Nemierīgie muskuļi jeb tiki - kas izraisa šīs spazmas un vai tās ir bīstamas

“Mēs pārvietojamies, satveram priekšmetus un veicam dažādas šķietami automātiskas darbības, īpaši nedomājot. Apgūstam jaunas prasmes, iesaistot dažādas muskuļu grupas. Taču ir reizes, kad muskuļi sāk darboties neatkarīgi no mūsu vēlmēm un vajadzībām – pulsēt vai sarauties. Pulsēšana visbiežāk rodas plakstiņā, augšstilbos, plaukstās, rokās, vēderā un kāju ikros. Raustīšanās var ietver atsevišķu muskuļa daļu, visu muskuli vai muskuļu grupu,” skaidro "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs.

“Joprojām nav skaidras pārliecības, kādēļ šie traucējošie procesi notiek un kas tos izraisa, taču dažkārt saikne ir samanāma, un nepatīkamo sajūtu var izslēgt.”

Viena no biežākajām muskuļu spazmām ir acs muskuļa raustīšanās, ko sauc par miokīmiju. Šie nejaušie raustīšanās gadījumi var būt vāji vai izteikti traucējoši, tie var notikt gan uz augšējā, gan apakšējā acs plakstiņa. Arī cēloņi var būt dažādi – stress, smēķēšana, vējš, spilgta gaisma, pārāk daudz kofeīna vai miega trūkums. Lai arī plakstiņu raustīšanās ir nepatīkama un dažkārt pat neizturama, tā ir nekaitīga un parasti ātri izzūd, taču var arī atgriezties ar kaitinošu regularitāti.

Pulsēšana, kas nerimst vairāk nekā dažas dienas, var liecināt par acu problēmu, piemēram, sausās acs sindromu vai glaukomu. Tas var notikt arī tad, ja ir kāda problēma, kas ietekmē sejas muskuļu kustību. Retos gadījumos acu raustīšanās var liecināt par smadzeņu vai nervu traucējumiem, piemēram, Bella paralīzi, multiplo sklerozi, Tureta sindromu. Taču nevajag uzreiz raizēties par ļaunāko, jo šīm kaitēm visbiežāk ir arī vēl citi simptomi.

Iemesli nevēlamai muskuļu pulsēšanai

Lai arī nepaklausīgs plakstiņš, ko izjutis teju katrs, ir viens no visvairāk piedzīvotajiem traucējumiem, muskuļu nekontrolēta darbošanās ir jāskata kopumā.

Farmaceits min vairākus cēloņus, kas var būt par iemeslu, kādēļ kāds no muskuļiem mēdz nekontrolēti raustīties.

• Stress

Dažkārt stress var izraisīt galvassāpes un bezmiegu, taču tas var veidot arī spriedzi un sāpes muskuļos. Lai stresu mazinātu, var izmēģināt dažādus relaksācijas paņēmienus, piemēram, masāžu vai meditāciju.

• Sāļu un mikroelementu nepietiekamība

Muskuļi darbojas pareizi, ja organismā ir pietiekams vajadzīgo minerālvielu, piemēram, kālija un magnija daudzums. Ja to pietrūkst, ķermenis ziņo ar krampjiem un spazmām. Vingrojumi vai stipra svīšana organismu šajā ziņā iztukšo, minerālvielu samazināšanos var izraisīt arī caureja un vemšana, retākos gadījumos – kādi medikamenti.

• Nepietiekama šķidruma uzņemšana

Nedzerot pietiekami daudz ūdeni, sevišķi vasarā, muskuļi var sākt protestēt. Taču ne vienmēr pie vainas ir nepietiekama šķidruma uzņemšana. Arī slimojot vai karstumā ķermenis izsvīst, tādā veidā zaudējot organismā veselīgu līdzsvaru uzturošo šķidruma daudzumu.

• Miega trūkums un bezspēks

Ja ir liels fizisks nogurums, izsīkumu, muskuļu raustīšanās un spazmas var būt viens no veidiem, kā organisms to paziņo.

• Nepareiza, pārāk liela slodze

Ja pēc treniņa, fiziskām aktivitātēm vai garākas pastaigas jūtamas sāpes, iespējams, organismam ir nepieciešams ilgāks laiks, lai satrenētu muskuļus. Nepareiza, pārāk liela slodze un ātra vēlēšanās tikt pie muskuļu masas visticamāk novedīs pie muskuļu pārguruma un krampjiem. Pareizākā pieeja būtu trenēt muskuļus pakāpeniski, sākumā spēka treniņus veicot divas reizes nedēļā, turklāt lietojot olbaltumvielām bagātu uzturu.

• Pārāk daudz kofeīna

Kofeīns no rīta pamodina un pēcpusdienā uztur žirgtumu, bet, lietojot to pārāk lielās devās, organisms var atbildēt ar krampjiem vai pulsāciju.

• Medikamenti

Ja ir augsts arteriālais asinsspiediens vai sirds slimības, ārsts var izrakstīt urīndzenošas zāles jeb diurētisko līdzekli. Tas liek biežāk un vairāk urinēt, lai nepieļautu tūsku un palīdzētu sirdij strādāt. Taču vienlaikus tas samazina kālija daudzumu organismā un var izraisīt muskuļu spazmas. Farmaceits piebilst, ka ir arī citas zāles, piemēram, daži antidepresanti, kam būs šis blakusefekts, arī daži epilepsiju un psihiskos traucējumus koriģējoši medikamenti var izraisīt acu plakstiņu raustīšanos.

• Nieru slimība

Nieres bieži nedod agrīnas brīdinājuma pazīmes, ka to darbība palēninās. Kad tās zaudē daļu darbspēju, organisms, līdz ar citiem simptomiem, var signalizēt ar muskuļu krampjiem. Ja ir diabēts, augsts asinsspiediens vai citas ar nierēm saistītas problēmas, spazmām sākoties, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.

• Iespiests muguras nervs

Nervu tīklojums, muguras daļā atzarojoties no muguras smadzenēm, virzās starp mugurkaula skriemeļiem uz noteiktām ķermeņa daļām. Dažreiz diski starp skriemeļiem paslīd vai plīst un pārvietojas, saspiežot mugurkaula nervu. Šādos gadījumos rodas izmaiņas tajos muskuļos, kurus nervs kontrolē, izraisot tirpšanu spazmatiskas sāpes un citas netīkamas izjūtas. Ārsts var diagnosticēt problēmu ievācot anamnēzi, fiziskas slodzes laikā vai, piemēram, veicot rentgenu vai magnētisko rezonansi.

• Serotonīna sindroms

Ja dažu stundu laikā pēc jaunu zāļu lietošanas vai devas maiņas muskuļi raustās, būtu nepieciešams sazināties ar savu ārstu. Daži medikamenti (arī uztura bagātinātāji!) izraisa pārāk lielu serotanīna izsviedi asinīs. Tas ir nopietns stāvoklis, kam sekas var būt drudzis un citi simptomi, tostarp, spazmas, un tad ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

• Lū Gēriga slimība

Roku un kāju muskuļu raustīšanās var būt viens no agrīnajiem šī stāvokļa simptomiem. To sauc arī par amiotrofo laterālo sklerozi (ALS). Nervi, kas sūta ziņojumus no smadzenēm uz muguras smadzenes muskuļiem, vairs nedarbojas. Slimības iespaidā tie sūta neregulāras ziņas, pirms pavisam pārstāj to darīt.

• Īzaka sindroms

Šis retais stāvoklis iestājas, kad nervi turpina sūtīt signālus, kas liek muskuļiem kustēties, kaut arī smadzenes vai muguras smadzenes šādus signālus vairs neraida. Tas izraisa muskuļu raustīšanos, krampjus un stīvumu. Šī sindroma laikā novērojama specifiska zemādas muskuļu viļņošanās, it kā tur kaut kas pārvietotos. Novirze pazīstama kā neiromikotonija vai Īzaka-Mertensa sindroms. Turklāt simptomi turpinās arī tad, kad pacients ir miegā vai vispārējā anestēzijā.

• Neiropātija

Bojātas nervu šūnu dēļ mainās saziņas veids ar smadzenēm. Raustīšanās un spazmas var būt brīdinošas pazīmes. Daži cilvēki ar to piedzimst, bet neiropātija var izraisīties traumas, infekcijas, kādas slimības, alkoholisma un dažu medikamentu lietošanas dēļ. Diabēts mēdz būt galvenais neiropātijas cēlonis.

“Lai arī šajā uzskaitījumā ir sarežģīti un reti sindromi, lielākoties neapzināta un nekontrolēta muskuļu pulsēšanas un raustīšanās cēlonis ir pārslodze, nogurums vai stress. Turklāt nepatīkamās sajūtas pazūd pašas no sevis, bez iejaukšanās. Taču gadījumos, kad muskuļu spazmas nepāriet vai noris līdztekus citiem simptomiem, noteikti nepieciešama ārsta konsultācija,” teic Brižaņs.