Skaties, kā mums gāja Bauskas Alus Darītavā
Lejot glāzē putojošu miestiņu, mēs parasti neaizdomājamies, kā tas ir tapis un cik daudz darba ieguldīts alus darīšanā. Lai aizpildītu šo robu zināšanās, Bauskas alus aicina alus cienītājus apmeklēt darītavu un šoreiz mediju pārstāvjiem un influenceriem sarīkoja nelielu ekskursiju savā ražotnē.
Šis ir “Bauskas alus” jubilejas gads – alus darītava tika dibināta tālajā 1981. gadā, tātad šogad tai aprit 45. gadskārta. Pie tās šūpuļa stāvēja leģendārais alus meistars Kārlis Zālītis, kurš tad arī ir visu slavenāko “Bauskas alus” šķirņu recepšu autors. Kopš tiem laikiem aiztecējušas veselas alus straumes, taču ražotne ir saglabājusies cauri visām pārmaiņām un vēl joprojām mūs veldzē ar savu produkciju.
Bauskas alus darītava ir no tām nedaudzajām, kas saglabājusi veco laiku auru, neraugoties uz piedzīvoto modernizāciju un gadu gaitā veiktajiem uzlabojumiem. Centrā palikusi tā pati ķieģeļu ēka, ko savulaik kopīgiem spēkiem uzbūvēja vairāki Bauskas apkaimes kolhozi. Sākumā gan te darbojās konservu cehs, bet alus darīšanas iekārtas uzstādīja tikai 80. gadu sākumā; tobrīd jau bija skaidrs, ka alus ražotne kolhoziem var sagādāt pieklājīgu peļņu. Tagad, protams, alus darītavai ir jauns aprīkojums un automatizācijas procesi ļāvuši alus darīšanu pacelt pavisam citā līmenī. Tomēr receptūra un tehnoloģijas palikušas tās pašas, kas Bauskā tapušajam bairītim gadu gaitā ir sagādājušas plašu cienītāju pulku.
Ražotnes apskati šoreiz sākam no otra gala – no pildīšanas ceha. Tas tādēļ, ka tūlīt ceha darbinieki ies pusdienās, bet mēs gribam redzēt, kā tad viss darbojas, nevis apstādinātu ražošanas līniju. Mūsu apmeklējuma laikā ražotnē tiek pildīts īpašais jubilejas jaunums, alus “Klasika”. Šķind pudeles, slīdot pa lenti. Te tās gan izmazgā, gan pēc brīža jau uzpilda un aizkorķē, bet pēc tam sakrauj kastēs. To visu dara tehnika, ko pieskata daži cilvēki. Pudeles, starp citu, nāk gan no depozītu sistēmas sagādātajiem krājumiem, gan arī tiek iepirktas jaunas. Un viena lieta, ko, lūdzu, lieciet aiz auss – nekad, nekad nemetiet iztukšotajā alus pudelē salocītu metāla korķīti! Jo visu pārējo mazgāšanas sistēmas pirms nākamās uzpildīšanas no pudeles spēj izskalot un izmazgāt, taču korķīšus gan laukā neprot izķeksēt. Un, ja kvalitātes kontrolieris nepamanīs pudelē svešķermeni, tad kādam dusmīgam pircējam gadīsies alus pudele ar korķīti iekšā. Gribētos jau cerēt, ka tam pašam, kurš tur to iemeta, bet diemžēl karma šajā ziņā bieži vien mēdz aizšaut garām. Šī pati ražošanas līnija pilda arī bezalkoholiskos dzērienus.
Tad dodamies uz alus vārīšanas cehu. Te lielās slēgtās tvertnēs top alus pamatu pamats, sajaucot ūdeni ar iesalu. Tā rodas misa, kurai pievieno apiņus, lai iegūtu katrai konkrētajai alus šķirnei raksturīgo garšu. Pēc atdzesēšanas misa nonāk raudzētavā, kur milzīgās atklāta tipa vannās alus tiek raudzēts. Starp citu, tādi atvērtās raudzēšanas kubli mūsdienās ir ļoti reti sastopami un Bauskas alus darītava ir viena no nedaudzajām, kas vēl izmanto šo metodi. Tālāk process, kurā ir iegūts jaunalus, turpinās nogatavināšanas tvertnēs noguldītavā. Tur alus vēsumā atrodas vismaz mēnesi, pamazām iegūstot tam raksturīgo garšu un aromātu, un piesātinās ar dabīgo ogļskābo gāzi. Vētrainos 90. gadus piedzīvojušie varbūt atminas, ka, cenšoties palielināt produkcijas noietu, viena otra darītava reizēm tirgū laida līdz galam neizturētu alu, kas nenāca par labu ne alus darītāju reputācijai, ne alus dzērāju vēderiem. Tad, lūk, mūsdienās kaut ko tādu neviens vairs neatļaujas, jo konkurence tirgū ir liela un, dzenoties pēc ātras peļņas, pastāv liels risks nodarīt neatgriezenisku kaitējumu uzņēmuma nākotnei. Tādēļ alus darītāji ļoti nopietni rūpējas par produkcijas kvalitāti.
Skaties kā mums gāja Bauskas alus darītavā
Protams, pati aizraujošākā pasākuma daļa ir produkcijas degustācija. Te ir daži vienkārši noteikumi. Pirmais – sākt ar mazāk reibinošo dzērienu un, tā teikt, grādus kāpināt pamazām. Mūsu gadījumā tas nozīmē sākt ar bezalkoholisko alu, kas, sekojot laikmeta garam, jau vairākus gadus ir Bauskas alus darītavas sortimentā. Starp citu, pēc garšas ļoti līdzīgs “īstajam” alum. Tad jau var pamēģināt gaišo alu un pabeigt ar tumšo, kas, kā atklājās pusdienu laikā, negaidīti labi sapas ar šokolādes desertu. Otrais noteikums – kārtīgs degustētājs un alus cienītājs bairīti glāzē lej, pudeli turot 90 grādu leņķī attiecībā pret glāzi. Tā var iegūt tādu putu kārtiņu, kādai pēc brūvera ieceres jābūt glāzes augšpusē. Protams, šo noteikumu ievērot var nesteidzīgie alus baudītāji, savukārt bārmeņi, kuriem pēc iespējas ātrāk jāpiepilda klientu glāzes, parasti to ignorē un lej alu, glāzi turot ieslīpi, tā mazinot putu cepurīti. Jo pretējā gadījumā klients sāks brēkt, ka viņam glāzē tikušas putas vien, bet bārmenis ir “žuļiks”!
Vēl viena atziņa – ar alu kopā ļoti labi sader iesala cepumiņi. Bet pati galvenā no atziņām – “Bauskas alus” ir saglabājis meistara Kārļa Zālīša savulaik augstu uzlikto kvalitātes latiņu! Un, ja ir interesenti, kuri arī vēlas doties šādā ekskursijā, tad ir iespējams, iepriekš piesakoties alus darītavā vai arī Bauskas alus darītavas mājaslapā.
