VIDEO: Bērnības zvaigznes, kuras atceras visi - tā viņi izskatās un dzīvo tagad

Iepazīsti zvaigznes, kuru dzīve un karjera piedzīvoja pārsteidzošas un dažkārt negaidītas pārmaiņas:

Makolijs Kalkins 

Makolijs Kalkins kļuva par globālu sensāciju ar savu lomu 1990. gada filmā “Viens pats mājās” (Home Alone), kur viņš atveidoja Kevinu Makalisteru – asprātīgu un izdomas bagātu zēnu, kurš Ziemassvētku laikā aizstāvēja savu māju no diviem neveiksmīgiem zagļiem. Filma kļuva par milzu hitu un ir viena no visu laiku ienesīgākajām komēdijām.

Kalkins turpināja spoži mirdzēt arī turpmākajos gados, piedaloties tādos kino darbos kā “Viens pats mājās 2”, “Bagātais Ričs”, “Mana meitene” un “Labais dēls”.

Tomēr pēc straujās slavas bērnībā viņš 14 gadu vecumā nolēma doties pārtraukumā no aktiermākslas. Šajā laikā aktieris saskārās ar vairākām personīgām un profesionālām grūtībām. Viņš bija viens no pirmajiem bērniem-Holivudas zvaigznēm, kurš tiesas ceļā pieprasīja kontroli pār saviem ienākumiem, lai pasargātu sevi no iespējamas vecāku mantkārības.

Lai gan mediji bieži spekulēja par viņa iespējamo atkarību, Kalkins šos apgalvojumus lielākoties ir noraidījis.

Kaut arī pieaugušo gados viņa aktiera karjera vairs nesasniedza bērnības popularitātes augstumus, Kalkins atradis savu vietu citās radošajās jomās — viņš filmējies neatkarīgajās filmās un kļuva arī par indie grupas “The Pizza Underground” dalībnieku.

Drū Berimora

Drū Berimora ir viena no ikoniskākajām bērnības zvaigznēm — viņa ne tikai pārdzīvojusi sarežģītus dzīves posmus, bet arī izveidojusi stabilu, daudzpusīgu un ilgtspējīgu karjeru pieaugušā vecumā.

Drū piedzima aktieru dinastijā — viņas vectēvs Džons Berimors bija slavens Holivudas zelta laikmeta aktieris. Viņa debitēja kameru priekšā jau 11 mēnešu vecumā, piedaloties reklāmās. Starptautisku atpazīstamību Drū ieguva 7 gadu vecumā, kad atveidoja Gerti lomu Stīvena Spīlberga filmā “E.T. the Extra-Terrestrial” (1982), kas kļuva par vienu no visu laiku ienesīgākajām filmām.

Tomēr agrā slava nāca ar smagu cenu. Berimora piedzīvoja intensīvu Holivudas uzmanību un tika ierauta ballīšu dzīvē, pirms vēl bija sasniegusi pusaudžu vecumu. Deviņu gadu vecumā viņa sāka lietot alkoholu, bet desmit gadu vecumā — narkotikas. 13 gadu vecumā viņa nonāca rehabilitācijas centrā. Saspringtās attiecības ar māti noveda pie tā, ka jau 15 gadu vecumā Drū juridiski ieguva patstāvību.

Neskatoties uz smago bērnību, Berimora spēja piecelties un veiksmīgi atgriezās Holivudā, pieņemot nobriedušākas un spilgtas lomas. 90. gados viņas karjera uzplauka no jauna, pateicoties tādiem darbiem kā “Indīgā efeja” (1992) un “Kliedziens” (1996), kur viņas īsā, bet ikoniskā parādīšanās filmas sākumā kļuva par kino klasiku. Drū vēlāk kļuva par vienu no romantisko komēdiju populārākajām aktrisēm, piedaloties filmās “50 pirmie randiņi”, “Kāzu dziedātājs” un citās.

Mūsdienās Drū Berimora ir ne tikai aktrise, bet arī veiksmīga uzņēmēja. Viņai pieder zīmols “Flower Beauty”, kā arī savs sarunu šovs, kurā viņa atklāti runā par dzīvi, personīgiem izaicinājumiem un uzņem slavenus viesus.

Leonardo Dikaprio

Leonardo Dikaprio ir viens no veiksmīgākajiem un atzītākajiem aktieriem Holivudā, taču viņa ceļš uz slavu sākās jau bērnībā.

Lai gan Dikaprio ģimenei nebija tiešu saišu ar Holivudu, Leonardo jau agrā bērnībā izrādīja izteiktu interesi par aktiermākslu. Viņa karjera sākās ar dalību reklāmās un televīzijas seriālos, kur viņš ātri izcēlās ar dabisku šarmu un talantu. Lielāku atpazīstamību viņš ieguva 1993. gada filmā “Šī puiša dzīve”, kurā, neskatoties uz savu jauno vecumu, demonstrēja pārsteidzoši nobriedušu aktiermeistarību.

Leonardo bērnības zvaigžņu statuss pārauga globālā fenomenā, pateicoties lomām filmās “Kas ēd Gilbertu Greipu?” un “Romeo un Džuljeta”. Taču loma filmā “Titāniks” viņu pacēla līdz pasaules mēroga superzvaigznes statusam. Filma kļuva par vienu no visu laiku ienesīgākajām, un Dikaprio izveidoja milzīgu fanu bāzi, īpaši sieviešu auditorijā.

Lai izvairītos no ieliktas “Holivudas smukulīša” kategorijas, Dikaprio apzināti izvēlējās arvien sarežģītākas un izaicinošākas lomas. Sadarbība ar režisoru Mārtinu Skorsēzi kļuva par izšķirošu pagrieziena punktu viņa karjerā — aktieris piedalījās vairākās Skorsēzes augstu vērtētās filmās.

Neraugoties uz to, ka Dikaprio daudzus gadus tika uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem aktieriem savā paaudzē, viņam nācās gaidīt vairāk nekā desmit gadus, lai beidzot iegūtu savu pirmo “Oskara” balvu.

Ārpus profesionālās karjeras Leonardo bieži nonācis mediju uzmanības centrā arī savas privātās dzīves dēļ — īpaši romantisko attiecību dēļ ar ievērojami jaunākām partnerēm.

Natālija Portmane

Natālija Portmane ir viena no Holivudas izcilākajām aktrisēm — viņa savu karjeru uzsāka ļoti agrā vecumā un veiksmīgi izauga no bērnības zvaigznes līdz godalgotai, augsti vērtētai pieaugušo aktrisei.

Portmane pārcēlās uz ASV četru gadu vecumā un uzauga Ņujorkā. Deviņu gadu vecumā viņu picērijā pamanīja talantu aģents, piedāvājot iespēju strādāt modeļu industrijā, taču Natālija izvēlējās aktiermākslas ceļu.

12 gadu vecumā viņa debitēja filmā “Leons: Profesionālis” (1994), kur atveidoja Matildu — meiteni, kas kļūst par algotā slepkavas (Žana Reno) audzēkni. Šī loma kļuva par viņas lielo izrāvienu. Pēc veiksmīgās debijas Portmane turpināja filmēties daudzveidīgos projektos, tostarp atveidoja karalieni Amidalas lomu “Zvaigžņu kari” priekšvēstures triloģijā.

Natālija ir viena no retajām Holivudas aktrisēm, kura spējusi līdzsvarot karjeru ar augstāko izglītību. Viņa studēja Hārvarda Universitātē un 2003. gadā ieguva bakalaura grādu psiholoģijā, apzināti atsakoties no vairākām lomām, lai veltītu laiku mācībām.

Portmane ar gadiem kļuvusi par vienu no visvairāk atzītajām savas paaudzes aktrisēm, regulāri saņemot kritiķu uzslavas. Viņa ieguva “Oskara” balvu par spilgto sniegumu filmā “Melnais gulbis”, un ir piedalījusies arī vairāku filmu producēšanā, aktīvi iesaistoties projektu attīstībā.

Privātajā dzīvē Natālija ir precējusies ar franču baletdejotāju un horeogrāfu Benjaminu Milpjedu, kuru satika, strādājot pie “Melnā gulbja”. Pārim ir divi bērni — dēls Alefs un meita Amālija. 

Dakota Faninga

Dakota Faninga ir viena no veiksmīgākajām bērnības zvaigznēm — viņa sāka karjeru ļoti agrā vecumā un spēja izveidot stabilu, daudzpusīgu un ilgstoši veiksmīgu karjeru arī pieaugušā vecumā.

Dakota jau bērnībā izrādīja interesi par aktiermākslu un piedalījās teātra uzvedumos. Viņas pirmie darbi bija reklāmās un nelielās televīzijas lomās, tostarp seriālā “Ātrā palīdzība”. Viņas lielais izrāviens notika 2001. gadā filmā “Es esmu Sems”, kur viņa atveidoja sešgadīgo Lūsiju — meiteni, kura cīnās, lai paliktu kopā ar savu garīgi atpalikušo tēvu (Šonu Penu). Par šo lomu Dakota saņēma plašu kritiķu atzinību un kļuva par vienu no pieprasītākajām jaunajām aktrisēm Holivudā.

Pēc veiksmīgās debijas viņa turpināja filmēties augsta līmeņa projektos, tostarp filmās “Rūdīts ugunī”, “Praktiskās meitenes” un “Pasauļu karš”.

Lai gan daudzas bērnības zvaigznes vēlāk saskaras ar slavas kritumu, Dakota Fanninga pusaudža gados spēja saglabāt karjeras stabilitāti, apzināti izvēloties sarežģītākas un nobriedušas lomas. Neskatoties uz intensīvo aktierkarjeru, Dakota ieguva arī augstāko izglītību — 2014. gadā viņa absolvēja Ņujorkas Universitāti, kur studēja sieviešu studijas un vēsturi.