Kā klājas Austrim Augustam 5 mēnešus pēc aknu transplantācijas
Tartu slimnīcā pirms pieciem mēnešiem tika veiktas divas aknu transplantācijas operācijas diviem smagi slimiem Latvijas jauniešiem. Baiba Barone operāciju nepārdzīvoja un 11 dienas pēc tās aizgāja mūžībā, bet Austris Augusts veiksmīgi atveseļojas mājās – savā dzimtajā Iecavā.
Tā kā Latvijā valsts neapmaksāja aknu transplantācijas operācijas, tad dažu dienu laikā Latvijas iedzīvotāji gan Baibai, gan Austrim savāca nepieciešamos 50 000 eiro, lai viņiem operāciju varētu veikt kaimiņvalstī – Tartu universitātes slimnīcā. Pēc operācijas Austris rokā nevarēja noturēt pat karoti, bet nu viņa atveseļošanās process strauji rit uz priekšu. Ārsti viņam jau atļāvuši braukt ar velosipēdu un skriet.
„Es ticēju un paļāvos!”
Austrim līdz mūža beigām katru dienu būs jādzer zāles. Viņš joprojām atlabst un, lai izvairītos no iespējamajām infekcijām, 25 gadus vecais puisis izvairās no sabiedriskiem pasākumiem un masu pulcēšanās vietām, bet viņa veselība piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus. Priekšā vēl daudz darba, bet viņš ir pilns optimisma, kļūst aizvien spēcīgāks – vingro, brauc ar velosipēdu, skrien un fotografē. Pagaidām gan viņš vēl nestrādā.
Austris par savu dzīves iespēju pateicas līdzcilvēkiem un Dievam. Viņš laikrakstam „Bauskas Dzīve” saka:
„Reiz kāda sieviete sacīja – kaut visiem būtu tāds optimisms, kā man. Es viņai atbildēju – viss atkarīgs no pašiem, no tā, kā raugāmies uz situāciju. Apzinājos savējo, zināju, ka esmu izdarījis visu, ko spēju. Es ticēju un paļāvos. Protams, bija grūti, bet mainīt neko nespēju, tikai savu attieksmi. Katram mums ir savas problēmas un grūtības, no tām nevar aizbēgt. Es mieru un vislielāko atbalstu rodu Dievā. Vienmēr sev atgādināju - es taču elpoju! Dzīve vēl nav beigusies, nezaudē cerību!”
„Paldies Dievam, ka varu dzīvot!”
Austris izsaka pateicību visiem, kas viņam juta līdzi un palīdzēja un sociālajos tīklos dalās ar to, kā patlaban dzīvo:
„Līdzcilvēku un sabiedrības atbalsts bija jūtams. Tas palīdzēja, uzmundrināja un deva prieku. Daudzos gadījumos cilvēki, kas saņēmuši palīdzību, kaut kur pazūd, bieži vien pat nav zināms, kā viņiem klājas un vai sabiedrības atbalsts ir palīdzējis. Es nevēlējos to pieļaut. Gribēju, lai visi, kas bija kopā ar mani, zina, kā man klājas pēc operācijas”
Jautāts, vai viņš jūt „svešķermeni” – transplantēto, Austris saka : „Nē! Dienu pēc operācijas, kad pamodos un spēju normāli domāt, es pats sev sacīju – es pieņemu šo jauno orgānu, paldies Dievam, ka varu dzīvot”.
Austris Augusts pirms aknu transplantācijas operācijas
Austris Augusts, kuram pirms pieciem mēnešiem Tartu slimnīcā veica aknu transplantācijas operāciju, ar katru dienu kļūst aizvien spēcīgāks. Viņš pateicas ...
Austra veselības problēmas sākās pirms deviņiem gadiem, 2008. gadā, kad viņam konstatēja žultsvadu sašaurinājumu – slimību, ar kuru komplektā nāk virkne citu kaišu. Slimība progresēja un, lai dzīvotu, vienīgā iespēja bija aknu transplantācija. Pagājušā gada oktobrī četru dienu laikā ziedojumu veidā savāca 50 000 eiro, par ko Austris saka: „Tas ir brīnums man, manai ģimenei un, domāju, arī citiem”.
