Kā un kāpēc ir jāpieskata ādas veidojumi?

Bērnībā – dzimumzīmes, kārpas un kontagiozie moluski

Dermatoloģe skaidro, ka bērniem uz ādas galvenokārt sastopamas dzimumzīmes, kas var būt gan iedzimtas, gan parādīties vēlāk. Augot dzimumzīmju skaits palielinās, turklāt, jo biežāk bērns ir pakļauts saules staru iedarbībai, jo vairāk būs dzimumzīmju.

Bērniem ir raksturīgi arī asinsvadu veidojumi jeb hemangiomas, kas tā pat, kā dzimumzīmes, var būt gan iedzimtas, gan iegūtas.

“Hemangioma ir redzama uz ādas kā neliels vai lielāks sarkans pacēlums vai traips. Apskatot ārsts var noteikt, vai tas ir tikai kosmētisks defekts vai tomēr patoloģija, kas ir jāārstē,” teic Kristīne Salaka un norāda, ka tas nebūt nav viss – bērniem uz ādas mēdz parādīties arī vīrusa veidojumi – kārpas un kontagiozie moluski.

“Gan vīrusa kārpas, gan kontagiozie moluski ir labdabīgi papilomas vīrusa veidojumi, kas rodas, ja vīruss nonāk organismā caur ādas traumu vai arī tad, ja ir kāda slimība, kā dēļ ir nomākta imunitāte, paverot iespēju vīrusam inficēt.” Dermatoloģe uzsver, ka kārpas un moluski ir jāārstē, pretējā gadījuma tie savairojas. “Kārpas gan mēdz izzust arī pašas no sevis, taču ne vienmēr. Uzskats, ka ir jāiznīdē galvenā kārpa, tad pārējās pazudīs, neatbilst patiesībai. Var mēģināt kārpas ārstēt mājās ar lokāliem līdzekļiem, tomēr viens no labākajiem veidiem – darīt to ārsta kabinetā, veicot krioterapiju vai izmantojot lāzerterapiju.”

Ļaundabīgi ādas audzēji bērniem ir reti sastopami, tomēr tādi gadījumi mēdz būt, tādēļ ādas veidojumiem noteikti ir jāpievērš pastiprinātu uzmanību. “Jāņem vērā – jo biežāk bērns apdeg saulē, jo lielāks ir risks dzīves laikā iegūt ļaundabīgu ādas audzēju, tādēļ noteikti jālieto ādas aizsargkrēms SPF 50 un jāizvairās ilgstoši uzturēties saulē,” atgādina VCA dermatoloģe Kristīne Salaka.

Pieaugot – vairāk veidojumu, vairāk risku

“Pieaugot uz ādas situācija kļūst aizvien raibāka un parādās arī dažādi citi veidojumi, kas parasti nebija vērojami bērnībā, piemēram, labdabīgie veidojumi – papilomas, sāk parādīties arī seborejas keratozes jeb vecuma kārpas. Dažkārt nākas saskarties ar ļaundabīgu veidojumu – bazaliomu, plakanšūnu vēzi vai melanomu,” saka dermatoloģe Kristīne Salaka un skaidro, kā atpazīt, kas ir kas.

Dzimumzīmes

Dzimumzīme jeb nēvuss ir labdabīgs ādas veidojums – pigmentšūnu sakopojums, kas var būt gan iedzimts, gan iegūts. Ar gadiem dzimumzīmes parādās ne tikai tādēļ, ka to nosaka iedzimtība, to rašanos ietekmē arī uzturēšanās saulē.

Dzimumzīmes var būt plakanas vai izvirzītas, dažāda izmēra. Jau ap 30-40 gadu vecumu uz ādas mēdz būt diezgan daudz šādu veidojumu. Pastāv uzskats – jo vairāk ir dzimumzīmju, jo lielāks melanomas attīstības risks, kas ir vēl vairāk iespējams, ja ģimenes anamnēzē jau ir bijis melanomas gadījums. Dermatoloģe vērš uzmanību uz to, ka dzimumzīmes ir svarīgi novērot jebkurā vecumā un, jo sevišķi, ja tās mainās.

Seborejas keratozes

Dzimumzīmju savairošanās bieži vien ir iemesls, kādēļ daudzi dodas pie dermatologa. Apskatē nereti ārsts konstatē, ka savairojušās ir ne tik daudz dzimumzīmes, cik seborejas keratozes jeb vecuma kārpas, kas īpaši raksturīgas cilvēkiem gados. “Tās ir labdabīgi veidojumi nepareizas ādas pārragošanās dēļ un par tiem nav jāuztraucas. Taču dažkārt vecuma kārpas izaug pārāk lielas un kairinās, berzējas. Tad tās var noņemt, izmantojot krioterapiju vai lāzerterapiju,” norāda VCA dermatoloģe Kristīne Salaka un piebilst, ka saules ultravioleto staru pastiprinātas iedarbības rezultātā seborejas keratozes var parādīties jau 20-30 gadu vecumā.

“Kārpas var būt dažādās krāsās – no gaiši dzeltenas līdz tumši brūnai vai pat melnai un to izmēri arī var būt atšķirīgi. Šāda dažādība bieži vien mulsina, un tie, kuri aizdomājas par ādas vēzi, steidz pētīt kārpu, lietojot plaši zināmo algoritmu ABCDE (A – asimetrija, B – robežas, C – krāsas, D – diametrs, E – veidojuma attīstība). Lai pārliecinātos, vai bažām patiešām ir pamats, vajag doties pie dermatologa un veidojumus pārbaudīt.”

Hemangiomas

Hemangioma ir labdabīgs ādas veidojums, kas rodas tad, ja pastiprināti savairojas asinsvadus veidojošās šūnas – ādas virsmā parādās pacēlums vai plankums sārtā vai pat intensīvi sarkanā krāsā. Arī šie ādas veidojumi var būt gan iedzimti, gan dzīves laika iegūti. Nereti tos provocē kāda kosmētiska procedūra, pārlieku cītīga sauļošanās (jo īpaši, ja asinsvadi atrodas tuvu ādas virsmai) vai karsēšanās pirtī.

“Galvenokārt šie veidojumi ir labdabīgi, taču dažkārt var liecināt par kādu nelabvēlīgu iekšķīgu procesu. Nereti pacients vēršas pie ārsta, ja to aizķer un, tā ka tas ir asinsvadu veidojums, tas mēdz ilgi asiņot. Ja tas ir liels, veidojumu noņem ķirurģiski, ja neliels, tad ar lāzerterapijas procedūras palīdzību,” skaidro dermatoloģe un brīdina – ja bērns jau piedzimst ar šādu veidojumu, tad jāvēro, vai tas izzūd, vai arī tam nepieciešama ārstēšana.

Papilomas

Papilomas ir vīrusa izraisīta labdabīga slimība, kur zināmu lomu spēlē cilvēka imunitāte.

“Papilomas izskatās kā ādas pacēlumi, parasti – uz kājiņas. Tā var būt gan maza, gan izaugt diezgan liela, īpaši, ja atrodas vietā, kut tā pakļauta berzei, piemēram, padusē, apkakles zonā. Papilomām patīk dzīvot ādas krokās, uz plakstiņiem, cirkšņu zonā, zem vēdera, zem krūtīm – vietās, kur ir silts un mitrs. Ja papiloma traucē – berzējas, sāp, asiņo, tās var noņemt,” skaidro Kristīne Salaka.

Galvenokārt papilomas ir pieaugušo problēma, taču dažkārt var būt arī bērniem un pusaudžiem. Ārstam parasti nav sarežģīti tās atpazīt, tomēr, ja papiloma ir pigmentēta, drošībai ārsts visticamāk izmantos dermatoskopu.

Ādas veidojumu diagnostikai – dermatoskops

Dermatoskops ārstam dod iespēju lielā palielinājumā un īpašā apgaismojumā redzēt veidojuma struktūru. “Ir dermatoskopi, kas ļauj veidojumu nofotografēt un saglabāt attēlu dinamiskai novērošanai,” skaidro dermatoloģe.

Svarīga ir arī pašizmeklēšana – ik pa laikam novērtēt savas ādas stāvokli, lūdzot muguru rūpīgi apskatīt kādam mājiniekam. Dažkārt kaut ko aizdomīgu pamana un iesaka apmeklēt dermatologu arī cits ārsts speciālists vai, piemēram, masieris.

Ādas vēža riska faktori

Svarīgs iemels, kādēļ pieskatīt ādas veidojumus un regulāri apmeklēt dermatologu, ir ādas vēža profilakse. Ārste min vairākus ādas vēža riska faktorus.

• Ģenētiskā predispozīcija. Risks ir lielāks, ja ādas vēzis ir kādam no ģimenes locekļiem.

• Ultravioletais starojums. Ilgstoša stipra saules staru iedarbība uz ādu bojā tās pigmentšūnas. Ultravioleto staru radītie bojājumi dzīves laikā summējas, uzkrājas un veicina ne tikai foto novecošos – krunkas, pigmenta plankumus, sabiezēšanos un asins kapilāru parādīšanos, bet var veicināt arī ādas vēža attīstību.

• Pārmērīga sauļošanās. Iedegums ko daudzi ik gadu cenšas iegūt, ir ādas reakcija, lai pasargātu to no ultravioletā starojuma kaitīgās iedarbības. Risku rada arī uz solārijā iegūts iedegums.

• Ādas fototips. Latvijas iedzīvotajiem galvenokārt ir izplatīts 1. un 2. fototips, kas nozīmē, ka āda ir gaiša, acis – zilas vai zaļas, blondi mati. Šādiem cilvēkiem ir lielāks risks iegūt saules apdegumu nekā cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu, un tātad – pastāv arī lielāks ādas vēža attīstības risks.

• Liels dzimumzīmju skaits arī tiek uzskatīts par ļaundabīga ādas audzēja attīstības riska faktoru.

• Vecums. Jo vecāks cilvēks, jo lielāks ādas vēža risks.

• Kaitīgie paradumi, piemēram, smēķēšana.

• Dažādas blakusslimības, kas nomāc imunitāti.

• Darbs ilgstošā saules ietekmē. Riska grupā ietilpst, piemēram, laikstrādnieki, ceļu strādnieki utt.

Kas jāzina par ādas vēzi?

Dermatoloģe Kristīne Salaka stāsta, ka ir triju veidu ļaundabīgi ādas audzēji – bazalioma, palakanšūnu vēzis un melanoma.

Melanoma ir ļaunākais ādas vēzis. Tas attīstās uz izmanītas, bojātas ādas kā jauns veidojums vai arī no esošās dzimumzīmes, ja tā tiek regulāri kairināta, noplēsta. Melanoma izskatās kā mazāka vai lielāka izmēra daudzkrāsains pigments, kam parādās nelīdzena virsma. Biežākā melanomas lokalizācija vīriešiem ir uz muguras, sievietēm – apakšstilba ādā, bet audzējs var būt arī jebkurā citā ķermeņa daļā. Melanoma attīstās vietās, ko saule ir skārusi retāk, taču ir bijuši apdegumi. Visbiežāk melanoma ir pigmentēta, tomēr mēdz būt arī bez pigmenta.

“Apskatot savu ādu, uzķert melanomu, kad tā ir neliela, ir gandrīz neiespējami, tāpēc vajadzētu regulāri doties pie ārsta, lai speciālists apskatītu veidojumus ar dermatoskopu. Sagaidot brīdi, kad izpildās ABCDE algoritms, melanoma jau var būt izplatījusies. Tas ir bīstams audzējs, jo aug gan horizontāli, gan dziļumā. Taču, kamēr melanoma ir tikai ādas virsmā, tā ir labi ārstējama.”

Plakanšūnu vēzis

Šī ir agresīva vēža forma. Galvenokārt tas izpaužas kā sārti ādas pleķīši vai pacēlumi, kas zvīņojas, nesadzīst, noraujot krevelītes un zvīņas, mēdz asiņot. Plakanšūnu vēzis ir nepigmentēts ādas audzējs. Tā kā var šķist, ka uz ādas ir tikai apsārtums ar nelielu zvīņošanos, plakanšūnu vēzi retāk uzreiz diagnosticē, taču, paņemot analīzes vai apskatot veidojumu ar dermatoskopu, var redzēt, ka tas ir ļaundabīgs process. “Ja diagnoze tiek uzstādīta laikus, prognozes ir labas, bet, ja novēloti, arī tas var radīt metastāzes citos orgānos, uz ādas var veidoties izčūlojumi, rētas. Par šī audzēja priekšvēža saslimšanu uzskata aktīniskās keratozes – galvenokārt uz sejas parādās nelieli apsārtumi ar zvīņošanos. Lai nesāktos ļaundabīgs process, svarīgi tos ārstēt,” teic dermatoloģe.

Bazalioma

Bieži sastopama uz sejas, kakla, saulei atklātās vietās. Uz ādas veidojas pacēlums, tad – krevelīte, kas nokrīt, sadzīst, taču pēc laika process turpinās, palielinās, ir redzami asinsvadi. “Jo ilgāk aug bazalioma, jo tā kļūst lielāka, var radīt izčūlojumu, asiņošanu. Retāk bazalioma izskatās kā sārts pleķītis, kas nepāriet un nesadzīst, ar laiku paliek lielāks un var atgādināt tādas ādas slimības, kā ekzēmu, alerģisku dermatītu. Noteikt precīzu diagnozi palīdz apskate ar dermaskopu vai speciālas analīzes un biopsija. Labā ziņa – bazalioma gandrīz nekad nerada metastāzes. Grūtības var rasties, ja audzējs izveidojies tuvu pie acs vai auss – tad tā struktūras var ieaugt dziļāk un deformēt seju, jo veidojumu ir grūtāk izoperēt.”

Kristīne Salaka aicina: “Ja kāds ādas veidojums šķiet aizdomīgs, uzreiz jādodas uz pārbaudi. Mēdz būt dzimumzīme robežstāvoklī – tā vēl nav slikta, tomēr ir vērojamas izmaņas. Tad var veikt dinamisko novērošanu ar atkārtotu ārsta apmeklējumu pēc viena vai diviem mēnešiem. Ja ir daudz veidojumu, taču tie nav aizdomīgi, būtu pietiekami, ja dermatologam atrādītos reizi gadā. Taču, ja ir kāds aizdomīgs veidojums, ārsts to regulāri kontrolēs ar dermatoskopu un laikus pamanīs, ja sāksies nelabvēlīgas izmaiņas.”

Kad noteikti jādodas pie dermatologa?

• Ja ir redzams jauns pigmenta veidojums pēc 30-40 gadu vecuma.

• Ja esošās dzimumzīmes sāk mainīties, tās jāapskata, sekojot ABCDE algoritmam, kas nozīmē novērtēt, vai veidojums kļuvis asimetrisks, vai ir mainījušās tā robežās, parādījušās neregulāras malas, notikušas krāsas izmaiņas, vai pieaug veidojuma izmērs, vai rodas arī subjektīvas sūdzības.

• Īpaša uzmanība jāpievērš, ja dzimumzīme sāk niezēt, ja tā rada diskomfortu – asiņo, sāp, čūlo (sadzīst, bet, nokrītot krevelei, viss sākas no gala). Tās varētu būt baziliomas pazīmes, ja vien, protams, parasta dzimumzīme nav bijusi aizķerta un noplēsta, izraisot asiņošanu. Jāņem vērā, ka nedzīstoša, sulojoša dzimumzīme nav normāla parādība.

3 ieteikumi profilaksei

• Samazināt sauļošanos.

• Uzturoties saulē, lietot aizsargkrēmu vismaz ar SPF 30, uzklāt to atkārtoti ik pa divām stundām un pēc katras peldes. Pievērst pastiprinātu uzmanību un nodrošināt aizsardzību bērna ādai, lietojot SPF 50 aizsargkrēmu.

• Netraumēt un nekairināt dzimumzīmes. Ja dzimumzīme atrodas vietā, kur kairinās, tā ir jānoņem, jo uz hroniska iekaisuma fona var sākties onkoloģisks process.