Rīgā jauna mode - vingrošana pilsētas parkos. FOTO
Šovasar Rīgā jauns modes trends – vingrošana brīvdabā. Sekojot citu pilsētu paraugam, Rīgas rāte šovasar pilsētniekiem sarūpējusi veselīgu dāvanu – bezmaksas vingrošanas nodarbības sertificēta fitnesa trenera vadībā, kas vakaros notiek parkos un iecienītās atpūtas vietās. Atsaucība ir pārsteidzoši liela!
Juglā starp dzīvojamo māju ķekariem paveras džungļu taka – portāls uz zaļās brīvības pasauli. Blīvi saaugušajā mežiņā pirms mums nozūd vairāki skrējēji. Kaut kur tuvumā jābūt tā sauktajam Dūņezeram jeb Dambjapurvam, kura apkārtnē katru trešdienas vakaru notiek brīvdabas vingrošana. Ezers atgādina lielu vannu ar nekustīgu ūdeni. Blāvi vakara saules stari ūdens spogulī zīmē zigzagus vai varbūt kādas slepenas zīmes. Jau kopš seniem laikiem rīdziniekiem piemīt īpaša vajadzība pēc zaļumiem – kaut nedaudz, tomēr jāpieglaužas dabai. Līdz vidum pliki jaunieši spēlē smilšu volejbolu, vecāks pāris, sadevušies rokās un norobežojušies no pasaulīgajām kaislīgām, cēli pastaigājas pa taciņu gar ezeru. Kāda kompānija uzklājusi piknika galdu, bet pa ūdens virsu pārvietojas vairākas peldētāju galvas. No attālā zālāja dzirdama dinamiska mūzika un uzmundrinoša trenera balss. Lūk, arī viņi – brīvdabas vingrotāji, sastājušies plašā pusaplī.
Aicināts ikviens!
Godīgi sakot, nākot šurp, biju iedomājusies, ka ieraudzīšu vecāka gadagājuma ļaudis, bet nekā – vingrojumus cītīgi izpilda stilīgas dāmas vidējos un jaunos gados. Pārsteidz, ka izkustēties brīvā dabā atnākuši atlētiska izskata vīrieši un meitenes, kuras acīm redzami nav uz jūs ar nopietnām sportiskām aktivitātēm. Vakara gaiss smaržo pēc priežu meža. Sportotājus mazliet skaudīgi pa gabalu vēro pāris ar suni. Ieelpa, izelpa, puff, notraušam sviedrus no pieres, malks ūdens! Vingrojumi nav nekādi vieglie. Ir krietni jāpapūlas, lai tos izpildītu precīzi. Tomēr, lai neviens nejustos kā nepraša, treneris katram vingrojumam piedāvā trīs slodzes līmeņus. “Tie, kam par grūtu skriet, soļojiet,” sauc Sergejs. Godam tiek ievērots brīvdabas nodarbību princips – aicināts ikviens, neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības līmeņa.
Cilvēki vingro Rīgas parkos
Jugla, Ziedoņdārzs un Māras dīķis – trīs vietas, trīs vakari
“Latvijā pārliecinoši ienāk domāšanas veids, ka sportot un būt aktīviem ir forši,” saka no pulciņa nodalījusies meitene. Tieši Rīgas domes Labklājības departamenta Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas speciālistei Ilonai Segliņai ienāca prātā ideja aicināt rīdziniekus darbdienu vakarus pavadīt pie dabas, kopīgi vingrojot. “Šī ir pirmā vasara, kad Rīgā trijās vietās – Juglā, Ziedoņdārzā un pie Māras dīķa – vakaros pulcējas brīvdabas vingrotāji.” Viņa saskaitījusi: šodien ir divdesmit pieci vingrotāji, reizēm sanāk pat septiņdesmit. “Jūlijs ir klusāks, jo cilvēkiem ir atvaļinājumi, daļa aizbraukuši uz laukiem. Redzot lielo atsaucību, sākām jaunas nodarbības Pie brīvdabas trenažieriem, kas septiņos vakarā notiek pie Māras dīķa un Rīgas Klasiskās ģimnāzijas Purvciemā,” Ilona aicina pilsētniekus pievienoties aktīvistu pulkiem.
Bezmaksas, bet augstā līmenī
Pirms gadiem desmit āra vingrošana bija kaut kas neiedomājams, un uz cilvēkiem, kas lēkā pa zāli, gaisā purinot rokas, skatījās kā uz ķertiem sektantiem. Tagad vingrošana pilsētas parkos ir prestiža nodarbošanās. Skatieties un skaudiet, cik mums forši padodas! “Eiropā brīvdabas vingrošana ir izplatīta prakse, un arī pie mums ar to nodarbojas aizvien vairāk cilvēku.” Sākumā daži šaubījās: ai, bezmaksas, tad jau būs kaut kā tizli. Nekā tamlīdzīga – nodarbības vada sporta klubos strādājoši, profesionāli treneri, kuriem pašvaldība par darbu ir samaksājusi. “Viss sākās pirms četriem gadiem ar nūjošanas nodarbībām, ko piedāvājām vecāka gadagājuma cilvēkiem. Sapratām, ka arī jaunāki cilvēki grib iemācīties pareizi nūjot. Kāpēc mēs viņus ignorējam? Tagad nūjošanas nodarbības notiek Pārdaugavā, Pļavniekos, Biķernieku mežā, Latgales priekšpilsētā un Vecmīlgrāvī,” turpina pašvaldības speciāliste.
Te sanākušie, šķiet, zina, ko grib panākt. Veselību, labu pašsajūtu un sportisku formu nevar iegūt, gulšņājot atpūtas krēslā, ir jāapauj kedas un jāšauj dabā! “Liela daļa no vingrotājiem nāk regulāri. Sākumā bija tā: cilvēks atnāk, pavēro, parunājas un tikai pēc tam pievienojas vingrotāju grupai. Viens no mūsu mērķiem ir, lai cilvēki iemācās pareizi kustēties un pēc tam paši turpinātu to darīt citā laikā vai pat mājās,” stāsta Ilona. Nākamgad plānojam paplašināt veselības veicināšanas pasākumus, jo atsaucība ir negaidīti liela, sola speciāliste.
Varbūt tā ir laba iepazīšanās vieta?
“Trakākais, ka man šodien šis ir jau otrais treniņš,” saka liela auguma puisis, slapjš kā no ūdens izkāpis. Aleksandrs stāsta, ka ir trenera labs paziņa, tāpēc nākot viņu atbalstīt. Iesildītājs un apsargs vienlaikus, viņš smejas, notraušot sviedrus, ka tērcītēm tek pa seju. Super, viņam patīk! Nodarbība ir labā līmenī. “Ja liekas, ka ir pārāk viegli, paskatieties uz mani,” smejas Aleksandrs. “Sākumā uz vingrošanu atnāca tikai viens puisis, bet tagad nāk jau četri,” viņš turpina. “Daži ir pāri. Visticamāk, meitenes atved līdzi savus draugus,” novērojusi Ilona.
“Trīs, četri, aiziet! Pastiepjamies uz augšu, rullējamies kopā, apaļu muguru! Stiepjamies uz vienu un otru sānu,” sauc treneris, vingrojot kopā ar pārējiem. Viņa degsme pavelk – tā vien gribas pievienoties vingrotāju grupai. “Paceļamies pirkstgalos, izelpa. Šūpojamies uz vietas. Saslēdzam rokas, zīmējam apļus debesīs.” Cauri mūzikai var dzirdēt, kā čab treknā, līdz potītēm ataugusī zāle. Pēc tam kad kājas stundām gludu grīdu un asfaltu vien redzējušas, tām gribas iegremdēties zaļā zālē. Kāds kaifs! “Aizkratām prom visu negatīvo. Ievelkam vēderu, zodu augšā, visi pasmaidām,” nodarbību beidz Sergejs. Aplausi! Kopā ar smiekliem un sarunām gaisā ņirb prieks.
Ir jāatnāk un jāpamēģina
Lieliski, fantastiski, paldies organizatoriem, novingrojušās un laimīgas sievietes saka viena caur otru. Vaigos veselīgs sārtums, acīs degsme. Sievišķīgi valdzinošas. “Tā ir brīnišķīga iespēja apzināties, ko tu vēlies darīt, jo daudzi pat īsti nezina, ko grib. Ir jāatnāk un jāpamēģina,” saka Valda. Ziemā ejam uz baseinu un sporta klubu, vasarā braucam ar riteni un no rītiem skrienam, stāsta mikrorajona aktīvākās meitenes. “Svaigs gaiss, vasara, daba, zāles ņirboņa un superīgs treneris,” viņas uzskaita labās sajūtas. “Treneri vajadzētu klonēt, lai rāda visus trīs intensitātes līmeņus vienlaikus, citādi aizmirstas,” sauc Valda, Iveta un Evita. “Vēl viens pluss – mums ir iespēja satikties un iepazīties. Turklāt tas motivē, jo līdz šim es nodarbojos ar vieglākiem sporta veidiem – peldēju, braucu ar riteni un nūjoju, bet tagad domāju, ka varētu iet arī uz aerobiku,” saka Ilze Vītiņa. Meitenes uzlec uz košiem velosipēdiem, pamāj un prom ir.
“Kustība ir dzīvība, un bez kustības nav veselības,” saka fitnesa treneris Sergejs Kims. Ikdienā viņš strādā informācijas tehnoloģiju jomā, bet sports ir viņa vaļasprieks. Sergejam šī ir pirmā vasara, kad viņš vada nodarbības brīvā dabā. “Tas ir kolosāli, ka te ir ko elpot, un es visiem saku, ka vajag elpot dziļāk. Kāpēc vingrot telpās, ja ir vasara un var kustēties ārā? Visi ir ļoti atsaucīgi, jo dzīvo tepat, vienā rajonā. Cenšos variēt slodzi, jo cilvēki ir dažādi un visi grib, lai viņiem būtu interesanti. Ja cilvēks jūt, ka slodze ir par mazu, viņš var izvēlēties grūtāku variantu. Tikai vienu reizi lija – laiks mums visu laiku ir labvēlīgs,” smejas Sergejs. Viņš saka, ka daba ir kā papildu relaksācijas elements. Dabiskā vide noņem spriedzi, piegādā smadzenēm cita veida informāciju, liekot aizmirst ikdienas vāveres riteni, un atsvaidzina. “Tu aizmirsti darbu, visas problēmas – mājās ierodies pavisam svaigs. Tas ir perfekts veids, kā atslābināties un relaksēties.” Atgriežamies apņēmības pilni ļauties kustībai un dabai. Vasara aizsteidzas tik ātri – jāpagūst piepildīt sevi ar tās spēku.
