VIDEO: jo labāk koks jutīsies, jo labāk tas izturēs klimata pārmaiņas
Dodoties mežā, primāri ir jāpadomā par savu drošību, līdzi ņemot pilnībā uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni, un vēlams apģērbā iekļaut kādu košas krāsas elementu. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons šim sarakstam pievieno arī veselo saprātu.
Globālo klimata pārmaiņu pamanāmākās sekas meža nozarē ir arvien vairāk ugunsgrēku, ko izraisa cilvēka neapdomīga rīcība ar uguni. Un šie ugunsgrēki var kļūt vēl plašāki, jo zemsedze kļūst sausāka un liesmas izplatās ātrāk.
Pētnieks uzsver, ka ar klimatu saistītās pārmaiņas meža nozarē nav ātras, taču gan Latvijā, gan pasaulē saskaramies ar to ietekmi, piemēram, biežāk ir ilgi sausuma periodi. Dabiski ugunsgrēku var izraisīt zibens, bet tas esot reti novērojams. Biežākais iemesls tomēr ir cilvēka rīcība, piemēram, ja pēc ugunskura kurināšanas mežā tas netiek rūpīgi nodzēsts ar ūdeni vai smiltīm. Nelaime sākas, jo uguns izplatās tieši zemsedzē jeb sausajā zālē, sūnās un krūmos, bet vasaras periodā tā ļoti ātri var nonākt arī līdz koku stumbriem.
“Kokiem to ir grūti pārdzīvot, jo “izcepas” tā daļa, kas ir jutīgākā un atrodas tieši zem mizas; daļa, ar ko koks aug resnumā. Tur ir plāna šūnu kārtiņa, un, ja ir karsts pietiekami ilgu laiku, tā “izcepas”. Ja tas notiek ap visu koku, tad šim kokam ir beigas. Ja apdegusi ir tikai kāda daļa, tad ir cerība, ka koks pēc ugunsgrēka var atkopties. To var redzēt pēc zaļā vainaga,” skaidro pētnieks.
Vērtējot no ekonomiskā aspekta, apdegušus kokus var izmantot kā malku jeb kurināmo, taču būvkonstrukcijām vai papīra ražošanai tādi vairs neder. Un tie jau ir zaudējumi.
Eksperts uzsver, ka ugunsgrēki var būt riskanti arī netālu dzīvojošiem cilvēkiem, piemēram, ja izplatās vainaguguns, dzirksteles un degošie zari var lidot diezgan tālu un apdraudēt ēkas. Tāpēc svarīgi, lai būtu laba ugunsnovērošanas sistēma.
“Latvijā ir tīkls, kurā ar cilvēka aci vai automātiskām sistēmām tiek vērots, vai kaut kur neparādās dūmi un uguns. Un ir ļoti svarīgi, ka mežos izveidots ceļu tīkls, lai ne tikai ērti var sēņot vai ogot, bet ugunsgrēka gadījumā glābēji varētu tikt šai vietai iespējami tuvāk un pēc iespējas ātrāk nelaimi novērst. Jo, ja uguns izplatījusies jau lielākā teritorijā un ja ir vējš, tad tādu apturēt ir ļoti grūti,” saka Āris Jansons.
Latvijā un visā Ziemeļeiropā lielākā bīstamība ir vējš. Aktīvāk sasilstot lielām ūdens masām, arī gaisa kustības kļūst turbulentākas, tāpēc arī varam sagaidīt vairāk vētru. Mežā tas nozīmē vairāk sagāzušos koku, kas ir gan ekonomiski neizdevīgi, gan palielinās bīstamība, jo koki var krist arī uz ceļiem, elektrības vadiem. Mežsaimnieki preventīvi var kopt jaunaudzes, tās izretinot, kamēr koki vēl ir mazi. Tas uzlabos koku dabiskās spējas pretoties vējam. Otra lieta, ar ko jārēķinās, – ka koku sakņu sistēma ir novājināta. “Mums Latvijā mangrovju nav, slapjā vietā saknes izvietojas līdz ūdens līmenim. Ja ūdens ir augstu un tuvu sakņu sistēmai, tad saknes izvietojas nevis dziļumā, bet plānā slānī pie zemes virspuses. Šādu koku apgāzt ir krietni vieglāk,” skaidro eksperts. Tāpēc arī vajadzīga laba grāvju sistēma, lai ūdens aizplūstu prom, un tad koks var izveidot dziļāku sakņu sistēmu.
Savukārt, vērtējot klimata pārmaiņu ietekmi uz ogām, sēnēm un to daudzveidību, eksperts teic, ka tuvākajos gados šajā jomā izmaiņu nebūs. Joprojām jārēķinās, ka būs labāki un sliktāki sēņu un ogu ražas gadi, piemēram, ja pavasarī melleņu ziedēšanas laikā bijušas salnas, ogu būs mazāk.
Dažādi kukaiņi, kas apdraud kokus, nekur nepazudīs, un ar tiem jārēķinās, turklāt, klimatam kļūstot siltākam, tiem vienas sezonas laikā var būt pat divas jaunās paaudzes. Palielinoties kukaiņu daudzumam, protams, arī apdraudējums būs lielāks. Labākais, ko var darīt šādā situācijā, ir iespējami ātri to pamanīt un bojātos kokus likvidēt, lai kukaiņi neizplatās tālākās teritorijās. Preventīvi jādara viss iespējamais, lai pats koks būtu spēcīgāks, piemēram, pirms stādīšanas jāveic augsnes izpēte. Ja teritorija ir mitrāka, jāveido labāka grāvju sistēma, bet, ja trūkst pilnvērtīgu barības vielu, jāsagādā pelni, kas uzlabo augsnes kvalitāti.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
