Pētījums: 67% Latvijas iedzīvotāju pensijas gadus sagaida ar bažām
Lielākā daļa jeb 68% Latvijas iedzīvotāju pensionēšanos gaida ar bažām, un galvenais satraukuma iemesls, uz kuru norāda teju tikpat daudz – 67% – aptaujāto, ir naudas trūkums, otrajā vietā atstājot raizes par veselību.
Tas noskaidrojies apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā, kas veikta “Tavas pensijas nedēļas” ietvaros.
Kaut arī finansiālais stāvoklis, domājot par pensijas gadiem, iedzīvotājus uztrauc krietni vairāk par veselības problēmām vai vientulību, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto neveido nekāda veida uzkrājumus pensijas vecumam, paļaujoties tikai uz valsts garantēto 1. un 2. pensiju līmeni, noskaidrots pētījumā.
“Prognozes Latvijā un Eiropā liecina, ka sabiedrību nākotnē sagaida nopietni novecošanās izaicinājumi. Proti, paredzams, ka pieaugs gan mūža ilgums un līdz ar to arī pensijā pavadīto gadu skaits, gan pensijas vecuma cilvēku īpatsvars. Tas nozīmē, ka vienam strādājošajam būs jāuztur vairāk pensionāru un pensijas attiecība pret darba gados saņemto algu samazināsies. Vai tā būs atbilstīga mūsu vajadzību līmenim? Ja mēnesī būsim raduši saņemt 2000 eiro, vai, aizejot pensijā, mums pietiks ar 500? Par šiem jautājumiem būtu jādomā laikus, veidojot uzkrājumu kaut vai ar nelielām, bet regulārām iemaksām,” skaidro ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas nodaļas vadītāja Baltijā Laura Adamoviča.
“Viens no veidiem, kā to darīt, ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas līdzīgi 3. pensiju līmenim ļauj investēt nākotnē, sniedzot atdevi jau šodien un ļaujot saņemt 25,5% nodokļa atmaksu no gada laikā uzkrājumā veiktajām iemaksām,” uzsver ERGO pārstāve.
Vairāk nekā puse neizmanto ieguldīšanas priekšrocības
Aptaujas rezultāti liecina, ka populārākais brīvprātīgais uzkrāšanas veids pensijas gadiem ir 3. pensiju līmenis, ko izmanto 35% respondentu. Tam seko uzkrājumi krājkontos, ko veido 11% iedzīvotāju, bet trešais izplatītākais uzkrāšanas veids ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kuru izmanto 8% aptaujāto. Salīdzinoši mazāk (5%) cilvēku uzkrājumus vecumdienām veido skaidrā naudā, banku depozītos (3%) un citos veidos.
“Analizējot uzkrājumu paradumus, redzam, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzkrāj ar ieguldījumu palīdzību, kā tas notiek 3. pensiju līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības neizmanto ieguldījumu tirgus peļņas priekšrocības savam uzkrāšanas potenciālam. Protams, ieguldījumu tirgi mēdz svārstīties un var nedot garantētu peļņu, taču ilgtermiņā tieši ieguldīšana ļauj audzēt kapitālu un turēties pretī inflācijai,” saka L. Adamoviča.
Jo agrāk, jo labāk
ERGO pētījums parāda interesantu tendenci – cilvēki sāk krāt aktīvāk, kad kļūst vecāki. Visbiežāk uzkrājumi tiek veidoti 40-49 gadu vecumā, bet visretāk – jaunībā, vecumā līdz 29 gadiem. Aptuveni puse aptaujāto šajā vecuma grupā brīvprātīgos uzkrājumus pensijas vecumam neveido vispār.
“Tas liecina, ka finanšu paradumi Latvijā joprojām nopietni jāpilnveido, jo visizdevīgāk ir sākt krāt agrākā vecumā. Proti, sākot veidot uzkrājumu jaunībā, cilvēki pat ar nelielām, bet regulārām iemaksām savos uzkrājumos gūst priekšrocības no ieguldījumu peļņas, kas laika gaitā rada kumulatīvu efektu un uzkrājums pieaug arvien ātrāk. Ieguldījumu tirgos var būt arī gadi ar zaudējumiem, taču ilgtermiņā rezultāti parasti izlīdzinās. Atliekot krāšanu uz vēlāku laiku, cilvēkiem vairāk jāpaļaujas uz savu iemaksu apjomu, nevis ieguldījumu peļņu. Tādēļ noteikti ieteicams sākt veidot uzkrājumu, cik vien agri iespējams – pat, ja summas, kas tiek atlicinātas, sākotnēji nav lielas,” skaidro L. Adamoviča.
Veselība un vientulība uztrauc mazāk
Bažas par pensijas gadiem ir izteiktākas sievietēm (74%) nekā vīriešiem (62%). Tāpat sievietes vairāk nekā vīrieši uztraucas par naudas trūkumu pensijas vecumā – 73% pret 61%.
Interesanti, ka raizes par pensijas laiku ir lielākajai daļai respondentu visās vecuma grupās, proti, arī vairums gados jaunāku cilvēku pensijas vecumu gaida ar zināmu satraukumu.
Bažām par naudas trūkumu seko satraukums par iespējamām veselības problēmām, uz ko norāda 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 14% respondentu uztraucas par vientulību pensijas gados, bet 12% – par aktivitāšu trūkumu.
ERGO un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja veikta šī gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju.
