Šenona Dohertija: vēža patiesības no vēža slepkavas mutes

Kad Šenonai Dohertijai 2015. gadā diagnosticēja krūts vēzis, viņa izvēlējās to neslēpt, gluži otrādi – sociālajos medijos dalījās visos savos pārdzīvojumos, dokumentējot mastektomiju, ķīmijterapiju, matu nogriešanu, starošanu utt. Un viņa turpina to darīt pat pēc tam, kad 2017. gadā saņēma labas ziņas par slimības remisiju. Viņas atklātība, par spīti bailēm, izmisumam un depresijai, iekaroja ne vien sabiedrības cieņu un atbalstu, bet arī palīdzēja aktrisei atklāt savu īsto “es”.

Atklāti par vēzi

2015. gadā Dohertijas iepriekš dumpīgā dzīve šķita sakārtojusies: viņa bija izlīgusi ar seriālu partnerēm, ar kurām attiecības bija aizgājušas līdz kautiņiem, tāpēc viņa tika atlaista no šiem seriāliem. Pēc iepriekšējām divām īslaicīgajām laulībām viņai četrus gadus bija ilga un laimīga laulība ar fotogrāfu Kurtu Isvarjenko (Kurt Iswarienko), un abi pat plānoja bērnu. Taču liktenim bija savi plāni – martā Dohertija uzzināja par krūts vēzi. 

2016. gadā TV programmā The Dr. Oz Show Šenona atzina: kaut arī bija sataustījusi sacietējumu krūtī, viņa bija atlikusi došanos pie ārsta, jo aktrises menedžmenta firma nebija nokārtojusi medicīnisko apdrošināšanu, par ko viņa arī iesūdzēja to tiesā. Šenona aicināja sievietes šādā gadījumā nevilcināties. “Jūs pat nevarat iedomāties, kas pa to laiku var notikt. Manā gadījumā, piemēram, vēzis izplatījās uz limfmezglu vai diviem. Tas varēja neizplatīties… Vissvarīgākais ir atklāt to tik agri, cik tas iespējams,” aktrise uzsvēra.

Piecus mēnešus pēc diagnozes noteikšanas Dohertija paziņoja par savu slimību žurnālā "People" un sāka dokumentēt katru savu soli cīņā pret audzēju. Šenonai sākotnēji nebija mērķa kļūt par iedvesmas avotu vai izglītot par vēzi. Viņa dalījās sociālajos tīklos ar #vēžapatiesībām no #vēžaslepkavas, kā viņa pati pieteica savus ierakstus, citu iemeslu dēļ. “Es vienkārši domāju, ka daru kaut ko, kas varbūt nāk par labu man un citiem, un, iespējams, no šā ceļa mēs visi varam kaut ko iemācīties. Es pati daudz uzzināju no saviem faniem, kas sekoja manam kontam, un no manas “vēža ģimenes”, kas komentāros stāstīja par savu pieredzi,” viņa pagājušā gadā teica par saviem Instagram ziņojumiem portālam E! News.

Kas bija visgrūtākais?

“Neziņa vienmēr ir visbiedējošākā. Vai ķīmijterapija iedarbojas? Vai starošana iedarbojas? Vai man vajadzēs tam iet cauri vēlreiz? Vai vēzis atkārtosies? Ar visu pārējo var tikt galā. Ar sāpēm, ar dzīvi bez krūts, bet ne ar raizēm par savu nākotni un to, kā mana nākotne ietekmēs cilvēkus, ko mīlu,” atzīst Dohertija.

Protams, smaga bija arī fiziskā puse, sevišķi ķīmijterapija. Terapijas kursa dienās Šenonai gribējās paslēpties zem segas un nelīst ārā no gultas, par ko liecināja viņas publicētās fotogrāfijas. “Jāvemj katru sekundi. Pēc pirmā kursa es uzreiz zaudēju 10 mārciņas (4,5 kg). [..] Tu negribi, lai tevi aiztiek, nevari neko ieēst.”

Kad šķipsnām sāka izkrist mati, Šenonai uznāca panikas lēkme, un viņa lika mammai tos nogriezt ar šķērēm. “Mēs to darījām pakāpeniski. Nogriezām zēngalviņu. Tad – panku frizūru, kas man patika vislabāk. Un beigās nācās paņemt elektrisko skuvekli un nodzīt visus matus.”

Vēl viena sirdi plosoša stadija bija krūštura pielaikošana pēc mastektomijas. “Tas bija traumējoši un šausmīgi,” viņa atceras. “Mamma nāca man līdzi, un es raudādama sabruku pielaikošanas telpā un izskrēju ārā. Tad sēdēju mašīnā un raudāju.” Tikai ar laiku Šenona samierinājās un paskatījās uz sevi no citas puses: “Tās ir tikai krūtis. Domājot par svarīgām lietām, es labāk gribētu būt dzīva un novecot kopā ar vīru.”
Protams, sievietei un vēl aktrisei bija sāpīgi apzināties, ka slimība laupījusi skaistumu. “Cilvēki nesaprot, ka vēzis – jā, tas liek novecot –, bet vari arī uzpampt no dažādām zālēm.” Arī šis bija viens no iemesliem, kāpēc aktrise nolēma pati likt savas bildes internetā, nevis ļaut, lai kāds slepus viņu nobildē veikalā un pēc tam visi šausminās par viņas izskatu.

“Gribēju to visu parādīt tādā veidā, kāds man pašai šķita vislabākais. Un vēl, ja tā varēju kādam palīdzēt, tas mani iedrošināja. Ir vieglāk dzīvot ar vēzi, zinot, ka palīdzu vismaz vienam cilvēkam.”

Lai arī bija grūti, Šenona reizēm ļāva vaļu savai humora izjūtai, piemēram, nodēvējot starošanas iekārtu par Megiju. “Es tiekos ar Megiju piecas dienas nedēļā, šķiet, jau mūžīgi. Mums ir mīlas un naida attiecības. Mīlu viņu, jo viņa ir daļa no manas dzīvības glābšanas terapijas. Apbrīnojami, kādas mums ir tehnoloģijas. Kādu dienu vēža ārstēšanas līdzeklis būs atklāts un Megiju palaidīs pensijā.”

Atgriešanās filmēšanās laukumā

Pagājušajā gadā ārsti paziņoja Dohertijai, ka vēzis ir atkāpies un iestājusies remisija. Aktrise pat nesaprata, kā reaģēt, un Instagram rakstīja: “Kā ikviens no manas vēža ģimenes zina, nākamie pieci gadi ir izšķirīgi. Slimības atkārtošanās notiek visu laiku. Daudzi no jums ir dalījušies ar šādu stāstu. Tā nu ar sirdi, kas tagad, protams, ir vieglāka, es gaidu. [..] Es vienkārši uzelpošu.”

Aktrisei radās arī iespēja atgriezties savā profesijā – filmēties TV seriālā “Hīteres” (Heathers). “Šodien biju atpakaļ uzņemšanas laukumā. Ir pagājuši apmēram divi gadi, cīnoties ar vēzi. Cilvēki vērtē, kāda esmu kā aktrise. Viņi domā, ka esmu pārāk vārga, nespēju. [..] Un tomēr tas ir darbs, kas uzmundrina un atjauno spēkus cīņai ar šo neiedomājamo briesmoni,” Šenona dalījās Instagram pagājušā gada 9. augustā. “Esmu pateicīga par šo dienu. Pateicīga par katru dienu.”

Šā gada maijā divus gadus pēc mastektomijas Dohertijai tika veikta krūšu rekonstrukcijas operācija. Bet pirms tam aprīlī viņa ziņoja: “Analīzes un rezultāti. Viens audzēja marķieris ir labs. Otrs… paaugstināts.” Tas vēl nenozīmē, ka vēzis ir atgriezies (kas parasti notiek 6 % līdzīgu gadījumu), taču viņai nozīmēja stingrāku novērošanu. “Taču pat pēc šā zvana es raugos pozitīvi un novērtēju savu dzīvi. Tas noteikti palīdz redzēt visu perspektīvā un atgādina, ko esi iemācījies vēža laikā,” Šenona komentēja. 

Kādi ir viņas secinājumi pēc lielās cīņas ar vēzi? “Man tika dota patiešām interesanta iespēja, kas savā ziņā pat bija kā svētība. Vēzis dīvainā kārtā man ir apbrīnojami palīdzējis. Tas ir ļāvis būt vairāk man pašai, tuvāk tai, kāda esmu, un daudz neaizsargātākai – tam cilvēkam, kas vienmēr esmu bijusi, tikai tas bija apslēpts zem visa cita,” Šenona atzina. “Tas nav bijis viegls ceļš, bet tas apgaismoja. Tas turpina apgaismot. Es joprojām mācos, kas man ir vajadzīgs, kas liek justies piepildītai, kas liek justies veselai. Bet man patīk mācīties!”