Seši garīgās veselības aspekti, kurus negatīvi ietekmē sociālie tīkli
Lai gan sociālo portālu rašanās nozīmē to, ka sabiedrība mūsdienās ir tik ļoti sasaistīta, kā vēl nekad, pārlieku liela aizraušanās ar soctīkliem var būtiski kaitēt garīgajai veselībai - ar laiku piezogas bēdas un cilvēks, neraugoties uz šķietamo socializēšanos, var justies izolēts no sabiedrības.
Nepārtraukta šķietami perfekto "Instagram" bilžu pētīšana var būtiski ietekmēt pašapziņu, kamēr pārlieku aktīva "Twitter" joslas pārlūkošana traucē miegam.
Galvenokārt sociālie mediji cilvēka garīgo veselību ietekmē sešos veido, kurus apkopojis Lielbritānijas ziņu portāls "The Indepent".
Pašapziņa
Mums visiem ir savas nepilnības, par kurām vieni runā atklāti, savukārt citi cenšas tās apslēpt. Tomēr salīdzināt sevi ar cilvēkiem, pētot viņu estētiskās bildes "Instagram" joslā, pašapziņai par labu noteikti nenāk.
Kopenhāgenas universitātē veikts pētījums liecina, ka cilvēki mēdz sirgt ar "Facebook skaudību", savukārt tie, kuri sociālos medijus izmanto retāk, ir apmierinātāki ar savu dzīvi. "Ja mēs sevi sākam novērtēt, salīdzinot mūsu dzīvi ar citu, mēs savu laimes sajūtu padarām pilnīgi atkarīgu no citu dzīves," saka profesors Tims Bono.
To laiku, kuru pavadām, sekojot līdzi citu dzīvēm, vairāk jāvelta sev un savai attīstībai.
Cilvēciskā saikne
Kā cilvēkiem, mums ir ļoti būtiski komunicēt vienam ar otru, veidot personīgas attiecības. Tomēr to ir grūti izdarīt, esot diendienā pielipušiem pie zilajiem ekrāniem. Tuvākie drīz vien tiek saistīti vairāk ar digitālo fasādi, nekā viņu personību.
Bijusī modele Stina Sandersa, kurai vietnē "Instagram" seko vairāk kā 100 tūkstoši fanu, atklāj, ka neskatoties uz lielo sekotāju skaitu, viņa bieži vien jūtas sociāli atstumta: "Pētot savu draugu bildes, es bieži vien jūtos ļoti izstumta, jo nereti redzu bildes no ballītēm, uz kurām neesmu uzaicināta. Tas man liek justies ļoti vientuļai un nemierīgai."
"American Journal of Epidemiology" veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti 5208 respondenti, liecina, ka regulāra "Facebook" izmantošana slikti ietekmē pašsajūtu.
Atmiņa
Ir skaidrs, ka sociālie mediji var būt lielisks palīgs, lai kliedētos atmiņās caur bildēm un tekstiem. Tomēr tie var arī izkropļot veidu, kādā uztveram informāciju.
Daudzi no mums ir pavadījuši pārāk ilgu laiku, lai uzņemtu pēc iespējas ideālāku fotogrāfiju, tai pat laikā palaižot garām iespēju ievērības cienīgo brīdi izbaudīt ar savām acīm, nevis caur telefona ekrānu.
"Ja visa uzmanība tiek vērsta tikai tam, lai notvertu brīnišķīgu skatu, ar kuru palielīties sabiedrībai sociālajos tīklos, mazāk laika un iespēju atliek procesu izbaudīšanai reālajā dzīvē," uzsver profesors Bono. "Pārlieku ilga laika pavadīšana ar elektroniskajām ierīcēm laupa iespēju izbaudīt nebijušas sajūtas."
Miegs
Pietiekošs, labs miega daudzums ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnoteikumiem. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki izvēlas sērfot internetā tieši pirms ieslīgšanas miegā, tādējādi šo procesu padarot sarežģītāku.
Lielais informācijas daudzums, kas tiek patērēts neilgi pirms miega, traucē smadzenēm atslābt, neļaujot aizmigt. "Turklāt mobilās ierīces gaisma, kura atrodas netālu no mūsu sejas, var nomākt melatonīna - hormona, kas palīdz cilvēkam justies nogurušam - izstrādāšanos," uzsver profesors Bono.
Lai atbrīvotos no šī nejaukā paraduma un uzlabotu miega kvalitāti, jācenšas sev izvirzīt noteikumu vismaz 40 minūtes pirms gulētiešanas nelietot mobilās ierīces.
Uzmanības noturēšana
Jāuztraucas ne tikai par smadzeņu darbību miegā, bet arī par to pilnvērtīgu darbību nomodā, tai skaitā koncentrēšanās spējām.
Lielais informācijas apjoms, kas pieejams internetā un sociālajos tīklos, nozīmē to, ka ir daudz vienkāršāk novirzīt cilvēka uzmanību. Sociālie mediji nodrošina elementāru piekļuvi viegli uztveramam, izklaidējošam saturam.
Biežā "pārlēkšana" no viena temata uz citu notrulina koncentrēšanās spējas.
Garīgās slimības
Sociālie mediji pārāk lielos daudzumos var ne tikai izraisīt skumjas, bet pat tādas garīgās slimības kā depresiju un trauksmes sajūtu.
2018.gada martā veiktā aptauja, kuras laikā tika aptaujāti 1000 sociālo mediju lietotāji, kuri dzimuši laika posmā no 1990. līdz 2000.gadam, liecina, ka trešdaļa aptaujāto pametuši sociālos tīklus, kā arī 41% aptaujāto atzīst, ka sociālās platformas viņus padara skumjus, satrauktus, kā arī raisa depresiju.
Dīdžejs Bens Džeikobs, kurš 2016.gada janvārī izlēma pamest sociālo tīklu "Twitter", kurā viņam bija vairā kā 5000 sekotāju, atzīst, ka šī atslodze no čivinātāju portāla ir nākusi viņam par labu. "Šis sociālais portāls lika man justies nemierīgi, jo es lēnām apjautu, ka es salīdzinu savu dzīvi ar tūkstošiem citu cilvēku viedokļiem, kuri vispār mani pat nepazīst. Kopš "Twitter" pamešanas es esmu iztīrījis savu galvu un, piemēram, bezmiega naktīs mobilā telefona vietā lasu grāmatu."
Tas gan nenozīmē, ka sociālo portālu dzīve būtu pilnībā jāatmet. Ja šķiet, ka interneta ieradumi sāk traucēt reālajai dzīvei, var sākt ar mazumiņu, piemēram, noteikt atsevišķas stundas dienā, kurās sociālajiem tīkliem vietas nebūtu. Pārlieku krasas izmaiņas arī veselībai nenāktu par labu.
