Eiropā uzliesmo masalu epidēmija; mediķi Latvijā aicina obligāti vakcinēties
Vairākās Eiropas valstīs epidemioloģiskā situācija ar masalām kļūst nelabvēlīga, tādēļ Latvijas iedzīvotāji aicināti vakcinēties, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šī gada oktobra epidemioloģiskās uzraudzības pārskatā ziņoja par 13 547 masalu gadījumiem, kas tika reģistrēti 12 mēnešu laikā no pagājušā gada 1.septembra līdz šī gada 31.augustam 28 Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs.
Par masalu saslimšanas gadījumiem pēdējo 12 mēnešu laikā ziņots visās ES un EEZ valstīs. Biežāk ziņojusi Grieķija, kurā reģistrēts 3171 gadījums, tai seko Francija ar 2792 gadījumiem, Itālija ar 2718, Rumānija ar 1765 un Lielbritānija ar 1007 gadījumiem. Šajā laika periodā dalībvalstīs reģistrēti arī 38 nāves gadījumi, kas saistīti ar masalām, piebilda Arāja.
Latvijā šajā periodā SPKC ziņots par 65 saslimšanas gadījumiem ar aizdomām par masalām, bet diagnoze "masalas" kopš pagājušā gada 18.decembra apstiprināta 23 gadījumos, tostarp sešiem bērniem.
Arāja uzsvēra, ka neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, bet četri no tiem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu. Trīs gadījumos bērni inficējušies ar masalām ceļojumā. Kopumā deviņiem pacientiem inficēšanās, visticamāk, notikusi ārpus Latvijas, tostarp diviem ārvalstu iedzīvotājiem.
Kā norāda SPKC pārstāve, masalu uzliesmojumi saistīti ar vakcinācijas aptveres samazināšanos.
"Zinātne un prakse pierada, ka, lai izvairītos no masalu uzliesmojumiem, vismaz 95% iedzīvotāju jābūt vakcinētiem ar divām vakcīnas devām," skaidroja Arāja.
Viņa atgādināja, ka masalas ir ārkārtīgi lipīga infekcijas slimība, jo masalu vīruss viegli izplatās starp uzņēmīgiem indivīdiem gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tā noris ar smagām komplikācijām, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu un grūtniecēm.
SPKC uzsvēra, ka vienīgā efektīvā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, kas ir droša un efektīva. Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR). Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas. Līdz ar to Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas MPR potes. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija Latvijā tiek veikta septiņu gadu vecumā.
Pēc Arājas paustā, pastāvot īpašiem inficēšanās riskiem, piemēram, plānojot ceļojumu ar mazuli uz masalu skarto valsti, kā arī pēc kontakta ar masalu slimnieku, pirmo poti ieteicams veikt pirms vakcinācijas kalendārā norādītā vecuma sasniegšanas, proti, no sešu mēnešu vecuma. Tomēr 12-15 mēnešu vecumā poti nepieciešams atkārtot, un revakcināciju veikt arī atbilstoši vakcinācijas kalendāram - septiņu gadu vecumā.
SPKC epidemiologi vakcinācijas pret masalām aptveri bērniem vērtē kā salīdzinoši labu un tas ir iemesls tam, kāpēc Latvijā bijuši gadi, kad nebija reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām.
Vienlaikus SPKC aicina vecākus vēlreiz pārliecināties par bērna vakcinācijas statusu, it sevišķi, dodoties starptautiskajā ceļojumā.
SPKC imunizācijas datu analīze liecina, ka šogad no janvāra līdz jūnijam imunizācijas līmenis pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu ir pieaudzis. Kopumā Latvijā šī gada pirmajā pusgadā pirmo MPR poti saņēmuši 98,1% bērni, bet otro - 89,5% bērnu.
