Vēža pacienti neapmierināti ar lēno progresu onkoloģijas jomā
Vēža pacientu organizācijas ir neapmierinātas ar lēno progresu onkoloģijas jomā, izriet no Latvijas sieviešu brīvprātīgo biedrības "Vita" pārstāves Irīnas Janumas paustā.
Viņa informēja, ka Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem (AP), paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu.
Viena no vēstules autorēm Januma norādīja, ka reformas rezultātā nav izdevies panākt cerētos uzlabojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā tika solīts iepriekšējās valdības apstiprinātajos politikas dokumentos. "Pēc cerīgā 2018.gada, kad redzējām vairākas pozitīvas pārmaiņas, šobrīd mums rodas pamatotas bažas, ka turpmākie uzlabojumi onkoloģijā var ne tikai sarukt, bet izpalikt pavisam," skaidroja Januma.
Vēstulē atgādināts, ka 2016.gadā pēc alianses iniciatīvas "Lai vēzis būtu ārstējama slimība" tika savākti vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju paraksti onkoloģijas nozares sakārtošanai, lūdzot plānveidīgi un neatgriezeniski kāpināt tās finansējumu valsts budžetā. Attiecīgā gada septembrī Saeimas plenārsēdē 88 deputāti vienbalsīgi nobalsoja par onkoloģijas nozares finansējuma palielinājumu. Pildot šo lēmumu, Veselības ministrija (VM) kopā ar onkoloģijas nozares ekspertiem izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam" skaidri iezīmējot onkoloģijas jomā darāmo.
Tomēr Januma norādīja, ka vēža pacienti diendienā redz, ka reforma "buksē", bet minētā plāna īstenošanai valsts budžetā ik gadu hroniski netiek iedalīts atbilstošs finansējums.
Kā uzsvērts vēstulē, joprojām ir garas gaidīšanas rindas uz diagnostiskiem izmeklējumiem vēža pacientiem, kuriem ir nepieciešami sekundārie izmeklējumi, trūkst ārstniecības personāls, ārstēšanas iekārtas, piemēram, mamogrāfijas aparāti, noveco. Tāpat trūkst skaidru vadlīniju vēža pacientu plūsmas vadībai, kā arī nav vienotas onkoloģisko pacientu datu bāzes, kas ļautu analizēt ārstēšanas rezultātus, nav arī izdevies samazināt veselības nozarē valdošo birokrātiju, kas vēža pacientiem liedz savlaicīgi saņemt atbilstošu ārstēšanu.
Pēc Januma paustā, Ārstniecības riska fondā nonākušās pacientu sūdzības liecina, ka nav izdevies panākt ātru un operatīvu dokumentu noformēšanu, lai vēža slimnieki bez kavēšanas varētu saņemt individuālo valsts zāļu kompensāciju.
Vēstulē pausts, ka onkoloģijā pēdējā gada laikā ir notikušas arī daudzas labas lietas, tostarp atvēlēts lielāks finansējums medmāsu algām un darbojas "zaļais koridors", kas ļauj agrāk sākt vēža ārstēšanu. Tāpat valsts apmaksāto zāļu saraksts papildināts ar vairākiem jauniem kompensējamiem onkoloģijas medikamentiem.
Vienlaikus vēstulē uzsvērts, ka pacienti gaida turpinājumu - otrā posma ieviešanu pēc "zaļā koridora" jeb ārstēšanas jomas sakārtošanu, sekundāro izmeklējumu pieejamības uzlabošanu vēža pacientiem pēc operācijas, ķīmijterapijas vai starošanas, kas palīdzētu izvairīties no slimības recidīva.
Pēc alianses domām, visātrāk izmaiņas varētu panāk, attīstot lielāko onkoloģijas klīniku Latvijā - Latvijas Onkoloģijas centru, pārveidojot to par Nacionālo vēža klīniku.
Pacientu organizācijas vērš uzmanību arī uz to, ka viens no vājajiem punktiem onkoloģijas reformas īstenošanā joprojām ir vēža slimnieku nodrošinājums ar jaunākās paaudzes medikamentiem.
Onkoloģijas plāns paredz, ka jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu zāļu apmaksai onkoloģiskiem pacientiem ik gadu nepieciešami vismaz 14 583 357 eiro, tomēr, kā norāda aliansē, valsts budžetā jauno zāļu apmaksai šogad atvēlēti tikai 6,6 miljoni eiro, kas nav pat puse no nepieciešamās summas.
Januma norādīja, ka vēža slimnieki ar bažām uzlūko arī vairākiem ķīmijterapijas medikamentiem VM ieviesto centralizēto zāļu iepirkumu. "Tādu pārmaiņu rezultātā būtiski aug ķīmijterapijas nodaļu medmāsu un ārstu-ķīmijterapeitu darba slodze, kā rezultātā cieš vēža slimnieku aprūpes kvalitāte. Neatbildēts paliek jautājums par medikamentu precīzu un caurspīdīgu uzskaiti un izlietojumu centralizētā iepirkuma apstākļos," apgalvoja Januma.
Pacientu organizācijas aicina Ministru kabinetu, Saeimu un VM aktīvi un pēc būtības turpināt onkoloģijas nozarē sāktās reformas, to izpildei piešķirot Onkoloģijas plānā paredzēto valsts budžeta finansējumu, kā arī informēt pacientu organizācijas un sabiedrību, kā tika izmantots onkoloģijas nozarei atvēlētais valsts finansējums, publiskojot ziņojumus par plāna līdzšinējo izpildi 2017.un 2018.gados.
Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses vārdā vēstuli parakstījusi "Vitas" vadītāja Irīna Januma, labdarības fonda "Rozā vilciens" vadītāja Zinta Uskale, kolorektālā vēža pacientu biedrības "EuropaColon Latvija" vadītājs Uldis Vesers, Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājs Visvaldis Bergmanis un Onkoloģisko pacientu atbalsta nodibinājuma "OFonds" vadītāja Inese Valdheima.
