Vēža pacienti satraukti par atbalsta trūkumu Covid-19 pandēmijas laikā

Nav pieļaujams, ka Covid-19 epidēmijas laikā onkoloģisko, sirds un asinsvadu, kā arī daudzu citu slimību pacienti tiktu aizmirsti un paliktu vēl lielākā ēnā nekā līdz šim. Lai tā nenotiktu un savlaicīga un efektīva ārstēšana būtu pieejama visiem, pacientiem ir jābūt aktīviem un jāturpina iestāties par savām tiesībām.

Tas bija viens no iemesliem, kāpēc ir izveidota onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet”. Mūsu mērķis ir stiprināt pacientu rindas. Nevis konkurēt ar citām pacientu biedrībām, bet pievienot vēl vienu balsi. Tikai daudzbalsīgs koris var likt sadzirdēt pacientu pamatotās prasības.

Igaunija un Lietuva piešķir papildu līdzekļus

Pēc noteikta laika Covid-19 krīze Latvijā būs pārvarēta, un mums visiem būs iespējams atgriezties normālā dzīves ritmā. Tādēļ tieši tagad, turpinoties ārkārtas situācijai, ir ļoti svarīgi neaizmirst par onkoloģisko un citu slimību pacientiem, kuriem gan šobrīd, gan pēc krīzes būs nepieciešama mūsdienīga un efektīva ārstēšana. Diemžēl līdz šim daļai vēža pacientu tā nav bijusi pieejama nepietiekamā finansējuma dēļ.

Latvijas kaimiņvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā onkoloģisko slimību ārstēšanai pēdējā laikā pievērš arvien nopietnāku uzmanību. Lietuvā īpašu onkoloģijas darba grupu vada premjerministrs Sauļus Skvernelis, kuram pašam pērn atklāja limfomu pirmajā stadijā.

Daudzas valstis tieši Covid-19 epidēmijas laikā piešķir papildu līdzekļus veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai. Lietuvā medikamentu kompensācijai dažādu slimību, arī onkoloģisko, ārstēšanai nupat papildus piešķirti nepilni 25 miljoni eiro, savukārt Igaunijas valdība veselības aprūpes sistēmai ārkārtas izdevumiem saistībā ar koronavīrusu piešķīrusi ap 200 miljoniem eiro.

Arī Latvijas valdībai un parlamentāriešiem tieši tagad būtu jālemj par lielāku atbalstu veselības aprūpei un onkoloģisko slimību ārstēšanai. Tāpēc varam pievienoties Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas nesenajam aicinājumam šajā daudziem iedzīvotājiem sociāli, ekonomiski un emocionāli sarežģītajā laikā nodrošināt nepieciešamo zāļu pieejamību un palielināt zāļu kompensācijas apmērus Veselības ministrijas iepriekš plānoto 86 miljonu eiro apmērā.

Jauns onkoloģisko slimību gadījums – ik deviņas sekundes

Cīņa ar onkoloģiskajām slimībām tiek pieteikta visaugstākajā līmenī – šā gada sākumā Eiropas Komisija sāka Eiropas Savienības mēroga sabiedrisko apspriešanu par Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzinusi, ka savienība un tās dalībvalstis cīņā pret vēzi var darīt daudz vairāk nekā ir darīts līdz šim. Plāna mērķis ir mazināt šīs slimības izraisītās ciešanas un dalībvalstīm palīdzēt cīnīties pret vēzi un uzlabot vēža slimnieku aprūpi.

Rīcības plāna autori uzsver, ka nopietna pievēršanās vēža problēmai ir Eiropas nākotnes jautājums. ES jauns onkoloģiskās saslimšanas gadījums tiek diagnosticēts ik deviņas sekundes. Vēzis ir otrais lielākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt tā ir milzīga nasta veselības aprūpes un sociālajām sistēmām, noslogo valstu budžetu un negatīvi ietekmē tautsaimniecības ražīgumu un izaugsmi, īpaši darbaspēka veselību.

Zīmīgi, ka Eiropas parlamentā jau pirms 15 gadiem tika izveidota deputātu grupa, kuras mērķis ir vēža apkarošanu izvirzīt par ES veselības politikas prioritāti, kā arī veicināt katras dalībvalsts nacionālā vēža apkarošanas plāna izstrādi.

Latvijā trūkst “politiskas aizmugures”

Onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupa strādāja arī 12. Saeimā. Ar nožēlu jāatzīst, ka pašreizējā parlamenta sasaukumā vēža pacienti ir palikuši bez šādas politiskās aizmugures. Tāpat satraucoši, ka Latvija var palikt bez sava vēža apkarošanas plāna – šogad vēl spēkā ir “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam”, taču par jauna plāna gatavošanu nekas nav dzirdēts. Tādēļ, ja salīdzinām sevi ar Lietuvu, ir jāatzīst, ka mūsu dienvidu kaimiņi cīņā pret vēzi mērķtiecīgi virzās uz priekšu, bet mēs ne vien nevirzāmies, bet esam apstājušies.

Lai gan onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā pēdējos gados ir panākts progress, tomēr situācija dažādās vēža diagnozēs ir atšķirīga. Daļai pacientu mūsdienīga ārstēšana ir pieejama, taču ir diagnozes, kas, ja tā var teikt, ir atstātas aiz borta. Šo diagnožu pacientu atbalstam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību. Tāpat uzmanība jāpievērš tiem vēža pacientiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Ļoti svarīgs jautājums ir paliatīvā aprūpe – ir pēdējais laiks veikt nopietnas pārmaiņas un uzlabojumus, lai šis vēža pacientiem un viņu tuviniekiem tik svarīgais veselības aprūpes pakalpojums būtu pieejams visiem.