Vienīgais iemesls, kāpēc labāk dzīvot Latvijā, nevis Rietumeiropā, ir svaigs gaiss
Ekoloģiskā situācija ir vienīgais iemesls, kāpēc dzīvot Latvijā, nevis Rietumeiropā, secināts "Ekonomistu apvienības 2010" un pētījumu centra SKDS aptaujā.
Aptaujas autori centās noskaidrot cēloņus iedzīvotāju negatīvajam emocionālajam noskaņojumam saistībā ar dzīvi Latvijā, lūdzot Latvijas iedzīvotājus pēc dažādiem aspektiem novērtēt, kur ir labāk dzīvot - Latvijā, Rietumeiropas valstīs, vai tomēr būtiskas atšķirības nepastāv. Tāpat aptaujā tika noskaidrots respondentu materiālā stāvokļa novērtējums salīdzinājumā ar laiku pirms desmit gadiem.
Tikai vienā pozīcijā dominē viedoklis, ka dzīvot Latvijā ir labāk, porti, 60% aptaujāto uzskata, ka Latvijā ir daudz labāka ekoloģiskā situācija. Lielu starpību iedzīvotāji nesaskata, vērtējot kriminogēno situāciju un iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Taujāti pēc citiem aspektiem, vairums uzskata, ka dzīvot ir labāk Rietumeiropā. Šie aspekti ir sekojoši - 84% uzskata, ka iedzīvotāju sociālā aizsardzība ir labāka Rietumeiropā. 89% uzskata, ka Rietumeiropā ir labāki dzīves apstākļi vecumdienās, 44% atzīst, ka Rietumeiropā iespējams iegūt labu izglītību, bet 76% uzskata, ka Rietumeiropā iespējams atrast labu darbu.
49% respondentu norāda, ka Rietumeiropā ir labāki apstākļi uzņēmējdarbības sākšanai un veikšanai, 63% atzīst, ka Rietumeiropā ir labāka veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, 47% uzskata, ka Rietumeiropā ir labāka situācija cilvēktiesību ievērošanas un personisko brīvību jomā.
Savukārt 70% uzskata, ka Rietumeiropā ir lielāka drošība par nākotni.
Vērtējot dzīves apstākļus kopumā, 76% respondentu domā, ka tie ir labāki Rietumeiropā, bet tikai 7% uzskata, ka labāki ir Latvijā, bet 8% domā, ka nav starpības starp Latviju un Rietumeiropu.
Kaut arī makroekonomiskie rādītāji norāda uz Latvijas ekonomisko izaugsmi, aicināti novērtēt savu materiālo stāvokli, tikai 24% iedzīvotāju uzskata, ka patlaban ir turīgāki nekā bija pirms desmit gadiem, 27% iedzīvotāju norāda, ka viņu turības līmenis nav būtiski mainījies, bet 38% iedzīvotāju pirms desmit gadiem bijuši turīgāki.
Aptaujā tiešo interviju veidā tika izvaicāti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
