieciešamajām labajām baktērijām.
Dakteris uzskata, ka šie fakti palīdzēs mums aizvien vairāk ietekmēt gan dažādas hroniskās saslimšanas, gan reakciju uz vīrusiem. „Svarīgi ir iejaukt pareizo mikroorganismu kokteili,“ smaidot noteica Dr. Abdelmasī. Viņš arī deva padomu lietot dabiskos, farmaceitiski izstrādātos probiotiķus, kuros labo baktēriju un mikroorganismu aktīvās kultūras ir pietiekami lielās devās un daudzveidībā.
Līdz ar to, mans nākamais jautājums bija, kā tad lai es izvēlos efektīvāko prebiotiķi aptiekā, Dr. Abdelmasī man izstāstīja kritērijus: pirmkārt, probiotiķī ir jābūt iespējami daudz un dažādām baktēriju sugām, otrkārt, tam ir jābūt ietvertam īpašā apvalkā - kapsulā, kas pasargā baktērijas no agresīvās kuņģa vides, lai tās neskartas nonāktu zarnās un tikai tur sāktu darboties un augt. Trešais svarīgais faktors ir, lai līdzekļa sastāvā būtu iekļauti prebiotiķi – barības vielas probiotiķiem, lai tie mūsu zarnās var iedzīvoties un vairoties. Uz sarunas pozitīvās nots, vēl nonācām pie secinājuma, ka es priecātos, ja šis brīnumlīdzeklis būtu pieejams koncentrētā veidā un man būtu jāuzņem iespējami mazs daudzums kapsulu, nu neesmu es gatava uz trīs līdz sešām kapsulām dienā!
Ieguvusi visus nepieciešamo informāciju, mājupceļā iegriezos aptiekā un atradu vairākus variantus. Tomēr izšķirošo lēmumu par labu vietējam ražotājam LYL love your life® un probiotiķim LYLBIOTIC palīdzēja pieņemt tas, ka šī augstas aktivitātes labo baktēriju kompleksam dienas deva ir tikai viena kapsula, kurā mājo veseli 28 miljardi (!!!) 9 dažādu sugu baktērijas. Turklāt to nav nepieciešams uzglabāt ledusskapī, es varu likt kārbiņu somā, doties dienas gaitās un iedzert kapsulu sev piemērotā brīdī. Un, protams, arī cenas faktors, kas pašreizējā komunālo rēķinu stihijā ir ļoti nozīmīgs arguments - saskaņā ar aprēķiniem, 1 miljards baktēriju man izmaksā tikai 0,03 EUR.
Jau pagājusi nedēļa, kopš ilgst mans #jūtiesdroši ar LYLBIOTIC maratons – domas par vīrusu ir rimušas, jo zinu, ka daru visu iespējamo, lai spēcinātu savu imūnsistēmu ātri un vienkārši!
Pačukstēšu- februārī LYLBIOTIC pieejams aptiekās un interneta aptiekās, kā arī www.lyl.eu, ar atlaidi līdz -20%.
[3]Intervija ar Dr. Sabri Abdelmasī 2022. gada 15. janvārī
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA "Ozermedia".
