Vāc ziedojumus aktiera Rūdolfa Plēpja rehabilitācijai
Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) sociālajā vietnē "Facebook" ievietojusi lūgumu palīdzēt aktierim Rūdolfam Plēpim, kuram nepieciešama ilga un dārga redzes rehabilitācija.
"Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, veicot dažādas dārgas procedūras redzes rehabilitācijai, un tās plānots veikt ilgstoši, nezaudējot cerību redzi atjaunot," teikts LTDS ierakstā.
Jauns.lv jau iepriekš rakstījis, ka tautā mīlētais aktieris žurnālam "Kas Jauns" pērnā gada septembrī pastāstījis, ka savu 70. jubileju viņam jāsagaida bez acu gaišuma, jo aktieris pirms vairākiem mēnešiem zaudējis redzi.
"Pirms trim mēnešiem pārcēlos dzīvot pie meitas, jo esmu zaudējis redzi. Kā tas bija? Pats neko nenojautu. Nekādas pazīmes par to neliecināja, ja nu vienīgi, ka man pirms tam pusgadu regulāri reiba galva. Pamodos kādā rītā, un bija tumša bilde. Nākamajā dienā devos pie ārsta. Tika veikta arī operācija. Tagad ir mazliet labāk, jo, piemēram, caur miglu savus pirkstus redzu. Skatoties uz cilvēkiem, redzu tikai apveidus, kaut kādus siluetus. Vispār ir kaut kādi uzlabojumi, arī ārsts priecājās, ka ir normalizējies acu spiediens, taču par pilnīgu redzes atgūšanu nerunā,” žurnālam septembrī stāstīja Plēpis. Šobrīd viņš dzīvo kopā ar meitu Viktoriju un mazmeitu Mariju dzīvoklī Ķengaragā.
LTDS aicina palīdzēt aktierim, veicot mērķziedojumu Rūdolfa Plēpja ārstniecības izdevumiem uz fondu "RAMPA A", izmantojot sekojošus rekvizītus:
- Fonds ”RAMPA A”,
- Reģ.Nr. 40008124224
- Konta nr. LV65UNLA0050012432365
Kā norāda teātra darbinieku savienībā, Plēpis teātrī spēlējis ļoti daudzas un stilistiski dažādas lomas. Plēpis izcili atveidojis lomas sava pedagoga Ā.Šapiro izrādēs: Lielais Līkais H.Ibsena “Pērs Gints” uzvedumā (1979), Bulanovs A.Ostrovska “Mežs” inscenējumā (1984), vācu virsnieks Gothards G.Priedes “Centrifūga” uzvedumā (1985).
Par īstu meistarības pārbaudi kļuva viņa Arhitekts G.Priedes “Sniegotie kalni” iestudējums (1986), 1996. gadā Edmunds Freibergs Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja A. Upīša “Zaļo zemi”, kurā Plēpja atveidotais Glupjais Miķelis ieguva simbolisku nozīmi.
Negaidītu smeldzi aktieris ienesa arī barona Bunduļa tēlojumā (Zeiboltu Jēkabs “Dullais barons Bundulis”, 1995, rež. E.Freibergs). Latvijas Nacionālajā teātrī Plēpis atveidoja arī vienu no būtiskākajām lomām savā aktiera karjerā: Villiju Lomenu A.Millera lugas “Komivojažiera nāve” (rež. M.Kublinskis, 1998) iestudējumā.
Kaut kādā mērā šī loma saskanēja arī ar paša Rūdolfa Plēpja personību, tāpēc tik sarežģīti viņam veidojās tālākā aktieriskā izpausme, norāda LTDS.
"Sava veida likteņstāsts bija saskatāms arī viņa atveidotajā Līrā (V.Šekspīrs “Karalis Līrs”, rež. I.Roga, 2006), kurā no spēles realitātes Plēpja varonis tiek nogrūsts nežēlīgajā dzīves realitātē," teikts paziņojumā.
Plēpja talants uzmirdzējis arī Daugavpils teātrī, kurā viņš 2000. gadā īstenoja savu ilgi loloto ieceri – paša veidoto kompozīciju par dzejnieku Jāni Poruku, radot muzikālu izrādi – mistēriju (V. Zilvera mūzika) “Sapņu spēles jeb Dvēseles kumēdiņi”. To novērtēja arī profesionāļi, Plēpim saņemot “Spēlmaņu nakts” gada aktiera titulu.
