6 idejas, kā izvairīties no mazkustīguma ikdienā un gūt enerģiju
Mazkustīgums ir viens no cēloņiem neārstējamām saslimšanām visā pasaulē. Kustība ir ne vien veselības priekšnoteikums, bet arī prieka avots. Ieviešot ikdienā mazas izmaiņas, soli pa solim var pierast pie aktīva dzīvesveida, kas sniedz gan enerģiju, gan dzīvesprieku, turklāt izmantojot tehnoloģijas savā labā, lai kustības būtu samērīgas ar paša iespējām. Lūk, sešas idejas, kā kļūt aktīvam ikdienā.
Pirms dažiem gadiem veiktajā starptautiskā pētījumā* zinātnieki secinājuši, ka pasaulē katrs trešais iedzīvotājs ir mazkustīgs, kā rezultātā ik gadu no mazkustīguma izraisītām saslimšanām mirst 5.3 miljoni iedzīvotāju. Īpaši bēdīgi rādītāji ir 13 līdz 15 gadus veciem pusaudžiem, no kuriem gandrīz 80% ir ar izteikti zemu fizisko aktivitāti. Arī Latvijas rādītāji liecina, ka vairāk nekā 30% iedzīvotāju kustas pārāk maz, tā apdraudot savu veselību. No mazkustīguma palīdz izvairīties ne tikai sporta zāle, bet pat mazas izmaiņas ikdienā, padarot to aizvien aktīvāku.
Darba dienā
Nav jāmeklē īpašs laiks fiziskām aktivitātēm. Pietiek, ja ikdienā izmantosi katru iespēju kustēties – kaut vai runājot pa mobilo tālruni, celies kājās un staigā pa kabinetu vai ej veikt zvanu uz citu telpu, bet pusdienlaikā ej tālāk par biroja virtuvi, kaut vai mazā piknikā ārpus telpām, neaizmirstot kāpt pa kāpnēm un noiet dažas sabiedriskā transporta pieturas kājām.
Birojā
Smēķēšanas vai kafijas vietā izvēlies vingrojumu! Tā iesaka „DCH Studijas” fitnesa treneris Ralfs Upmanis, piedāvājot mazus noslēpumus saspringuma mazināšanai ikdienā, jo cigarete vai kafija tikai rada papildu stresu. Pirmkārt, izstaipies ik reizi, kad jūti tādu vajadzību, lai noņemtu saspringumu. Otrkārt, atver logu vai vismaz palūkojies ārā, pieejot pie tā, jo skats uz ārpasauli nomierina un dod enerģiju. Treškārt, sakārto savu ķermeni, pieejot pie sienas, lai piespiestu mugurkaulu, jostas vietu un kājas, nolaistu plecus, ievilktu vēderu un sasprindzinātu sēžas muskuļus. Šai stājā stiepies ar pakausi uz augšu, neatraujot pirkstgalus. Šai darbībai jāļauj sajust vieglums. Ceturtkārt, lieto istabas temperatūras ūdeni, lēnām to izdzerot.
Treniņos
Nekad neatsakies no treniņa pat tad, ja šķiet, ka pēc darba dienas jau esi noguris. Fiziskas aktivitātes sniedz gandarījumu, uzlādē emocionāli un palīdz atjaunoties garīgi nākamai darba dienai. Ja grūti saņemties vakarā, tad celies argāk un vingro no rīta. Kā motivācija var kalpot arī savu treniņu rezultātu mērījumi, ko palīdz veikt viedās tehnoloģijas, piemēram, fitnesa aproce vai sporta pulkstenis, un dalīšanās rezultātos tiešsaistē ar draugiem, kolēģiem vai citiem sportotājiem.
Mājās
Laiks kopā ar ģimeni nenozīmē tikai kopīgu kino skatīšanos vai brokastis svētdienā. Lielisks fizisks treniņš ir arī spēlēšanās kopā ar bērniem, īpaši ārpus telpām, jo arī šīs aktivitātes lieliski iekustina pašus vecākus, vienlaikus stiprinot attiecības ar bērniem. Arī tadās nodarbēs ar tehnoloģiju palīdzību var sekot līdzi savai sirdsdarbībai, lai tā būtu saskaņā ar fiziskajām nodarbēm, pasargājot no pārpūles, kas var mazināt vēlmi būt aktīvām nākamajā dienā.
Brīvdienās
Ja brīvdienās ir ierasti izbraucieni ar ģimeni, ir vērts pievērsties pārgājieniem, nosakot konkrētu kilometru distanci, iespējams, arī liekot plecos treniņam smagāku mugursomu ar veselīgām pikinika lietām. Turklāt fiziskai daudzveidībai jāizvēlas arī dažādas pārgājiena vides – gan tur, kur var soļot, gan kur var skriet vai kāpt kalnā, jo tas palīdzēs nodarbināt dažādas muskuļu grupas, neatrodoties sporta zālē, bet esot kopā ar draugiem vai ģimeni.
Naktsmiers
Visvērtīgākā atjaunošanās pēc aktivitātēm un pirms tām ir labs, netraucēts miegs. Tāpēc izgulies, iztiekot bez kofeīna un trokšņiem, guļot tumšā un vēsā telpā, gulēt ejot pēc iespējas vienā un tai pašā laikā. Ja ir iespēja, enerģiju atjauno arī īsa pusdienlaika snauda. Viedierīces mēra arī miega režīmu, nosakot, cik mierīga vai nemierīga bijusi nakts, lai zinātu, vai nav bijusi pārpūle un vai esi gatavs jaunas dienas aktivitātēm.
Informācija: Garmin
*Pētījums (2012), ko veikuši 33 pasaules valstu zinātnieki, publicēts Lielbritānijas medicīnas žurnālā „The Lancet”.
Kasjauns.lv / Foto: shutterstock
