Kādas ķermeņa sāpes nedrīkst ignorēt, lai neapdraudētu savu dzīvību

Hroniskas un akūtas sāpes

Sāpes ir veids, kā mūsu nervu sistēma norāda uz to, ka kaut kas organismā nav labi. Sāpes  varam iedalīt divos veidos – akūtās sāpes un hroniskās sāpēs. 

• Akūtas sāpes sākas pēkšņi, piemēram, traumas gadījumā, un kalpo kā brīdinājuma signāls par bojājumu vai cita veida saslimšanu. Akūtu sāpju gadījumā jānoskaidro to iemesls un jāvēršas pie attiecīga speciālista pēc palīdzības, lai tās izārstētu laicīgi, skaidro farmaceite Ilze Priedniece. Akūtos gadījumos noderīgi ir atvēsinošie aerosoli, jo tie ātri mazina tūsku un iekaisumu traumu, sasitumu, sastiepumu, sporta traumu gadījumā, uzsver klīniskā farmaceite.

• Hroniskas sāpes ir ilgstošas sāpes, kas saglabājas vairāk nekā trīs mēnešus.  Hroniskas sāpes var būt kā patstāvīga diagnoze vai saistītas ar citām saslimšanām. Visizplatītākās ir muguras sāpes un galvassāpes. Ilgstošas sāpes ir saistītas ar virkni citu simptomu, kas pasliktina veselības stāvokli un pašsajūtu: sāpes var pavadīt depresija, trauksme, miega traucējumi, dusmas, agresija un bezpalīdzības sajūta, stāsta klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Hronisku sāpju ārstēšana ir kompleksa – tā ietver gan ārsta nozīmētos medikamentus, blokādes, fizioterapijas nodarbības, fizikālo terapiju, psihoterapiju un psiholoģiskas metodes, gan dzīvesveida izmaiņas – pietiekams miegs, atpūta, fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, kaitīgo ieradumu atmešana, liekā svara samazināšana. Hronisku sāpju ārstēšana prasa pacienta pacietību un līdzdalību ārstēšanās procesā, kā arī ir nepieciešams ģimenes atbalsts, uzsver farmaceite.

Savukārt neiroķirurgs Rihards Ļuļēns skaidro, ka hroniskas sāpes visbiežāk nepadodas vienkāršiem atsāpināšanas veidiem un signalizē, ka jāveic padziļināta izmeklēšana sāpju cēloņa noteikšanai, jo bieži tās norāda uz kādu nopietnu, reizēm arī dzīvību apdraudošu patoloģiju.

Palīgs pret sāpēm – blokādes

Blokādes ir mazinvazīva atsāpināšanas metode, kuras laikā medikamenti tiek ievadīti lokāli sāpes izraisošajā vietā. Tās lieto kā papildinājumu ierastajai medikamentozajai terapijai, skaidro Ļuļēns. Blokādes lielākoties veic pie muguras sāpēm, locītavu sāpēm, arī karpālo kanālu sindroma gadījumos. Blokādes ir dažādas – paravertebrālas, epidurālas, locītavu, trigerpunktu – atšķiras tikai to ievades vieta.

Lai izmantotu blokādes sāpju mazināšanai, pacientam ir jābūt informētam par viņa alerģijām uz medikamentiem un medikamentu nepanesamību. Bieži vien ir nepieciešama vairāk nekā viena blokāde. Blokādes indikācijas nosaka ārsts, nevis pacients.

Kas jāzina par pretsāpju līdzekļiem?

Klīniskā farmaceite Priedniece stāsta – aptiekās ir pieejami dažādi pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu, taču pirms to lietošanas  jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus savai problēmai un veselības stāvoklim.
Pretsāpju līdzekļus var iedalīt ārīgai vai iekšķīgai lietošanai paredzētajos. Tie var būt bezrecepšu vai recepšu. Ārīgai lietošanai pret sāpēm pieejami geli, ziedes, plāksteri un aerosoli.

• Geli un ziedes, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis, būs ar pretsāpju un pretiekaisuma darbību. Tos lieto pret locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu un izmežģījumu gadījumos, ja ir muguras un reimatiskas sāpes vai sporta traumas. 

• Plāksteri pret sāpēm un iekaisumu arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu. Plāksteriem ar diklofenaku ir ilgstoša pretsāpju darbība, līdz 12 stundām. Tos visbiežāk lieto sāpju ārstēšanai akūtas pārpūles, saišu sastiepumu, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu gadījumos pēc traumām. Savukārt plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala ārstniecisko vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas, un tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles, sastiepumu gadījumā. Lietojot plāksterus pret sāpēm un iekaisumu, nav ieteicams sauļoties un apmeklēt solāriju, lai samazinātu paaugstinātas jutības pret saules gaismu rašanās risku. Piesardzība lietošanā jāievēro pacientiem ar hroniskām saslimšanām, ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu pirms to lietošanas.

• Sildošas ziedes un gelus lieto hronisku sāpju gadījumā, kā arī pie muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpju gadījumā. Šo līdzekļu sastāvā ir piparu ekstrakts, terpentīna eļļa, bet to lietošanā jāievēro piesardzība – jāizvairās no līdzekļu iekļūšanas acīs vai uz gļotādām, jo tie var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, vēlams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu.

• Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi iekšķīgai lietošanai ir pieejami tablešu, kapsulu, pulveru, sīrupu un suspensiju veidā, kas satur tādas vielas kā paracetamols, ibuprofēns, naproksēns, diklofenaks un citas. Par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt atbilstošāko.