Vai Latvijā legalizēs marihuānu? Zālītes pīpmanis Edgars uzskata: tas ir laika jautājums

“Aptuveni pēc desmit gadiem visā Eiropā varēs brīvi nopirkt un lietot marihuānu,” uzskata rīdzinieks Edgars, kurš pats ik pa laikam uzpīpē zālīti un neko sliktu tajā nesaskata. Viņaprāt, zālītes aizlieguma pamatā ir cilvēku neizglītotība un, iespējams, arī alkoholu ražotāju lobijs.   

Atļaut vai neatļaut zālītes pīpēšanu – tāds hamletisks jautājums ik palaikam aktualizējas dažādu valstu parlamentos, lemjot par marihuānas turpmāko statusu. Daži norāda, ka šis jautājums savā ziņā līdzinās geju laulību lietai, proti, Rietumu pasaulē abi šie procesi palēnām virzās uz legalizācijas pusi.
Lai noskaidrotu, cik melns ir tas velns, Patiesā Dzīve uz sarunu aicināja Edgaru. Viņš marihuānu pīpē jau piecpadsmit gadu – neesot ļoti aktīvs un intensīvs zālītes pīpētājs, taču reizēm uzvelkot dūmu. “Marihuāna man sniedz patīkamas sajūtas, vieglu eiforiju. Daudziem ir stereotips, ka cilvēks, kas sapīpējies zālīti, kļūst par muļķi, visu dienu sēž mājās un skatās multfilmas. Pieļauju, ka mēdz būt arī tā. Cilvēki ir dažādi. Taču ar mani tā nav. Man tas ir stāvoklis, kad visa pasaule kļūst krāsaināka un patīkamāka.”

Latvijā marihuānas lietošana joprojām ir nelegāla, turklāt Edgars strādā valsts iestādē, tāpēc viņš piekrīt tikai anonīmai sarunai. “Diemžēl Latvijā daudziem cilvēkiem neizglītotības dēļ ir aizspriedumi pret daudzām lietām, tai skaitā arī pret marihuānu. Es nevēlos, lai šie aizspriedumi dažādos veidos un formās tiktu vērsti pret mani.”

Bez agresijas

“Pilnīgi pievienojos apgalvojumam, ka ikviena apreibinoša viela pēc būtības ir kaitīga,” turpina Edgars. “Droši vien visi ir vienisprātis, ka dzert alu un šņabi – tas nav veselīgi. Tomēr vienalga dzer, jo tiecas pēc patīkamām sajūtām. Ja man uzdod jautājumu, kas ir kaitīgāks – alkohols vai zālīte, es droši atbildu, ka alkohols. Un tāpēc man, saprātīgi domājošam cilvēkam, liekas ačgārni, ka alkohols ir legāls, bet zālīte nelegāla. Alkohols, kas cilvēkam nodara daudz lielāku postu nekā marihuāna, ir brīvi nopērkams teju visos pārtikas veikalos. Šī inde tiek reklamēta dažādos veidos, to pārdod uz katra ielas stūra, to var dabūt no agra rīta līdz vēlam vakaram, savukārt marihuāna, kas ir mazāk kaitīga, ir ne tikai aizliegta – tā ir lieta, par kuras lietošanu cilvēkus vajā un liek cietumā. Tā ir liela muļķība.”

Jautāts par iespējamo atkarību no marihuānas, Edgars norāda, ka viņam pašam šāda atkarība nav izveidojusies. “Esmu dzirdējis tēzi, ka marihuānu noteikti nevajag legalizēt, jo tā var izraisīt atkarību. Nekā pārsteidzoša šajā faktā nav, jo gandrīz viss, ko mēs lietojam, daļai cilvēku var izraisīt atkarību. Piemēram, daudziem no mums ir atkarība no kafijas, tējas, saldumiem.  Atkarība no televīzijas raidījumiem, seriāliem, žurnāliem un ziņu portāliem. No feisbuka un tvitera. Starp citu, vairāki pētījumi apliecina, ka marihuāna izraisa mazāku atkarību nekā nikotīns, alkohols, heroīns, kokaīns un kafija. Pētījumi rāda, ka no marihuānas kļūst atkarīgi aptuveni 10–15% lietotāju. Tas ir tāpat kā no alkohola, jo ne visi, kas iedzer, kļūst par alkoholiķiem. Uzskatu, ka galvenais kritērijs kādas vielas aizliegšanai varētu būt tās kaitīgums, tāpēc neredzu nekādu iemeslu, lai marihuānu aizliegtu. Nepieciešams vien stingri noteikt vecuma ierobežojumus un pārdošanas kārtību.”

Edgars norāda uz virkni marihuānas priekšrocību salīdzinājumā ar alkoholu. “Nav paģiru, nav aknu cirozes, nav dzēruma agresijā pastrādātu noziegumu. Alkohola reibumā daudzi kļūst agresīvi, taču zālītes ietekmē cilvēki ir mierīgi un labdabīgi. Lai kāds man nosauc kaut vienu slepkavību, kas izdarīta marihuānas iespaidā, taču alkohola reibumā – cik uziet. Cilvēki dzer un sit cits citu nost.” Edgars piebilst, ka marihuānu nav iespējams pārdozēt un nekur pasaulē nav fiksēti marihuānas izraisīti nāves gadījumi. “Šajā ziņā alkohols, tabaka un medikamenti ir daudz  bīstamāki par marihuānu.”

Pēc Edgara domām, marihuānas aizliegšanai ir ne mazums negatīvu seku – noziedzība, melnais tirgus, nekvalitatīva un bīstama prece. “Par diviem gramiem zāles var nonākt aiz restēm. Ja mēs nevēlamies dekriminalizēt zāli un tajā pašā laikā vēlamies būt konsekventi, mums vajadzētu kriminalizēt arī cigaretes un alkoholu. Tas būtu tikai godīgi, jo pēc atkarības izraisīšanas un kaitīguma indeksiem marihuāna ir mazāk kaitīga nekā jau legalizētās narkotikas – alkohols un tabaka.

Marihuānas legāla tirdzniecība ļautu kontrolēt, regulēt un aplikt ar nodokļiem šīs preces apriti, tādējādi iegūstot budžetā papildu naudu, ko, piemēram, varētu novirzīt veselības aprūpei. Tādējādi tiktu samazināta arī organizētās noziedzības ietekme un finanšu resursi.”

Atkarību pacienti

Neliela atkāpe. Pirms trim gadiem pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecināja, ka marihuānas legalizāciju Latvijā atbalsta vien 8% iedzīvotāju, bet absolūtais vairākums jeb 87% ir pret to. Legalizēt marihuānu Latvijā pagaidām nav iespējams pat teorētiski, jo mūsu valsts ir pievienojusies ANO konvencijai, kas aizliedz zālītes smēķēšanu padarīt likumīgu.
Pēdējā laikā notiek diskusijas nevis par marihuānas legalizēšanu, bet dekriminalizēšanu. Tas nozīmē, ka marihuānas lietošana joprojām būtu aizliegta, taču par to vairs nebūtu kriminālatbildība, tikai administratīvais sods. Marihuānas lietošana ir dekriminalizēta daudzās valstīs, piemēram, Igaunijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Čehijā, Austrijā, Horvātijā, Beļģijā, Dānijā – trešajā daļā ES valstu. Tikmēr Latvijā par marihuānas lietošanu paredzēts bargs sods – par to draud kriminālatbildība.

Arī ārvalstu eksperti iesaka piemērot adekvātākas sankcijas, piemēram, naudassodu. Latvijas Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan uzskata, ka Latvijas sistēma strādā labi. Ja marihuānas lietotāju pieķer pirmo reizi, kriminālatbildība neiestājas – tā draud tikai otrajā reizē.  
Tomēr daudzi Latvijas speciālisti ir pārliecināti, ka zālīti nevajadzētu ne dekriminalizēt, ne legalizēt. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis sola, ka viņa pārstāvētā biedrība kā profesionāla organizācija ieguldīs visus savā rīcībā esošos resursus, lai to nepieļautu. “Liela daļa pasaules biznesa balstās uz atkarībām. Atkarība ir slimība, kas sākas bērnībā un jaunībā, pāriet hroniskā formā un maina izpausmes. Dzērājs var kļūt par azartspēlmani, bet datoratkarīgs jauneklis – par toksikomānu. Izlasot pieteikumu dekriminalizēt marihuānu, kļūst skaidrs, ka atkarības tirgoņi meklē jaunas tirgus nišas. Cilvēks, kas pamēģina atkarību ļoti izraisošo marihuānu, agri vai vēlu kļūs par citu atkarību pacientu,” saka Apinis. Viņš uzskata – atļaujot lietot marihuānu, Latvijā palielināsies atkarīgo cilvēku skaits un nekādā veidā nesamazināsies cita veida atkarības.
Līdzīga nostāja ir narkoloģei Astrīdai Stirnai. Viņa atzīst, ka Latvijas mediķi jau tagad netiek galā ar legālo vielu radītajām atkarībām, tāpēc būtu grūti uzņemties papildu atbildību, veidojot jaunas ārstēšanas programmas un apkarojot nelegālo tirgu. “Esmu kategoriski pret to. Tās faktiski skaitās kā starta narkotikas – ar tām sāk, bet tas viss beidzas ar daudz nopietnākām vielām un smagākiem stāvokļiem.”
Komentējot narkoloģes teikto, Edgars uzsver, ka nepiekrīt viņas apgalvojumiem. “Es pazīstu cilvēkus, kas var pīpēt un var nepīpēt zālīti, nekāda atkarība viņus nemoka. Man ir draugs, viņš agrāk pīpēja trīs gadus, bet tad apprecējās un vairs nepīpē. Tagad viņam ir ģimene, sieva, bērns, darbs. Pavisam cita dzīve. Jau agrāk biju dzirdējis narkologu izteikumus, ka marihuānas lietošana noved pie krietni smagāku narkotiku lietošanas. Bet kā viņi zina, kas noved līdz šļircei? Pieļauju, ka daudzi smago narkotiku lietotāji savā dzīvē tik tiešām ir pīpējuši zāli. Visticamāk, viņi ir arī dzēruši šņabi un pārkāpuši laulību. Ko tik viņi savā dzīvē nav darījuši! Kāpēc tieši zālīte būtu vainojama pie tā, ka viņi kļuvuši par narkomāniem? Ja cilvēkam ir tieksme lietot narkotikas, tad vienalga, ir vai nav pīpējis zāli, viņš lietos narkotikas. Ja cilvēks ir tendēts uz atkarībām, tad viņam, kā es saprotu, labāk būtu vispār nelietot neko tādu, no kā varētu rasties smaga un postoša atkarība.”

Edgaram ir sava versija, kāpēc daži pēc zālītes pīpēšanas nolemj pamēģināt kādu smagāku narkotiku. “Viņiem ir saskarsme ar dīleri, kas finansiālu apsvērumu dēļ ir ieinteresēts klientu uzsēdināt uz adatas. Diemžēl tā notiek. Taču, ja zālīte tiktu legalizēta, nekas tamlīdzīgs notikt nevarētu.”

Saeimas noraidījums

2015. gada 3. septembrī  Saeima noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu par marihuānas dekriminalizāciju, ko ar saviem parakstiem bija atbalstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēki. Ierosinājums paredzēja kriminālsoda atcelšanu par neliela marihuānas daudzuma audzēšanu, glabāšanu, pārnēsāšanu un lietošanu personiskām vajadzībām. Tādā gadījumā par marihuānas lietošanu sabiedriskā vietā draudētu tikai administratīvais sods, nevis cietums. Iniciatīvas aizstāvji pauda uzskata, ka marihuānas izraisītās negatīvās sekas ir daudz vieglākas nekā alkoholam.   
Noraidot šo priekšlikumu, Saeimas deputāti norādīja, ka valstij tik tiešām vajadzētu ierobežot pārmērīgu dzeršanu, bet tas nenozīmē, ka būtu jāpiedāvā kaut kas vieglāks par dzeršanu. Arī narkologs Jānis Strazdiņš uzstāja, ka Latvijai nav nepieciešams trešais atkarības vielu tirgus. Toties pretējos uzskatos bija vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Piemēram, žurnālists Juris Kaža norādīja, ka marihuānas pirkšanai būtu nepieciešams konkrēts vecuma cenzs, kā arī kvalitātes regulējums. Viņaprāt, ir absurdi likt cilvēkus cietumā par to, ko viņi paši dara ar savu ķermeni. Turklāt marihuānas smēķēšana, kā uzskata Kaža, nepadara cilvēkus tik rīcībnespējīgus kā pārdzeršanās.
Līdzīgus argumentus minēja žurnāliste Baiba Strautmane, sakot, ka marihuānas smēķēšanai uz cilvēku ir mazāk kaitīga ietelme nekā stiprā alkohola lietošanai. Viņasprāt, Latvijas laukos un depresīvajos rajonos būtu daudz mazāk visādu traģisku atgadījumu, ja cilvēki nevis dzertu paštecinātu kandžu, bet uzpīpētu savā dārzā audzētu zālīti.
Tam pievienojas arī Edgars: “Protams, būtu ideāli, ja mēs visi būtu veseli, bagāti un dzīvespriecīgi. Būtu tikai apsveicami, ja mums nebūtu ne mazākās tieksmes pēc apreibinošām vielām.”  Edgars esot iepazinies ar daudziem narkologu argumentiem pret marihuānu, bet tie viņu nav pārliecinājuši. “Esmu dzirdējis narkologu brīdinājumus, ka marihuāna var izraisīt šizofrēniju, taču nekur neesmu atradis tam apstiprinājumu. Lielākā daļa šim jautājumam veltīto pētījumu atzīst, ka zinātnei  nav īstas skaidrības par šizofrēnijas rašanās mehānismiem, tāpēc sasaistīt tos ar marihuānu nav korekti. Tā kā saistība starp marihuānas lietošanu un saslimstību ar šizofrēniju nav ne pierādīta, ne apstiprināta, šo argumentu nedz Amerikā, nedz Eiropā neviens vairs neizmanto."

Edgars rāda narkologu komentārus, kur minēts, ka, lietojot noteiktu daudzumu marihuānas, rodas problēmas ar cilvēka fizisko un garīgo veselību, piemēram, īslaicīgi atmiņas, koncentrēšanās spēju zudumi, pavājinās kustību funkcijas, var būt sarežģījumi ar plaušām. Zālīte pavājinot imūnsistēmu un koncentrēšanās spējas. “Pieļauju, ka pārmērīga pīpēšana tik tiešām var radīt sarežģījumus. Arī hamburgeru pārmērīga ēšana mums rada problēmas. Piemēram, kafijai, kas ir pavisam legāla, ir vesela virkne kaitīgu faktoru. Intensīva kafijas lietošana izraisa sirds mazspēju, rada sirdsklauves, paaugstinās asinsspiediens, rodas urīna nesaturēšana. Kafija nelabvēlīgi ietekmē cilvēka nieres un virsnieres, palielina taukskābju daudzumu asinīs. Ar laiku zobu emalja kļūst aizvien dzeltenāka un dzeltenāka. Sievietēm kafija rada priekšlaicīgu dzemdību draudus, vīriešiem negatīvi ietekmē spermas kvalitāti. Turklāt šo ne sevišķi veselīgo dzērienu var brīvi nopirkt ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Manuprāt, mums pašiem ir jāizvēlas, kas mums der un kas neder. Vislabākais variants būtu, ja katrs, kas vēlas, pats audzētu kaņepes savā dārziņā. Tad tu skaidri zinātu, kas tas ir, ko tu pīpē, un būtu drošs, ka tam nav ķīmisku piejaukumu.”

Populārs netikums

Jāatzīst, pasaulē daudzviet tiek pārskatīta attieksme pret marihuānu. Šā gada sākumā Vācijā tika pieņemts likums, kas nosaka – turpmāk  ārsti drīkst marihuānu izrakstīt cilvēkiem, kas sirgst ar smagām slimībām, tādām kā vēzis, izkaisītā skleroze un epilepsija. Viņi turpmāk aptiekās varēs iegādāties marihuānas ekstraktu vai kaltētus ziedpumpurus. Daži no ārzemēm varēs pasūtīt sintētiskus marihuānas derivātus.
Tomēr vispamanāmākā kustība marihuānas legalizācijas virzienā notiek Amerikas Savienotajās Valstīs. Zālītes lietošana atpūtas nolūkos legalizēta Kolorādo, Aļaskas, Vašingtonas, Oregonas štatā, bet medicīniskiem nolūkiem tā ir legalizēta jau 25 štatos. Par marihuānas statusa izmaiņām tiek lemts vēl deviņos ASV štatos, turklāt virknē štatu tā ir dekriminalizēta. Tur sods par zālītes smēķēšanu, glabāšanu noteiktos apjomos vairs nedraud.
Marihuānas legalizācija un attiecīga kontrole ASV ne tuvu nav jauna ideja. Viens no tās lielākajiem atbalstītājiem bija liberālais ekonomists Miltons Frīdmans. Viņš argumentēja, ka lietu nevajadzīga kriminalizācija tikai vairo noziedzību un rada negatīvu atgriezenisko sociālo, politisko un ekonomisko efektu, turklāt, protams, nekontrolēti rūpali ir neizmantota fiskālā iespēja, jo valsts kasei garām iet ieņēmumi.
Interesanti, ka pirms trim gadiem intervijā žurnālam New Yorker ASV prezidents Baraks Obama pauda uzskatu, ka zālīte nav bīstamāka par alkoholu. Viņš atklāja, ka jaunībā arī pats lietojis marihuānu, taču vēlāk ar zālītes pīpēšanu nav aizrāvies. Viņš gan uzsvēra, ka marihuānas lietošanu uzskata par sliktu ieradumu un netikumu, taču norādīja, ka iestājas par tās dekriminilizāciju.
Lai vai kā, Amerikā marihuānas nozares apjomi, kā lēš speciālisti,  desmit gadu laikā var pieaugt astoņas reizes. Zīmīgi, ka pret legalizāciju ir vairākas farmācijas kompānijas, kas ziedo lielas summas pret marihuānu vērstām kampaņām. Konkrētās kompānijas ražo pretsāpju zāles, kuru tirdzniecības apjomus marihuānas legāla pieejamība, visticamāk, sadeldēs.
Savukārt mūsu pašu farmācijas biznesa pārstāvis – Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins – ir par marihuānas legalizāciju. Viņš uzskata, ka tādējādi tiktu vājināts kriminālais narkotiku bizness, turklāt rezultātā ieguvēja būtu arī Latvijas lauksaimniecība. “Varasiestādēm būtu jāiegūst reāls priekšstats par daudzviet Rietumos jau legalizēto marihuānas biznesu, un Latvijā tas būtu jāpadara oficiāls un kontrolējams,” skaidro uzņēmējs. Viņaprāt, marihuānas tirdzniecībai kļūstot oficiālai un kontrolējamai, palielinātos nodokļu ieņēmumi.

Nobeigumā atliek vien pieminēt Slimību profilakses un kontroles centra 2016. gadā veikto pētījumu, kas atklāj, ka Latvijas izklaides vietās jaunieši arvien biežāk alkohola vietā izvēlas marihuānu. Speciālisti uzskata, ka marihuānas lietošana turpina pieaugt vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – cilvēku informētība par citu valstu pieredzi, kur marihuāna tiek legalizēta. Dodoties ceļojumos uz šādām valstīm, iedzīvotāji var to izmēģināt un, iespējams, arī turpināt lietot, atgriežoties Latvijā. Tas nozīmē, ka marihuānas lietošana izklaides vietās sāk kļūt gandrīz vai par normu, turklāt sabiedrībā izplatās arvien liberālāki uzskati. Speciālisti norāda, ka marihuānas iedarbība nav tik izteikti pamanāma kā citu narkotiku iedarbība, un tas rada priekšstatu, ka zālītes lietošana ir salīdzinoši droša.
Vai Edgars vēlētos, lai arī viņa bērni pīpē marihuānu? Vīrietis aizdomājas: “Es vēlos, lai viņi vispār nelietotu nekādas apreibinošas vielas, taču, ja man būtu jāizvēlas starp šņabi un marihuānu, labāk lai pīpē zālīti. Katrā ziņā es vēlos, lai viņi pēc iespējas ilgāk nepamēģina nevienu apreibinošu vielu. Lai viņi pēc iespējas ilgāk sporto un izglītojas. Lai sevi attīsta un nobriest kā personības. Un tad paši lai izlemj, kas viņiem ir vajadzīgs.”  
Viņš uzskata, ka marihuānas legalizācijai ir arī dziļi filozofisks aspekts. “Ar kādām tiesībām kaut kādi onkuļi un tantes Saeimā izlemj, ko es drīkstu un ko nedrīkstu lietot? Visi šie aizliegumi nelabi ož pēc totalitārisma. Tas ir tāpat kā tad, ja atsevišķi gudrinieki izlemj, piemēram, kādas grāmatas mēs drīkstam un kādas nedrīkstam lasīt.”
Edgars ir pārliecināts, ka zālīti agri vai vēlu legalizēs lielākajā daļā pasaules un, protams, arī Latvijā. “Paredzu, ka drīz vien Latvijas narkologi sāks dziedāt pavisam citu dziesmu, jo vienkārši tiks dota attiecīga komanda no Briseles. Latvijas ierēdņi sāks slavēt zāli, jo tā būs legāla lielākajā daļā Eiropas valstu. Es vismaz ceru, ka tā notiks.”