Pēc eitanāzijas pieprasīšanas Nīderlandē mirusi 17 gadus vecā Noa, kura bērnībā izvarota un nav spējusi pārdzīvot pieredzēto

Noa pirms gada paguvusi izdot savu autobiogrāfiju ar nosaukumu "Winning or Learning" (no angļu valodas - "Uzvarēt vai mācīties"). Tajā meitene aprakstījusi savas ciešanas un cīņu ar garīgās veselības problēmām pēc tam, kad bērnībā atkārtoti pazemota un seksuāli izmantota.

Grāmatā atklāts, ka meitene pirmo reizi seksuāli izmantota 11 gadu vecumā. Vēlāk, kad Noa bija 14 gadi, viņu izvarojuši 2 vīrieši, un meitene notikušo slēpusi no vecākiem, jo viņai bijis kauns.

Viņa cerējusi, ka grāmata palīdzēs jauniešiem ar līdzīgu pieredzi, jo Nīderlandē neesot nevienas specializētas iestādes, kurā jauniešiem vērsties pēc psiholoģiskas un fiziskas palīdzības.

Notikušais meiteni dziļi traumējis - viņai bija posttraumatiskā stresa sindroms, depresija un anoreksija.

Noa 2018.gadā, nevienam nezinot, interesējusies par eitanāzijas iespēju, bet ārsti viņai atteikuši pasakot, ka meitene ir pārāk jauna, un viņai ieteicams nogaidīt vismaz līdz 21 gada vecumam.

Tomēr Noa nespēja ilgāk gaidīt un pieņēma lēmumu pārstāt lietot zāles, ēst un dzert. Smago lēmumu viņa pieņēmusi pati un viņu atbalstījuši arī ģimene un draugi, kuri piekrituši neuzspiest meitenei ārstēšanos.

Vienu dienu pirms nāves viņa par savu lēmumu paziņojusi arī sociālajos tīklos. "Es jau ilgu laiku par to esmu domājusi un nebiju pārliecināta, vai to stāstīt, bet es tomēr to pateikšu. Varbūt kāds par to būs pārsteigts, bet es šo esmu rūpīgi plānojusi un es neesmu impulsīva. Vārdu sakot, pēc maksimums 10 dienām es miršu. Pēc gadiem ilgas cīņas esmu izsmelta. Es jau kādu laiku vairs neēdu un nedzeru, un pēc daudzām diskusijām un pārdomām es esmu nolēmusi palaist sevi vaļā, jo manas ciešanas ir nepanesamas. Es elpoju, nevis dzīvoju," traģisko izvēli pamato Noa.

Meitenes nāvi apstiprinājusi viņas māsa. Noa mūžībā devās pagājušajā svētdienā, savā dzīvoklī Nīderlandes pilsētā Arnemā. 

Balstoties uz Nīderlandes likumu, eitanāzija ir legāla un tiek veikta, vadoties pēc striktiem standartiem. Tā tika legalizēta jau 2002.gadā. Lēmumu mirt var pieņemt pat 12 gadus veci bērni, bet šis lēmums ir jāapstiprina ārstam, kuram jāatzīst, ka bērns cieš bez izredzēm atlabt.

2017.gadā eitanāziju izvēlējušies 6585 cilvēki, tie ir aptuveni 4,4% no visiem Nīderlandē reģistrētajiem mirušajiem. Lielākoties par šādu soli izšķiras ar nedziedināmām slimībām sirgstošie, galvenokārt vēža slimnieki.