Ārstē pat stropa gaiss. Ciemos pie apiterapeites Drustu pagastā

Tāpēc braucam pie dakteres ciemos. Pļavā san bišu saimes, zem ābelēm rosās aitu ganāmpulks ar šovasar dzimušiem jēriem, un saimniece cienā žurnālistus ar tikko izsviestu dzintarainu medu un atdzesētu lauku pienu.

Mantotas zināšanas

Vairāk nekā divsimt gadus seno māju savā laikā nopirka Marutas Solvitas tētis. Vecāki pēc atgriešanās no izsūtījuma Komi strādāja Rankā, tad Naudītē un pēcāk nopirka Vecpiebalgas Lieduliešus. Bites turēja jau viņas vecvectēvs, tad vectēvs, lielsaimnieks, Pirmās Latvijas Saeimas deputāts Aleksandrs Jaunbērzs. Prasmi pārņēma viņa meita, znots un pēcāk Maruta Solvita, kas papildināja zināšanas bitenieka Andreja Miža rīkotajos kursus. Tēvs toreiz jokojis, ka tagad ola mācīšot vistu…

Patika pret lauku dzīvi ģimenei ir raksturīga joprojām. Daktere rēķina, ka, kopš viņa vairs nestrādā Stradiņos Neiroloģiskajā nodaļā, bet pieņem pacientus ambulatori, puse nedēļas paiet, strādājot Rīgā, bet otra puse – lauku saimniecībā, kur dzīvo uz strādā dēls.

Pašu iztikai ir govs ar nedēļu vecu bullēnu, kazas, vistas un pīļu papus, kas pērn zaudēja savu otro pusīti, tāpēc šovasar gaidāms, ka saimnieki tam nopirks jaunu draudzeni. Pļavā – desmit bišu stropi. Saimniecības pamatnodarbošanās ir aitkopība. Gleznainie Piebalgas kalni un lejas ir piemēroti lopkopības attīstīšanai. Bioloģiski sertificētajā saimniecībā ir piecpadsmit aitas, teķis un cits pēc cita dzimst jēriņi. Saņēmuši Eiropas finansējumu mazo lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai, nopirka jaunu medus sviedi, konteineru tādas bišu mājas ierīkošanai, kur netiek iekšā grauzēji, un siena vālotāju, kas var arī apgrozīt sienu – nu ļoti noderīga manta, raksturo saimniece.

Bites apkopj viņa pati. Kādreiz vīrs nāca palīgā, tagad amatu mācās mazdēls. Bet dēlam no bitēm ir paniskas bailes, un, kā zināms, bites bailes samana jau pa gabalu un tad visai ieinteresētas steidzas pie cilvēka “iepazīties tuvāk”.

Ārstē pat stropa gaiss

Interese par bišu produktu ietekmi uz cilvēka veselību dakterei radās jaunībā: ejot pie bitēm un saelpojoties stropa gaisu, viņa juta, ka būtiski samazinājušies astmas simptomi un pārgājuši slimības paasinājumi. Pirmajā, otrajā reizē domāja, ka tā ir sagadīšanās, bet ietekme atkārtojās vēl un vēl. Sāka meklēt kopsakarības, lasīt literatūru, pētīt un nonāca pie atziņas, ka tas, ko raksta grāmatās, “strādā” arī praksē: astmas pacientiem palīdz bišu stropa gaisa inhalācijas. Gaiss dziedē arī iesnas un aizliktu degunu.

Ja ir interese, rodas arī iespējas – Maruta Solvita iepazinās ar novadnieci, apiterapeiti Ilonu Radziņu, kuras vīrs ir bitenieks. Abas gadiem praktizē apiterapiju, papildina zināšanas kongresos un kursos un viena otru balsta brīžos, kad pietrūkst spēka cīņā ar Latvijas birokrātiju.

Eiropā sertificē, Latvijā nē

Latvijā apiterapija nav sertificēta, jo Pārtikas un veterinārais dienests atteikumā norāda, ka bišu indi nevar dozēt. Tāpēc šo terapiju nav iespējams sertificēt. Un kas par to, ka citās Eiropas Savienības valstīs terapija ir sertificēta un Latvija kā ES dalībvalsts neizceļas ar citādām bitēm kā Eiropā… Nevar un viss. Klausoties Marutas Solvitas teiktajā, rodas priekšstats, ka to, ko nepaguva sertificēt 90. gadu sākumā, tagad ir ievērojami grūtāk nokārtot birokrātiskās apetītes un ambīciju dēļ. Abas apiterapeites tam atmetušas ar roku un praktizē savu iespēju robežās, ko atļauj Eiropas kongresos, kursos iegūtās zināšanas un sertifikāti, kas ir leģitīmi ES valstīs, tātad arī Latvijā. “Neviens man nevar liegt ieteikt bišu produktus pacientiem,” skaidro Maruta Solvita, “bet, ja es atzīstu, ka nepieciešams ārstēt arī ar bišu indi, kas var būt toksiska un izraisīt, piemēram, anafilaktisko šoku, klientam ar mani ir jānoslēdz līgums.” Daktere vispirms veiks testu uz bišu indes panesamību un tikai tad ārstēs. Viņas rīcībā ir viss nepieciešamais neatliekamajai palīdzībai šoka gadījumā, bet viņa uzsver, ka iedarbības un iespējamo medicīnisko komplikāciju dēļ tikai mediķis var praktizēt apiterapiju ar bišu indi.

Bišu “labumi” un to ietekme

Ja bites zinātu, cik cilvēka veselībai ir noderīgs itin viss, ko mazie čaklie kukaiņi gādā un glabā, tās noteikti kļūtu ļoti iedomīgas.

Bišu indei piemīt asins recēšanu pastiprinoša, pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība. Tā stiprina imunitāti, atjauno nervu šķiedru mielīna apvalku, palīdzot ārstēt neiroloģiskās saslimšanas, piemēram, izkaisīto sklerozi. Indes terapiju pielieto, lai ārstētu artrītu un iekaisīgus procesus.

Zinātnieki veica pētījumu: simts pelītes sadalīja divās grupās. Puse saņēma bišu indes injekciju, bet otra puse ne. Peles apstaroja ar nāvīgu radiāciju. Tā puse, kas nebija saņēmusi indi, nomira, bet no pelēm, kam inde tika injicēta, izdzīvoja 60 procenti.

Toksiska ir tikai viena bišu indes frakcija. Bite indi glabā divos pūslīšos pie dzeloņa: vienā esošajai vielai ir sārmaina, bet otrā – skāba reakcija. Indīgums rodas, abām vielām savienojoties dzēliena brīdī. Atkarībā no bites vecuma dzēliens satur 0,4–0,8 mg indes. Iedzeļot inde pilnībā nonāk cilvēka organismā 20–25 minūšu laikā – apiterapeits uzliek biti uz īsāku vai ilgāku laiku, atkarībā no nepieciešamības. Daktere bites ņem no savas saimniecības.

Bišu inde kā dziedniecības līdzeklis tika lietots arī padomju gados. Tolaik indi ievāca un aptiekās pārdeva ampulās. Taču pētījumi liecina, ka tā inde, kas bez starpnieka nonāk cilvēkā no bites dzeloņa, ir atzīta par iedarbīgāku. Indi ievāc, izlaižot bites uz stikla virsmas, kam pievada vāju elektrības lādiņu. Bites dzeļ stiklam, un inde pilienu veidā paliek uz stikla, ko savāc un gatavo glabāšanai.

Bišu māšu peru pieniņu bites gatavo pārtikai saviem bērniem. Dabā tā ir dzeltenbalta, krēmīga substance, ko bite iepilda šūnā līdz ar jaunās bites oliņu. Pieniņš satur daudz aminoskābju. Tam ir stimulējoša, šūnas atjaunojoša iedarbība. Peru pieniņu var nopirkt kapsulās un profilaktiski lietot pa desmit dienām pavasarī un rudenī. Vai arī ārstnieciskā nolūkā pēc smagām slimībām, operācijām, traumām. Svarīgi atcerēties, ka kapsulas tukšā dūšā jāsūkā, nevis jānorij.

Ziedputekšņus bites ievāc glītās bumbiņās, taču tiem ir celulozes apvalks, kas nešķīst cilvēka organismā. Ja izvēlaties lietot ziedputekšņus, daktere Naudiņa labāk iesaka bišu maizi, kas ir tie paši ziedputekšņi, tikai bite tos ir fermentējusi un padarījusi mūsu organismam pilnībā uzņemamus. Tomēr arī ziedputekšņus var lietot veselības stiprināšanai divas reizes gadā – agrā pavasarī un vēlā rudenī.

Bišu maize ir fermentēti ziedputekšņi. Lielisks vitamīnu avots un līdzeklis imunitātes nostiprināšanai. Profilaktiski var lietot pavasaros un rudeņos.

Par bišu vasku ir maz pētījumu, bet zināms, ka vaska aplikācijas palīdz ārstēt gastroenteroloģiskās un ginekoloģiskās slimības. Vasku joprojām nav izdevies radīt mākslīgi – bites patentu ir saglabājušas. Vēl zināms, ka atvākojamais vasks (kas atrodas priekšā kārei) satur vairāk veselībai noderīgu vielu. To iesaka košļāt bronhīta un plaušu slimību pacientiem. Nav jābaidās vasku norīt, tikai nevajadzētu to ēst lielā daudzumā, lai neapgrūtinātu vēdera izeju.

Propoliss ir bišu līme, ko kukaiņi rada un lieto sava stropa namturības vajadzībām. Tam piemīt antibakteriāla, pretsēnīšu, pretiekaisuma, pretsāpju iedarbība. Propoliss ir dabīgais antibiotiķis, pret ko neveidojas rezistentas (izturīgas) baktērijas. Propoliss cilvēka organismā mērķtiecīgi dziedē slimās šūnas, neaiztiekot veselās, tāpēc to iesaka onkoloģijas pacientiem. Bišu līmi izmanto daudzu medikamentu sastāvā. Ja tumši brūnā, daļēji cietā, daļēji lipīgā aromātiskā viela ir pieejama tīrā veidā, to var košļāt, ja sāp kakls vai zobs. Propolisa uzlējums spirtā palīdz pat diennakts laikā sadziedēt virspusējas brūces un noberzumus.

Medu bites ievāc iztikai ziemā. Katram medus veidam ir nedaudz atšķirīga iedarbība, piemēram, griķu medus spēcina nervu sistēmu. Taču, kopumā ņemot, medus ir lielisks ogļhidrātu avots, ko veido vienkāršie cukuri – cilvēka organismam viegli uzņemamie monosaharīdi. Medus ieteicams visiem, ja vien nav alerģijas pret ziedputekšņiem. Cilvēkiem ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs daktere iesaka – ja lietot ko saldu, tad cukura vietā izvēlēties vienu tējkaroti gaišā medus dienā, kas ir viegls un ātri noārdās organismā.

Viņa pati medu lieto, pirtī ejot. Tur vienmēr stāv kubliņš ķermeņa procedūrām. Recepte vienkārša: izkarsējas, ieziežas un noskalojas. No rītiem abi ar vīru ēd putru, kam pāri klāj ēdamkaroti medus. Viņai vislabāk garšo baltā āboliņa medus ar neparastu krēmīgu konsistenci un izcilu aromātu.

Svarīgi alerģijas pacientiem

* Medu nevar lietot, ja ir alerģija pret ziedputekšņiem.

* Bišu māšu peru pieniņš un propoliss neizraisa alerģiju. Uzskata, ka ar šiem bišu produktiem alerģiju var pat ārstēt.

Medus pret kataraktu

Kataraktas pacientiem var ieteikt medus un ūdens šķīduma pilienus koncentrācijā 1:20. Lieto svaigu mīkstu medu. Šķīdumu pilina acīs un pamazām medus koncentrāciju palielina. Ja acī iekļūst svešķermenis un pēc tā izņemšanas acs grauž, daktere Naudiņa praktizē ar pirkstu ieziest acī svaigu medu, kas dziedē bojāto vietu.