Mediķu darba izvērtēšanai pacientu datus plāno ļaut apstrādāt arī ārstniecības personu profesionālajām organizācijām

Patlaban pacientu datus var apstrādāt Nacionālais veselības dienests (NVD), ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, farmaceiti un farmaceitu asistenti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts darba inspekcija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Zāļu valsts aģentūrai un Veselības inspekcija.

Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne informējusi, ka līdz šim, ja tika saņemta konkrēta sūdzība par ārstniecības personas profesionālo darbu, bija apgrūtināti veikt izvērtēšanu.

Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB), Latvijas Māsu asociācijai (LMA) un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībai (LĀPPOS) šobrīd nav dotas tiesības pieprasīt un apstrādāt pacienta datus, bet bez pacienta medicīniskajiem dokumentiem un informācijas no iesaistītajām ārstniecības personām nav iespējams veikt profesionālās darbības izvērtēšanu.

Arī, izvērtējot ētikas pārkāpumus, nereti ir problemātiski noskaidrot objektīvo patiesību un ieraksti medicīniskajos dokumentos var palīdzēt faktu noskaidrošanā, norādīja ministrijas pārstāve. Turklāt arī pašam ārstam bez pacienta piekrišanas nav tiesību iesniegt paskaidrojumus Ētikas komisijai, jo tā arī būs pacienta datu izpaušana.

Lai risinātu šo un citas problemātiskas situācijas, Veselības ministrija ir noteikusi, kādos gadījumos kuras institūcijas un organizācijas noteiktā kārtībā var apstrādāt pacientu datus.

Grozījumi paredz, ka LĀB, LMA un LĀPPOS būtu tiesības iegūt pacienta datus normatīvajos aktos noteiktās ārstniecības personas profesionālās darbības izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai.

Šādas tiesības arī būtu pašvaldības sociālajam dienestam, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Tāpat tiesības apstrādāt pacienta datus būtu Slimību profilakses un kontroles centram - valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī infekcijas slimību epidemioloģiskais uzraudzībai, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai.

Lai gan NVD jau ir tiesības konkrētos gadījumos apstrādāt pacienta datus, grozījumi nosaka, ka dienests būs tiesīgs to darīt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un vienotas ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaitei un klasificēšanai.

Tāpat tiek paredzēts, ka augstskola varēs apstrādāt pacienta datus, lai saņemtu informāciju par atļauju vai aizliegumu izmantot ķermeni pēc nāves medicīnas studijām. Plānots, ka arī Centrālā statistikas pārvalde būs tiesīga apstrādāto šos datus pastāvīgo iedzīvotāju skaita noteikšanai.

Ministrijā skaidro, ka institūcijai, kas pieprasīs no ārstniecības iestādes pacienta datus, būs jānorāda pamatojums pacienta datu apstrādes pieļaujamībai, kā arī nepieciešamo datu apjomu. Turklāt ārstniecības iestādei būs tiesības atteikt izsniegt pacienta datus, ja pieprasījums pārsniegs vai neatbildīs datu apstrādes mērķim.

Lai likuma grozījumi tiktu apstiprināti, likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.