Epidemiologs: izdodas izsekot lielāko daļu Covid-19 gadījumu; daudzi turpina inficēties ārzemēs

Perevoščikovs pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda, ka aizvadītā nedēļa Latvijai bija neparasta pēc saslimušo skaita. "Šis skaits ir strauji pieaudzis un pieaudzis ievērojami. Divarpus mēnešus mums izdevās noturēt saslimstību stabilā līmenī - vidēji 37 gadījumi nedēļā. Pagājušajā nedēļā reģistrēts 151 gadījums, kas faktiski ir četras reizes vairāk," klāstīja SPKC pārstāvis.

Viņš atzina, ka iedzīvotāji turpina inficēties ārzemēs. Salīdzinot ar vasaru, kad šādi inficēšanās gadījumi bijuši viens līdz trīs nedēļā, pagājušajā nedēļā tādi bijuši 17. Tāpēc paliek spēkā pašizolēšanās prasība pēc ārzemju apmeklējuma.

"Testu skaits joprojām ir liels, un mēs varam paļauties uz tiem cipariem, lai spriestu par inficēto skaitu," skaidroja epidemiologs.

Pašlaik Covid-19 tiek atklāts 1% no visiem testētajiem, lai gan vasarā to īpatsvars sasniedza vien 0,3-0,4%. Taču, pēc Perevoščikova paustā, kritiski svarīgi būtu 3% saslimušo no visiem testētājiem, kas varētu liecināt, ka slimība strauji izplatās un tiek maz kontrolēta.

Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka ir sevišķi svarīgi nodrošināt iespējami lielu saslimšanas gadījumu izsekojamību, atklājot to cēloni, gan piebilstot, ka ne vienmēr tas ir iespējams.

"Vienmēr būs atsevišķi gadījumi, kas, neskatoties uz rūpīgu epidemiologu darbu, netiks izsekoti," atzina speciālists, piebilstot, ka ir svarīgi, lai izsekojamo gadījumu skits būtu dominējošs un lielāks par 80%.

Vismaz pirms trīs nedēļām, kad situācija ar Covid-19 sāka pasliktināties, epidemiologi ļoti uzmanīgi sekojuši šim rādītājam, vienlaikus vērojot šo rādītāju arī kaimiņvalstīs.

"Konstatējām, ka mums un iepriekšējā nedēļā kaimiņiem bija apmēram 80% gadījumu, kad izdevās izsekot, kur cilvēks ir inficējies. Procents pagaidām ir pietiekami stabils," vērtēja eksperts.

Viņš atzina, ka ir gadījumi, kad saslimušais cilvēks nosauc vairākus riska faktorus. "Cilvēks nav bijis ārzemēs, neviens no paziņām arī nav bijis ārzemēs, darbā arī neviens neslimoja, bet apmeklēja vairākas publiskas vietas, kaut kādus izklaide pasākumus, un dažreiz šo papildrisku klāsts ir pietiekami liels, lai būtu grūtības noteikt dominējošo cēloni," stāstīja Perevoščikovs.

Eksperts stāstīja, ka bieži vien gadījumos, kad pirmajās izmeklēšanas dienās nav lielas skaidrības par saslimšanas cēloņiem, vēlāk izmeklēšanas rezultātā tāda parādās.

Komentējot Covid-19 uzliesmojumu cēloni uzņēmumā "Kuldīgas tekstils" un pārtikas ražošana uzņēmumā "Forevers",  Perevoščikovs atklāja, ka epidemiologiem izdevies noskaidrot, kurš ir bijis pirmais saslimušais, taču inficēšanās cēloņi aizvien nav pilnībā skaidri.

"Mums bija noteiktas aizdomas, versijas, kāpēc izveidojies pirmais gadījums, bet pateikt viennozīmīgi, ka tas saistīts ar ceļojumiem vai vēl kaut ko, nav iespējams. Varbūt tam vairs nav tik izšķiroša nozīme," teica speciālists, uzsverot, ka nepieciešams saprast, ka līdzīga situācija varētu izveidoties jebkurā uzņēmumā, kur cilvēki pietiekami tuvu strādā un nepievērš uzmanību sīkiem slimības simptomiem.

Saistībā ar minētajiem uzliesmojumiem plānots veikt papildu izmeklēšanu, veicot sekvenēšanu, ar kuras palīdzību varētu noteikt noteiktas mutācijas, kas savukārt palīdzētu paskatīties, vai šis vīruss Latvijā bija identificēts vēl plašāk.

"Mums ir vairākas hipotēzes, bet nevaram droši pateikt, ka saslimšanas saikne ir ar izvirzītajām hipotēzēm," teica Perevoščikovs.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti kopumā 32 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet viena persona, kurai bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, mirusi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.