Ar dažiem Covid-19 pacientiem septītajā dienā notiek "kas neparasts"
Elpceļu ārsts Deivids Dārlijs no Sidnejas Sentvinsenta slimnīcas stāsta, ka ar nelielu Covid-19 slimnieku daļu simptomu septītajā dienā notiek kas neparasts.
Krīzē strādājošie mediķi dalās ar izdegšanu, bailēm un cerību pandēmijas laikā
Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka vairākās valstīs Covid-19 diagnosticēts katram desmitajam mediķim. Piemēram, Itālijā sasirgušo mediķu skaits pārsniedz 13 ...
Līdz pat pirmās nedēļas beigām viņi ir stabili. Un tad pēkšņi parādās hiperiekaisuma reakcija. Šajā iekaisumā iesaistītie proteīni sāk augstā līmenī cirkulēt organismā, medijam “The Guardian” skaidrojis ārsts, norādot, ka šiem pacientiem parādās problēmas ar plaušām. Tāpat viņiem pazeminās asinsspiediens un var tikt skarti citi orgāni, tostarp nieres. Asinīs sāk veidoties trombi. Var tikt skartas arī smadzenes un zarnas. Daži pacientiem cieš no personības izmaiņām, kas liecina par smadzeņu bojājumu.
Ārsts uzskata, ka tas ir ļoti specifisks slimības stadiju kopums un kaut kādu iemeslu dēļ ne visi pacienti to piedzīvo. “Daži pacienti iet cauri smagākajai stadijai, un viņiem ir nepieciešams elpošanas atbalsts un skābeklis. Parasti šie pacienti ir gados vecāki, visbiežāk vīrieši un viņiem ir arī citas medicīniskas problēmas, piemēram, diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai sirds un asinsvadu slimības,” norāda ārsts. Tomēr zināt to, kurš pacients piedzīvos smagākos simptomus, iepriekš nevar, tāpēc ārsts ceru, ka tiks atklāts katrai stadijai raksturīgs marķieris.
“Tas ārstiem palīdzētu noskaidrot, kurā stadijā ir pacienti, un varbūt pat to, vai pacienti pāries nākamajā slimības stadijā. Tas mums palīdzētu paredzēt, kuram nepieciešama pastiprinātāka novērošana slimnīcā un tas nozīmētu, ka mums ir gatavas visas sistēmas, ja viņu stāvoklis pasliktinās. Tas mums dotu lielāku pārliecību, izrakstot pacientus, ja biomarķieris norādītu, ka viņiem ir zems smagas slimības gaitas attīstības risks,” cer ārsts.
Dārlijs ir viens no pētniekiem, kurš strādā pie ilgtermiņa pētījuma ar Sentvinsenta slimnīcas pacientiem, kuri bija uzņemti ar Covid-19 diagnozi. Paredzēts, ka pacientus gadu pēc izrakstīšanas novēros un regulāri veiks pārbaudes, lai noskaidrotu, vai pēc vīrusa ir kādas paliekošas sekas vai izmaiņas imūnsistēmā un asinīs. Tāpat tiks vērotas plaušu, zarnu un smadzeņu funkciju izmaiņas. Šobrīd neviens vēl nezina, vai vīrusam ir kādas paliekošas vai ilgtermiņa sekas organismā.
Dārlijs arī norāda, ka pagaidām nav īsti skaidrs – tas ir vīruss, kas inficē plaušas un asinsvadus, vai arī pārmērīga organisma imūnsistēmas reakcija, kas izraisa plaušu un asinsvadu bojājumus. Tāpat tas var būt šo abu faktoru apvienojums.
Ārsts arī stāsta, ka vienā no pacientu grupām tiek novērots smadzeņu iekaisums. Šiem pacientiem ir novērojams arī uzbudinājuma stāvoklis un personības vai uzvedības izmaiņas. Tāpat no citām valstīm tiek saņemtas ziņas par cilvēkiem, arī gados jauniem, kuri piedzīvo insultu.
