Uztura speciālistes brīdina: populārā keto diēta var sabojāt veselību - arī neatgriezeniski
Viena no populārākajām diētām šobrīd ir keto, bet to drīkstētu ievērot tikai speciālistu uzraudzībā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas lektore, uztura zinātniece un profesionāla sportiste Anita Siliņa un dabiskās veselības atjaunošanas centra "ReCure" uztura speciāliste Guna Bīlande.
Uztura speciālistes norādīja, ka veselam cilvēkam šī diēta var arī sabojāt veselību - tā var ietekmēt aknas, nieres un smadzeņu darbību.
"Neapzināti iesakot šo diētu veselam cilvēkam, varam sabojāt veselību kopumā un pat neatgriezeniski," Latvijas Radio norādīja Siliņa, skaidrojot, ka, piemēram, cilvēks, kuram ir traucēti nieru radītāji, nemaz nedrīkst skatīties keto diētas virzienā.
Arī Bīlande norādīja, ka viņa kā speciāliste šo diētu neatbalsta, tikai īpašos gadījumos, ja cilvēkam ir epilepsija. Viņa bilda, ka šī diēta ietekmē ne tikai aknas un nieres, bet arī smadzeņu darbību.
"Zinātniski ir pierādīts, ka ierobežota ogļhidrātu uzņemšana var izraisīt nomāktu emocionālo stāvokli, galvassāpes, reiboņus. Augļi, ogas, dārzeņi ir tie, kur gūstam šķiedrvielas, vitamīnus, antioksidantus, no kuriem atsakāmies, ievērojot šādu diētu," bilda Bīlande.
Kas ir keto diēta?
Tā izmaina avotu, no kā ķermenis galvenokārt uzņem enerģiju, tas ir, ogļhidrātus nomaina tauki. Tauki un ogļhidrāti var būt dažādās proporcijās, bet vidēji tie ir 55–90 % tauku (normāli pēc Veselības ministrijas ieteikuma ir 30–35 %) un 10–31 % olbaltumvielu un ogļhidrātu kopā (normāli pēc Veselības ministrijas ieteikumiem olbaltumvielām 10–20 % un ogļhidrātiem 45–60 %). Vidēji ogļhidrātu daudzums dienā variē no 8 līdz 60 g (vidēji tiek uzņemti 280 g ogļhidrātu diennaktī).
Kas notiek ķermenī? Ķermenī rodas ketoze. Tas ir stāvoklis, kad cilvēka organisms kā enerģijas avotu sāk izmantot taukvielas, nevis glikozi. Rezultātā palielinās ketonvielu koncentrācija asinīs, un var rasties ketoacidoze – stāvoklis, kas rada draudus cilvēka veselībai un dzīvībai.
Ketogēnā diēta ļauj ēst taukus, sviestu, lietot saldo krējumu, sieru, gaļu, taču ogļhidrātus var lietot tikai minimāli, un tas nozīmē, ka no uztura jāizslēdz graudaugi, pākšaugi, augļi, dārzeņi, miltu izstrādājumi, saldumi, saldinātie dzērieni, cukurs, piens. Būtībā visi vienkāršie un arī saliktie ogļhidrāti.
Rūpīgi jāseko līdzi vitamīnu daudzumam ikdienā, jo, tā kā netiek ēsts daudz augļu, dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un citu organismam nepieciešamu produktu, var rasties C, B grupas vitamīnu un minerālvielu kā kalcijs un cinks deficīts.
Tomēr ketogēnai diētai ir arī plusi. Zinātniski pierādīts, ka tā palīdz epilepsijas slimniekiem, diabēta pacientiem un ļauj nomest svaru. Bez medicīniska pamatojuma ketogēnā diēta nav ieteicama ilgstoši.
