Vai riskēsiet skaistuma dēļ? Biedējoši fakti par krūšu implantiem

Anna (tas nav sievietes īstais vārds) nolēma, ka viņas nāve nebūs veltīga. Pirms Anna saslima ar krūts vēzi, kas viņu galu galā pieveica, šī Nīderlandes iedzīvotāja gadiem cieta no sāpēm un neskaitāmiem dīvainiem un neatklātiem simptomiem. 2008. gadā, pirms nāves 56 gadu vecumā, Anna pieņēma lēmumu ziedot savu ķermeni medicīnas zinātnei, lai atklātu, kāpēc viņa saslima ar vēzi.

Patologu grupu, kas Zvollē, Nīderlandē, veica Annas ķermeņa sekciju, vadīja plastikas un rekonstruktīvās ķirurģijas ārste Ruta Kapele ( Ruth Kappel). Ar speciālu instrumentu palīdzību, izmantojot gaismas un elektronu mikroskopus, kā arī rentgena starus, lai analizētu ķermeņa iekšējo orgānu un nervu sistēmas audus, Annas ciešanu cēlonis tika noskaidrots. Pirms septiņpadsmit gadiem viņai bija ievietoti krūšu implanti, un silikons no tiem bija izplatījies pa visu ķermeni līdz pat olnīcām, vairogdziedzerim, urīnpūslim un muguras smadzenēm. Būtībā silikons bija katrā audu paraugā, kas tika pārbaudīts, turklāt neparasti lielā daudzumā.

Pateicoties slavenībām, piemēram, Keitijai Praisai un Kimai Kardašjanai, kas sociālajos medijos atklāti stāsta par sava ķermeņa uzlabošanas operācijām, krūšu palielināšana joprojām ir vispopulārākais plastikas ķirurģijas veids abpus Atlantijas okeānam. No 14 miljoniem kosmētisko operāciju, ko ik gadu veic amerikāņi, apmēram 300 000 ir krūšu palielināšanas procedūras. Lielbritānijā pēc 2014. gada krūšu implantu popularitāte ir nedaudz kritusies. Pēc tam, kad slavenības, piemēram, Viktorija Bekhema, pavēstīja presei, ka nolēmušas izņemt implantus, lai atgūtu dabisku izskatu, operāciju skaits ir samazinājies par 20 procentiem. Taču, neraugoties uz to, krūšu pārveidošanas darbi ir saglabājuši pozīcijas kā vispopulārākā plastikas ķirurģijas forma – katru gadu gandrīz 9000 britu sieviešu joprojām izvēlas palielināt krūtis. Tā ir vispopulārākā plastikas operācija arī Latvijā.

Medicīna ir eksperimentējusi ar krūšu palielināšanu vairāk nekā simts gadu – sākotnēji krūtīs tika ievietots parafīns un dzīvnieku tauki, bet pēc Otrā pasaules kara, lai japāņu sievietes padarītu līdzīgas amerikāņu ideālam, radās ideja viņām krūtīs injicēt silikonu.

Tiesa, pirmais silikona implants tika izgudrots tikai 1962. gadā, un to, izmēģinātu ar vienu vienīgu suni, implantēja kādai Dienvidamerikas sievietei, kas, starp citu, vienkārši gribēja noņemt tetovējumu.

Tiešām neticami, ka par procedūru, kas tiek katru gadu veikta 5–10 miljoniem sieviešu visā pasaulē, līdz šai dienai nav bijuši ilgtermiņa objektīvi drošības pētījumi (sk. izcēlumu) – ne par implantiem, ne pašu ķirurģisko operāciju. Un joprojām ar vieglprātīgiem apgalvojumiem tiek notušētas blaknes, stāstot, ka šī procedūra ir pilnīgi droša.

Zināmi divi skandāli saistībā ar krūšu implantiem. Pirmais notika 90. gadu beigās, kad trīs silikona implantu ražotāji no ASV – Dow Corning Corporation, Bristol-Myers Squibb Co un Baxter Healthcare Corporation – piekrita samaksāt 3,7 miljardus dolāru sievietēm, kas vainoja krūšu implantus par kaitējuma radīšanu veselībai, un tā tolaik bija lielākā prasība, kāda izteikta kolektīvās prasības tiesā.

Otrs skandāls norisinājās 2010. gadā, kad kļuva zināms, ka Francijas kompānija Poly Implant Prothese (PIP) savos produktos ir pildījusi rūpniecisko silikonu, ko parasti izmanto matraču ražošanā, nevis medicīnisko silikonu un pārdevusi tos visā Eiropā, turklāt astoņām sievietēm PIP implanti bija plīsuši un izraisījuši retas formas limfomu, no kā viņas nomira.

Kad skandāls apklusa, neraugoties uz nāves gadījumiem, pats svarīgākais jautājums joprojām tika ignorēts – cik droši ir implanti? Un vai tie nav lēnas iedarbības inde? Cik liela ir sūces iespējamība?

Šajā beidzamajā jautājumā Kapele un viņas kolēģi no Nīderlandes Radboudas universitātes Nijmegenas medicīnas centra ir kategoriska. “Gēla izdalīšanās ir parādība, kas raksturīga visiem silikona implantu modeļu tipiem neatkarīgi no tā, vai tie ir mīksti un apaļi vai anatomiskas (lāsītes) formas,” viņa atzina. Jautājums nav par to, vai tas notiek, bet gan par to, kad silikons izdalās. “Sūces aizkavēšanas slānis jaunākajos modeļos palēnina silikona izsūkšanos, taču to nenovērš.”

Patlaban ir divu tipu implanti. Jaunākajam sūces aizkavēšanas implantu veidam ir silikona kārta vai čaula, kas pildīta ar želejas lācīšiem līdzīgu silikona masu. Fizioloģiskā šķīduma implantiem ir silikona apvalks. Šāda tipa implanti tiek ievietoti vai nu jau piepildīti ar fizioloģisko šķīdumu vai sālsūdeni, vai tukši, ko tad operācijas laikā uzpilda caur ventili.

Pirms piekrist krūšu palielināšanai, ir vērts izlasīt, kas patlaban par to ir zināms.