Lolita Neimane: Baidāmies no brūni saceptiem kartupeļiem, jo tajos esošais akrilamīds var veicināt vēža risku

Līdz šim Latvijā regulāri veikts vides monitorings, bet tagad pirmo reizi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūts pētījis tieši iedzīvotājus. Lai arī pētnieki mierina, ka Latvijā rezultāti nav īpaši sliktāki kā citās valstīs, ekspertus dara bažīgus fakts, ka, pabeidzot pirmo 30 pētījuma dalībnieku paraugu analīzi, visiem organismā konstatēts akrilamīds, ftalāti, svins, PFAS, kā arī smagie metāli un bisfenols. 

Vērienīgajā biomonitoringa pētījumā piedalījās 404 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Kopumā izvērtētas 318 ķīmiskās vielas, no kurām 30  noteiktas kā prioritāras. Tie ir pesticīdi, plastmasas sastāvā esošās piedevas, piemēram, ftalāti un bisfenoli, ilgnoturīgās PFAS vielas, kā arī smagie metāli, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži u. c.

RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone skaidro, ka šie rezultāti ir ļoti būtiski, lai noteiktu primāri bīstamo ķīmisko vielu klātbūtni cilvēka organismā. Pēc tam attiecīgi varētu pieņemt arī kādas izmaiņas likumos, kas ierobežotu vides piesārņojumu, kā arī kalpotu kā izejas dati sabiedrības veselību regulējošu normatīvo aktu izstrādē. “No ķīmiskām vielām izvairīties nav iespējams. Mēs no rīta pamostamies, dodamies uz vannasistabu, mazgājam matus, izmantojam sejas krēmus, dažādus kosmētiskos līdzekļus, tīrām zobus ar zobu pastu. Tad dzeram tēju vai kafiju, un reizēm arī tā ir ar kaut ko apstrādāta, bet atliekvielas var nonākt mūsu organismā. Ēdam brokastis, ēdam ceptus produktus. Mums tās ir tādas parastas lietas, un, jā, mēs runājam par mazām koncentrācijām, taču pamazām, pamazām, dienu pa dienai, šīs ķīmiskās vielas var uzkrāties. Tās nav vielas ar akūtu toksisku ietekmi, kas nozīmē, ka to ietekmi neredzēsim uzreiz. Reizēm paiet pat 30 gadu, piemēram, ļaundabīgu audzēju gadījumos. Vēl var būt, ka uz pašu cilvēku negatīvas ietekmes nav, taču izmaiņas reproduktīvajā sistēmā var pārmantot, un tad var piedzimt bērns ar iedzimtiem attīstības traucējumiem vai fiziskiem defektiem,” stāsta pētniece. 

Bīstamās ķīmiskās vielas mēs uzņemam dažādos veidos – ieelpojot, saskarē ar ādu, apēdot. Tieši pārtikas ir tas segments, kur iespējams izdarīt gudrākas izvēles, kas var samazināt bīstamo ķīmisko vielu nonākšanu organismā.

RSU studiju programmas direktore, diētas ārste Lolita Neimane kā veselīgāko pagatavošanas veidu iesaka tvaicēšanu, tomēr apzinoties, ka ne visiem ir pacietība un laiks gaidīt, kad produkti būs gatavi. Ja ierastais pagatavošanas veids ir cepšana, labas un kvalitatīvas pannas iegādei nevajadzētu taupīt ne laiku, ne resursus. “Visbiežāk laba panna nebūs lēta panna. Kad izvēlos pannu, es paņemu to rokās, un tai jābūt smagai. Ja pannas dibens ir plāns, tai nebūs ilgs mūžs. Var, protams, izvēlēties čuguna materiālu, taču ar to ir jāprot saudzīgi apieties un pareizi kopt. Panna var būt no alumīnija un nerūsējošā tērauda ar dažādiem pārklājumiem. Man vislabāk patīk keramikas pārklājums. Taču jebkura panna ir jāmet ārā, ja tajā parādās kādi bojājumi un skrāpējumi, jo ēdiens jāgatavo tā, lai samazinātu izejmateriālu nonākšanu pašā pārtikā,” skaidro diētas ārste.

Kā visdrošāko opciju gan gatavošanai krāsnī, gan maltītes uzglabāšanai viņa rekomendē stikla traukus. Plastmasas traukiem uz marķējuma jāmeklē vairāki simboli, kas norāda, kādam nolūkam trauks ir paredzēts un kurš no plašā sortimenta būs drošāks tieši šim produktu uzglabāšanai: trijstūris PP ar norādi 5, naža un dakšas simbols, norāde, vai trauku drīkst likt saldētavā un vai drīkst sildīt mikroviļņu krāsnī. Ļoti svarīgi ir pagatavoto ēdienu vispirms atdzesēt un tikai tad likt uzglabāšanas traukos, jo karstums paātrina ķīmisko vielu nonākšanu no plastmasas ēdienā.

Tikpat svarīga ir taukvielas izvēle, kurā produktu cept. “Visām eļļām ir noteikts dūmošanas punkts. Bet tas nenozīmē, ka, jo augstāks dūmošanas punkts, jo drošāk to cept augstā temperatūrā. Gatavojot vispār nevajadzētu eļļu karsēt līdz dūmošanai. Avokado eļļa būs ļoti laba izvēle, turklāt to var izmantot gan salātiem, gan cepšanai, jo tai ir laba termiskā stabilitāte. Nākamā labākā izvēle ir extra virgin olīveļļa. Taču, piemēram, saulespuķu eļļa, kurai arī ir augsts dūmošanas punkts, nebūs laba izvēle, jo augstā cepšanas temperatūrā tā var oksidēties, veidot aldehīdus un citas kaitīgas vielas,” iesaka Lolita Neimane. Izņēmums gan ir saulespuķu eļļas, kuru sastāvā ir augsts oleīnskābes saturs.

Īpaši piesardzīgiem jābūt ar tādu produktu gatavošanu, kuriem ir augsts cietes saturs, piemēram, ar latviešu tik iecienītajiem kartupeļiem. Diētas ārste brīdina: “Ja vēlamies cept kartupeļus, baidāmies no tumši brūnās krāsas. Kartupeļiem jābūt viegli dzelteniem. Tas vecais stāsts, ka oglīte jau neko sliktu kuņģim nav nodarījusi... Tā brūnā, apdegusī maliņa nav oglīte, bet gan specifiskas ķīmiskas reakcijas rezultātā radies akrilamīds, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Tagad sāksies arī šašliku sezona. Neēdam tos melni sadegušos gaļas gabalus! Tur atkal ir pilna buķete ar kaitīgām vielām.”

Abas ekspertes uzsvēra, ka kaitīgo vielu negatīvā ietekme uz veselību ir jāskata kompleksi, proti, kāds ir cilvēka vispārējais dzīvesveids, cik bieži, kādos apjomos un kādās kombinācijās tiek uzņemtas šīs kaitīgās vielas.

Viens no pētnieku ieteikumiem, kā mazināt kaitīgo ķīmisko vielu nonākšanu organismā, ir rūpīgi mazgāt dārzeņus un augļus. Lolita Neimane iesaka mazgāt arī tos produktus, kam mizu parasti griežam nost, piemēram, citronus, arbūzus, melones. Vislabāk mazgāt siltā ūdenī ar speciālu birstīti.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.