Vakcīnas pret Covid-19: ko sazvērnieki nestāsta

Latvijā, pēc izpētes uzņēmuma "Rait" aptaujas, 38% nevēlas vakcinēties, 34% to darīs, pārējie domās. Lai apstādinātu vīrusa izplatību, jāvakcinē vismaz 70% iedzīvotāju.

Noliedzēji ignorē sērgas upurus

Krievijā tikai 22% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju gatavi vakcinēties ar jebkuru no reģistrētajām vakcīnām, bet 44% ir pret, liecina "Superjob" aptauja. Vēl varētu saprast neuzticību Krievijā izstrādātajam un nepietiekami pārbaudītajam preparātam, bet runa ir par visiem.

ASV, saskaņā ar "Associated Press" aptauju, potēties gatava teju puse, bet 26% ir kategoriski pret, pārējie nav izlēmuši. Pretiniekiem kā būtisks arguments ir fakts, ka "Pfizer/BioNTech" vakcīnas izmēģinājumu laikā nomira seši brīvprātīgie (no 44 000 dalībnieku), vienlaikus ignorējot to, ka četri nemaz nesaņēma poti, bet gan bija ap 22 000 dalībnieku lielajā placebo kontrolgrupā. Tāpat nav pamata apgalvot, ka pārējie divi miruši tieši no vakcīnas. Sazvērestību piekritējiem nešķiet arī būtiski Covid-19 upuri – vairāk nekā 338 000 mirušo ASV vien un 1,7 miljoni pasaulē.

Kādas ir blaknes?

Un tomēr – vai vakcīnas var būt kaitīgas? Ne mediķi, ne farmācijas uzņēmumi nenoliedz, ka blaknes ir iespējamas, kā jebkuram medikamentam, taču tās neizpaužas visiem. Visbiežāk novērojama īslaicīga reakcija – sāpes injekcijas vietā, muskuļos, galvassāpes, drebuļi, paaugstināta temperatūra, nogurums, kas pāriet pāris dienu laikā, ja vispār ir. Tāda arī ir vakcīnas būtība – vesela cilvēka inficēšana, tikai ļoti maigā veidā, ar ātras izveseļošanās garantiju.

ASV zinātnes žurnāls "Science" raksta, ka lielākajai daļai pēc vakcīnas nebija nekādu nopietnu blakņu, mazāk nekā diviem procentiem pēc "Pfizer" un "Moderna" potēm temperatūra pacēlās līdz 39–40 grādiem. Tikmēr Covid-19 pārslimojušie bieži vien atgūstas mēnešiem ilgi, mokās ar tādu nespēku, ka pat uzkāpt trešajā stāvā kļūst mokoši.

Ārsts dalās pieredzē

Limbažu pusē Katvaru pagastā uzaugušais ausu, kakla un deguna ārsts rezidents Rašads Misirovs jau vairākus gadus dzīvo un strādā Skotijā un 14. decembrī saņēma "Pfizer/BioNTech" vakcīnas pirmo devu. Kā konkrētās profesijas mediķis viņš ir augstā riska grupā, viens no pirmajiem Lielbritānijā saslimušajiem ārstiem bija tieši ausu, kakla un deguna ārsts.

Misirovs strādā Nainvelsas slimnīcā Dandijā un LTV "Panorāma" stāsta: “Atnāca māsiņa, medicīnas darbiniece, kas mani aizveda uz konkrēto staciju. Izstāstīja, pajautāja par alerģijām, riska faktoriem pret vakcīnu. Tad vakcinēja. Pēc tam 15 minūtes bija vienkārši jāpasēž vienā telpā, jo viņi vēlas redzēt to, ka nav nekādas akūtas reakcijas uz vakcīnu. Pēc tam – viss. Tad esmu brīvs, dodos atpakaļ uz darbu strādāt.”

Nebija nekādu ievērojamu blakņu, tikai nelielas sāpes plecā pāris dienas, bet ar to varēja sadzīvot, iztiekot bez pretsāpju medikamentiem. Nebija ne drudža, ne galvassāpju, ne sliktas dūšas. “Bet mani kolēģi minēja, ka viņiem bijušas nelielas muskuļu sāpes, varbūt nedaudz temperatūra, bet tas neapturēja viņus turpināt strādāt, operēt, satikt pacientus,” teic ārsts. Nākamā pote viņam jāsaņem 21 līdz 28 dienas pēc pirmās devas, tikai tad tā nodrošinās aptuveni 95% aizsardzību.

Alerģijas risks, bet reti kuram

Divi Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta darbinieki patiešām piedzīvoja alerģiju pēc "Pfizer/BioNTech" vakcīnas, taču viņi jau iepriekš cieta no alerģijām un pat nēsāja līdzi speciālu šļirci ar adrenalīnu. Tagad abi jūtas labi, turklāt vienā dienā ar viņiem potēja ap 1000 cilvēku, kam šādu problēmu nebija.

Līdzīgs gadījums bijis Aļaskā ar kādu vīrieti, kurš iepriekš necieta no alerģijām, bet viņš veiksmīgi glābts pēc adrenalīna injekcijas (to izmanto anafilaktiskā šoka gadījumā, kad organisma imūnsistēma uz kādu vielu reaģē nāvējoši bīstami). Ražotājs neslēpj vakcīnas sastāvu un aicina arī pacientus ar to iepazīties, lai zinātu, vai tajā nav kāds alergēns konkrēti viņiem.

Arī vakcinēti cilvēki var saslimt, jo ne visiem rodas imunitāte. "Pfizer/BioNTech" iedarbība aprēķināta 95% apmērā, balstoties uz datiem par vairāk nekā 36 000 brīvprātīgo vecumā no 16 gadiem. No vakcīnu saņēmušajiem astoņiem no 18 198 pacientiem bija Covid-19 simptomi. Turpretim no 18 325 cilvēkiem, kas saņēma vakcīnas imitāciju, saslima 162, un tas ir daudz vairāk.

Kāpēc tik ātri?

Daudzus pārsteidz ātrums, ar kādu tapa gatavas vakcīnas pret jauno sērgu, ja parasti izstrāde ilgst gadiem ilgi. Šoreiz farmācijas kompānijas iedarbināja masveida ražošanu reizē ar klīnisko izmēģinājumu sākumu, nezinot, vai rezultāts būs efektīvs, bet cerot, ka panākumu gadījumā jau būs gatavi daži miljoni devu.

Steiga tiešām bija ilga, apejot daudzas formalitātes, bet tas nenozīmē, ka paveiktais ir haltūra. Piemēram, teju pilnībā izpalika eksperimenti ar dzīvniekiem, uzreiz iesaistot brīvprātīgos. Turklāt nevarēja sūdzēties par līdzekļu trūkumu – ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, citas turīgas valstis piešķīra izstrādei prāvas summas.

Krievijas "Sputņik V" un Oksfordas universitātes kopīgi ar "AstraZeneca" vakcīnās izmantota vektoru tehnoloģija – viena vīrusa ģenētiskā materiāla nogādei izmanto cita vīrusa apvalku, no adenovīrusiem, kas izraisa parastu saaukstēšanos. Šī ir gadiem ilgi pārbaudīta metode, šādi radīja vakcīnu pret Ebolu. Atšķirībā no Krievijas pētniekiem Oksfordas zinātnieki izmantoja šimpanzes, nevis cilvēka adenovīrusu.

Tas nenozīmē, ka pēc potes pacients iedzīvojas iesnās un klepū. Tas adenovīrusa gēns, kas rada infekciju, ir likvidēts un aizstāts ar koronavīrusa olbaltumvielas kodu. To pazīstot, organisma imūnsistēma izstrādā antivielas.

Gadsimtiem ilgi krātas zināšanas

"Moderna" un "Pfizer/BioNTech" pirmo reizi izmantoja pavisam jaunu risinājumu – vakcīna satur molekulu mRNA, sauktu par RNS ziņnesi, kam jāveido S proteīns. Tāds atrodas arī uz vīrusa virsmas, kas nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. Pēc vakcinācijas imūnsistēma atpazīst minēto proteīnu kā svešu un sāk ražot antivielas, kas kalpos aizsardzībai inficēšanās gadījumā. Pati vakcīnas mRNA organismā nesaglabājas.

Un vietā atgādināt, ka vakcīnu izstrāde nesākās no baltas lapas. Kopš 1676. gadā nīderlandiešu dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks mikroskopā ieraudzīja baktērijas, 1885. gadā, vēl neko nezinot par vīrusiem, francūzis Luijs Pastērs ar trakumsērgas vakcīnu izglāba deviņgadīgo Žozefu Meisteru, un 1898. gadā holandietis Martins Beijerinks atklāja tabakas mozaīkas vīrusu. Tā atklājumu pēc atklājuma ir likuši kopā cilvēces gudrākie prāti, lai būtu arsenāls arī pret Covid-19 izaicinājumu.