Van Damme: “Esmu galēji bipolārs”
Par Briseles muskuļiem dēvētais Žans Klods van Damme savā dzīvē cīnījies ar daudziem ienaidniekiem – gan uz kinoekrāna, gan ārpus tā. Visgrūtāk beļģu cīņas mākslas meistaram un kinozvaigznei kikbokserim bija uzveikt savus bipolāros traucējumus.
Piecdesmit septiņus gadus vecais Žans Klods van Damme (Jean-Claude Van Damme) savulaik ir cietis no kokaīna atkarības, arestēts par auto vadīšanu reibumā un reiz arī par vardarbību ģimenē. Viņš ir pārdzīvojis četras neveiksmīgas laulības, viņa filmas kļuva aizvien sliktākas, un viņš pelnīja aizvien mazāk. Kad van Damme pirms divdesmit gadiem bija nonācis tuvu pašnāvībai, viņš uzzināja savu diagnozi – bipolārie traucējumi.
Melnas, melnas debesis
Ir viegli noticēt, ka slavenībām ir vislabākā dzīve – netrūkst naudas, slavas, un kas gan vēl būtu vajadzīgs? Tomēr slavenības ir tādi paši cilvēki kā mēs, un daudzi no viņiem visu mūžu cīnās ar psihiskām problēmām, tostarp Žans Klods van Damme. Kad 1998. gadā viņam diagnosticēja bipolāros traucējumus, van Damme 38 gadu vecumā beidzot izjuta zināmu atvieglojumu – diagnoze izskaidroja daudzas viņa uzvedības problēmas.
“Kad es biju jauns, cietu no garastāvokļa svārstībām. No rīta debesis bija zilas, bet, ejot uz skolu, man debesis bija melnas. Biju tik skumjš,” viņš stāstīja britu realitātes šovā Jean-Claude Van Damme: Behind Closed Doors (“Žans Klods van Damme: Aiz slēgtām durvīm”; 2011). Par laimi, viņš jau bērnībā, desmit gadu vecumā, sāka trenēties karatē (uz to van Dammi pamudināja komiksi). Vēlāk aktieris atzina, ka, pateicoties sportam, spējis turēties pretim galējām garastāvokļa svārstībām – no viena pola uz otru, tas ir, no izteiktas nomāktības uz izteiktu pacilātību. Ne tikai viņš pats, arī lielākā daļa apkārtējo cilvēku nesaprata, kas ar viņu notiek.
Kad 80. gados van Damme kļuva par bojeviku zvaigzni un viņam papildus uzgūla slavas nasta, aktieris sāka padoties. Tā kā viņš bija viens no pieprasītākajiem savā jomā, van Damme bija pakļauts smagam filmēšanas grafikam un preses un sabiedrības uzmanībai.
Viņš nespēja tikt ar to visu galā un deviņdesmitajos gados meklēja glābiņu narkotikās. Drīz vien viņš jau kļuva atkarīgs no kokaīna, ko lietoja pa desmit gramiem dienā un kam tērēja 10 000 dolāru nedēļā. Atklāts, ka bipolāro traucējumu slimniekiem ir lielāks risks lietot apreibinošās vielas, jo viņi tā cenšas nomākt savas slimības simptomus. Ap 60 % šo slimnieku lieto alkoholu vai narkotikas.
Kaut arī van Damme turpināja filmēties, kokaīna lietošana smagi ietekmēja viņa dzīvi. 1996. gadā aktieris saprata, ka pienācis laiks rīkoties, un pats devās uz 30 dienu rehabilitācijas iestādi Kalifornijā. Viņš izturēja programmu, bet, tiklīdz bija atgriezies mājās, atkal sāka lietot narkotikas. Galu galā van Damme piespieda sevi tās atmest uzreiz, neizejot pakāpenisku kursu.
Vissvarīgākais ir ģimene
“Reizēm es jums patīku, reizēm jūs mani ienīstat. Bet ko es varu darīt? Neesmu ideāls… Esmu galēji bipolārs un lietoju zāles pret to,” van Damme stāstīja britu realitātes šovā.
Mūsdienās bipolārajiem traucējumiem (ko agrāk dēvēja par maniakālo depresiju) izšķir vairākus veidus. Van Dammem atklāja straujās ciklu maiņas bipolāros traucējumus – kad mānijas (pārlieku priecīga vai pāruzbudināta garastāvokļa) un depresijas (dziļu skumju un bezcerības stāvokļa) epizodes nomainās aptuveni četras vai vairāk reizes gadā. Šī slimības forma būtiskāk ietekmē cilvēka funkcionālo stāvokli.
Aktierim tika izrakstīts nātrija valproāts – valproiskābes sāls, garastāvokli stabilizējošas zāles, kas pieder pie pretepilepsijas līdzekļu grupas. Kā liecina van Dammes atsauksmes, zāles ļoti palīdzējušas: “Tikai jāieņem nedaudz šā sāls, un, kopš es to daru, viss notiek – BUM! Vienā nedēļā sajutu, kā tas iedarbojas. Viss satraukums apkārt, visa viļņošanās pa kreisi un pa labi no manis kļuva mierīga kā ezers.” Zāles jāturpina lietot arī tad, kad cilvēks necieš no straujās ciklu maiņas.
Taču medikamenti bija tikai daļa no kopējās terapijas, kas aktierim palīdzēja ievirzīt savu dzīvi normālās sliedēs. Ļoti liela nozīme bija van Dammes ģimenei, īpaši Gledisai Portugīzai (Gladys Portugues) – viņa trešajai sievai, ar kuru aktieris bija izšķīries 1992. un atkārtoti apprecējās 1999. gadā (kopsummā viņa piektās laulības). Pirmajā laulības reizē viņiem bija piedzimuši bērni Kristofers un Bianka, un Gledisa, bijusī amerikāņu profesionālā kultūriste un labā sieva, vienmēr atbalstīja Žanu Klodu. “Viņš centās pārvarēt ļoti slikto ieradumu – kokaīnu,” atcerējās Gledisa. “Bija reizes, kad mēs bijām ļoti tuvu tam, ka varējām viņu gandrīz zaudēt, zaudēt viņa dzīvību. Reizēm, kad par to runāju, es kļūstu ļoti emocionāla, jo atceros, ka turēju viņu kā bērnu. Mēs aizvedām viņu uz rehabilitācijas centru. [..] Tagad Žans Klods saprot, ka vissvarīgākais ir viņa ģimene.”
Van Dammes ģimenes dzīve ir sakārtota, vardarbība pret partneri, drāmas un daudzās mīļākās palikušas pagātnē.
Ko vērta ir cīņa
Van Damme joprojām cīnās – gan fiziskā, gan garīgā nozīmē, bet viņš atklāti stāsta par šiem cīniņiem un, šķiet, piešķir tiem aizvien mazāku nozīmi. Fiziskā ziņā viņš joprojām trenējas pa trim stundām dienā un spēj arī uztaisīt savu slaveno špagatu. Taču laiks, kad aktiera vērtība bija viņa “apbrīnojamajās kājās”, precīzāk, spērienos un ātrumā, ko tās spēja demonstrēt, ir pagājis. Tagad van Damme ir ieinteresēts īsti aktieriskā tēlojumā, un viņa pēdējie projekti apliecina viņa spējas.
