Onkologs: arī zēni jāvakcinē pret cilvēka papilomas vīrusu
Šobrīd Latvijā vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) valsts apmaksā tikai 12–17 (ieskaitot) gadus vecām meitenēm, bet zēnu vecākiem pašiem jāver maciņš vaļā. Onkologs - ķirurgs Guntis Ancāns teic, ka ārstus šāda diskriminācija patiešām satrauc – puišiem šī vakcīna ir tikpat nozīmīga, cik meitenēm, un daudzās Eiropas valstīs tā tiek apmaksāta.
Pēc ārsta domām, šis ir īstais brīdis aktualizēt arī vakcinācijas jautājumu pret CPV: “Šobrīd Covid-19 pandēmija aktualizējusi dažādus jautājumus par vakcināciju, un domāju, ka sabiedrības veselības pratībai tas kopumā nāks par labu.”
“Pēdējos gados vīriešiem ir ievērojami palielinājies to ļaundabīgo audzēju skaits, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss jeb CPV, piemēram, anālā kanāla vēzis. Turklāt ar to slimo gados jauni cilvēki, kuri dzīvo veselīgu dzīvesveidu!” par vīriešu veselības apdraudējumiem stāsta dr. Guntis Ancāns.
Ar kādām problēmām pie jums visbiežāk nonāk gados jauni vīrieši?
Pēdējo 10 gadu laikā par 70% palielinājies saslimšanas gadījumu skaits ar anālā kanāla vēzi, turklāt ne tikai pie mums, bet visur pasaulē. Un slimo pārsvarā gados jauni cilvēki. 80–90% no šiem pacientiem tiek atklāts arī CPV.
Tāpat pieaudzis galvas un kakla vēža gadījumu skaits, bet šajā pacientu grupā ir vēl viens ļoti nozīmīgs riska faktors – pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana, kas šo vēzi izraisa.
Ja ar galvas un kakla vēzi saslimst pacients, kas nesmēķē un nelieto alkoholu, bet nāk no sociāli labvēlīgas vides, ir izglītots, inteliģents, ārstiem ir diezgan skaidrs, ka vainīgs, visticamāk, būs cilvēka papilomas vīruss.
No galvas un kakla vēža gados jaunos cilvēkus, kuri dzīvo veselīgu dzīvesveidu, varētu pasargāt ar vakcīnu pret CPV. Šobrīd diemžēl valsts apmaksāta tā ir tikai meitenēm.
Kā kopumā vērtējat cilvēku veselības pratību? Vai, jūsuprāt, cilvēki zina, kas par zvēru ir cilvēka papilomas vīruss un kādi nedarbi tam ir pa spēkam? Nupat runāju ar paziņu, divu meitu un dēla mammu, kura atzina, ka pirmo reizi dzird par iespēju pusaudžus vakcinēt, lai nākotnē viņus pasargātu no noteiktām onkoloģiskām slimībām...
Te vispirms būtu jāpaskaidro, ka šī ir vakcīna, kas pasargā no infekcijas, kura var izraisīt vēzi. Ne vienmēr cilvēka papilomas vīruss rezultējas onkoloģijā, bet infekcija ir tāds kā starpposms, kas var izraisīt arī dažādus pirmsvēža stāvokļus. Piemēram, jauni cilvēki šā vīrusa dēļ sastopas arī ar tādām problēmām kā dzimumkārpas, respiratorās papilomas, kuras veidojas elpceļos un var būt ļoti bīstamas. Vakcinējoties pret CPV, vispirms tiekam pasargāti no pašas infekcijas, kas vēzi var izraisīt.
Šobrīd Covid-19 pandēmija aktualizējusi dažādus jautājumus par vakcināciju, un domāju, ka sabiedrības veselības pratībai tas kopumā nāks par labu, tikai vēl jāiegulda daudz skaidrojošā darba, jāturpina cīņa ar maldinošu informāciju. Cilvēki aizvien baidās vakcinēties, baidās no vēlīnām imunoloģiskām reakcijām, ko tas varētu izraisīt, daudzi ir skeptiski noskaņoti. Vakar man bija pacients, kurš jautāja, vai viņam vakcinēties pret kovidu. Teicu – jā, protams! “Bet mani mājinieki saka, ka nevajag,” pacients piebilda. Jautāju pretī – vai jūsu mājinieki ir speciālisti imunoloģijā? Viņš atbild – nē. Diemžēl joprojām bieži vien padomus dod tie, kuriem ir drosme paust savu viedokli, lai gan viņi nemaz nav speciālisti šajā jomā. Vairāk jāuzticas ārstiem, kas veltījuši savu laiku, reizēm visu dzīvi, lai šajos jautājumos izglītotos, tāpēc sliktu nekad saviem pacientiem neieteiks.
Ieskicējiet ainu, kā varētu mainīties onkoloģisko saslimšanu statistika gadījumā, ja pie mums pret CPV vakcinētu ne tikai meitenes, bet arī zēnus.
Ja izvēlētos veikt tā saukto dzimumneitrālo vakcināciju pret CPV, tad, vakcinējot 40% populācijas, CPV izraisīto infekciju saslimstība samazinātos par 71%. Gandrīz 90% gadījumu, kad cilvēki saslimst ar tūpļa kanāla vēzi, ir saistīti ar šā vīrusa izraisītu infekciju.
Ja līdz šim pie mums tiek reģistrēti vidēji 22 tūpļa kanāla vēža gadījumi gadā, tad vakcinācijas rezultātā šis skaitlis saruktu līdz aptuveni 15 gadījumiem.
CPV izraisa arī dzimumlocekļa vēzi, ar ko pie mums ik gadu saslimst 25 cilvēki – vakcinējot arī zēnus, šo gadījumu skaitu varētu samazināt vismaz uz pusi. Savukārt ar galvas un kakla vēzi saslimušo skaits saruktu pat par 30% gadā. Pienesums būtu milzīgs un nenovērtējams!
Ko rāda prakse, vai zēni vakcinējas par maksu un izmanto šo iespēju? Galu galā tas nav lēts prieks.
Ir ģimenes ārsti, kuri zina, ka arī zēnu vecāki būtu jāinformē, ka tāda iespēja ir, ka puišus var vakcinēt un, kaut arī tas ir par maksu, tādā veidā varam viņus pasargāt no veselības sarežģījumiem nākotnē.
Piedaloties diskusijās par šo tēmu, aizkulišu sarunās esmu dzirdējis, ka ārsti stāsta – savus dēlus esot vakcinējuši. Tomēr tie ir atsevišķi gadījumi, vakcinācijas aptvere ir zema, un lielākoties vakcinē zēnus, kuru vecāki ir ārsti vai medicīnas jomas profesionāļi. Tiesa, zēnu vakcinācija pret CPV kopumā nav nekas jauns. Austrālijā to dara jau ilgi, valsts apmaksā zēnu vakcināciju pret CPV Austrijā, Horvātijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Zviedrijā – kopumā 53 valstīs –, bet izskatās, ka mēs kā parasti paliksim pēdējie rindas galā.
Tātad cilvēka papilomas vīruss nav tikai sieviešu un meiteņu problēma?
Tieši tā. Mums radies maldīgs priekšstats, ka CPV izraisa tikai dzemdes kakla vēzi. Protams, ar CPV izraisītu dzemdes kakla vēzi saslimst ievērojami lielāks skaits sieviešu nekā ar citām onkoloģiskajām saslimšanām, bet pat tad, ja vakcinētu tikai 40% no visiem zēniem, varētu veiksmīgāk samazināt arī ar šo vīrusu saistīto onkoloģisko gadījumu skaitu sieviešu vidū.
Jo vīrieši ir tie, kuri sievietes inficē, un otrādi. Tātad – vakcīna ir vienlīdz svarīga abiem dzimumiem.
Arī jūs esat divu dēlu tētis. Vai plānojat savas atvases vakcinēt pret CPV?
Jā, mans vecākais dēls šobrīd ir tieši tajā vecumā, kad viņam būtu jāsaņem vakcīna. Viņam ir 15 gadi. Cerēju, ka varbūt valsts šo vakcīnu sāks apmaksāt arī zēniem, tomēr diemžēl izskatās, ka šogad dzimumneitrāla vakcinācija nenotiks. Viena vakcīnas deva maksā apmēram 140 eiro, un šādu investīciju sava bērna veselībā plānojam veikt.
Sakiet, vai par CPV klātbūtni organismā var kaut kā uzzināt, vēl pirms tas nodarījis kaitējumu veselībai, piemēram, izraisījis dzimumorgānu kārpas?
Analīzēs profilaktiski šo vīrusu parasti nenosaka. Tad, ja cilvēkam sākušās objektīvas sūdzības, ņemam audu paraugu laboratoriskai izmeklēšanai un nosakām CPV klātbūtni. Vīrieši ar dzimumorgānu kārpām biežāk vēršas pie proktologa. Pašas kārpas noņemšana nav sarežģīta ķirurģiska manipulācija, bet šīs kārpas vēl nav vēža priekšvēstnesis, bet sarkanais karodziņš gan – tas liecina, ka organismā ir cilvēka papilomas vīruss.
Ja no tādas kārpas nupat tiek vaļā, vai vēl ir vērts vakcinēties pret CPV?
Attiecībā uz vīriešiem par šo jautājumu nav daudz pētījumu, bet ir daži pētījumi ar sievietēm, kuros apgalvo, ka, jā – arī pēc dzimumorgānu kārpu ārstēšanas joprojām vērts vakcinēties pret CPV. Taču puišiem tāpat kā meitenēm vislabāk būtu vakcinēties atbilstošā vecumā, tātad 12–17 gados, pirms stāšanās dzimumattiecībās.
Ja vīrietim ir CPV izraisītas veselības problēmas, tas nozīmē, ka, visticamāk, kaut kur ir arī kāda meitene, kura arī ir šā vīrusa nēsātāja? Tas ir kā bumba ar laika degli.
Tieši tā arī ir. Tāpēc, vakcinējot savus dēlus, šie vecāki pasargā arī citu mammu un tētu meitas no inficēšanās ar CPV.
Kas vēl būtu jāliek aiz auss dēlu vecākiem, lai šos topošos vīriešus pēc iespējas pasargātu no dažādām veselības likstām nākotnē?
Ja domājam plašākā mērogā, lai cik banāli tas skanētu, bet veselīgs dzīvesveids ir ļoti nozīmīgs. Proti, bērnam vairāk nekā stundu dienā būtu jāiet ārā, jāskrien, jālec, jāsporto.
Otrs – kaitīgo ieradumu profilakse. Vecākiem jārāda piemērs un visu laiku bērnam jāatgādina, ka smēķēšana ir kaitīga, tā izraisa plaušu asiņošanu, tas ir plaušu vēža risks – tas nosēdīsies bērna apziņā un atturēs viņu nākotnē no vēlmes pamēģināt. Vispār smēķēšana un zema fiziskā aktivitāte ir divi būtiski dzinēji, kas cilvēku iedzen onkoloģijā. Sievietēm zema fiziskā aktivitāte būtiski paaugstina krūts vēža risku, bet smēķēšana ir gandrīz jebkuras onkoloģiskās slimības nozīmīgs riska faktors.
Kā jums šķiet, vai baisās bildītes ar augoņiem uz cigarešu paciņām attur jauniešus no vēlmes pamēģināt uzvilkt dūmu?
Bildītes vairāk strādā attiecībā uz mazākiem bērniem, ļauj vizualizēt, kas slikts var notikt, ja tu smēķē, bet uz pusaudžiem labāk nostrādā cigarešu augstā cena. Pusaudzim nav daudz naudas, tāpēc cigarešu salīdzinoši augstās izmaksas ir labs paņēmiens, kā jauniešus atturēt no smēķēšanas.
Un cik liela loma veselības saglabāšanā ir uzturam?
Protams, arī tas ir svarīgs, bet ar vienu piebildi – ja veselīgu uzturu izdodas ievērot mūža garumā. Jau no bērnības ir jāēd pareizi un veselīgi, lai sasniegtu labu veselību arī 50 gadu vecumā. Veselības ziņā nebūs lielas jēgas, ja pēkšņi 45 gadu vecumā sāksiet ēst ļoti pareizi, bet viss mūžs nodzīvots ar fast food. Pareizam uzturam jābūt investīcijai mūža garumā, kas sākas jau bērnībā.
Pārmērīga sarkanās gaļas, kūpinājumu, desu, pārstrādātu gaļas produktu lietošana tiek saistīta ar kolorektālo vēzi. Paaugstināta sāls lietošana – ar kuņģa vēzi. Protams, mēs zinām, ka vīrieši pret savu veselību bieži vien neizturas tik apzinīgi kā sievietes, tāpēc mammām, kas audzina dēlus, ir vēl viens svarīgs darbiņš paveicams – māciet viņiem, ka sevi ir jāmīl un jāprot par savu veselību rūpēties.
