Nav jākļūst par pilnīgu vegānu, lai būtu pozitīvs efekts. Kā ēdiens tavā šķīvī ietekmē planētu?
Iespējams, arī tu atceries brīdi, kad vegānisms kļuva teju par modes lietu: pilsētu pārņēma vegāno kafejnīcu bums, par karsto tendenci kļuva “zaļā” šķīvja atrādīšana “Instagram”, un visi masveidā sāka gatavot “cappuccino” ar mandeļu vai kādu citu augu pienu. Pēdējos gados varētu šķist, ka šis popularitātes vilnis ir norimis, taču cilvēki joprojām piekopj vegāno uzturu – nevis lai sekotu karstai tendencei, bet gan domātu ilgtermiņā par savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, kas ietekmē klimatu un pasauli kopumā.
Konsultē: sertificēta uztura trenere Elizabete Valujeva (“Precision Nutrition“, topošā veselības sporta speciāliste).
Ēdiens nav tikai tas, kas slēpjas mūsu ledusskapī vai tiek pasniegts uz šķīvja. Ēdiens ir vesela sistēma: kā tiek apsaimniekota zeme, kas tiek audzēts, ar ko baro dzīvniekus, cik tālu produkts ceļo, kā to pārstrādā, iepako, nereti arī – kā mēs to beigās izmetam.
Sertificēta uztura trenere Elizabete Valujeva (“Precision Nutrition“, topošā veselības sporta speciāliste) atgādina – klimata pārmaiņas patiešām ir milzīga, sarežģīta un sistēmiska problēma, tomēr uztura izvēlēm ir īpaša nozīme tieši tāpēc, ka tās ir regulāras. “Izvēli ēst dabai draudzīgāk pieņemam vismaz trīs reizes dienā – brokastīs, pusdienās un vakariņās,” viņa saka. Un šie trīs mazie lēmumi dienā pamazām pārvēršas par tirgus signālu: ko pērkam biežāk, to ražo vairāk; ko pērkam retāk, tas veikalu plauktos parādās mazāk.
Modes lieta vai planētas glābšana?
Te arī slēpjas būtiskā atšķirība starp modes lietu un klimata faktoru. Modes lieta nereti beidzas ar skaistu un pareizu bildi, kas tiek publicēta sociālajos tīklos. Klimata faktors sākas tur, kur izvēle jau kļūst par ieradumu, atkārtojas ikdienā un būtiski maina proporcijas: mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu uztura pamatā, tā vietā – vairāk augu valsts produktu. Patiesībā, kā uzsver Elizabete Valujeva, nav obligāti jākļūst par perfektu veģetārieti vai vegānu, lai panāktu izmaiņas. Daudz svarīgāk par perfekciju ir nelieli, reāli soļi, ko var īstenot jebkurš cilvēks. Un, jo vairāk cilvēku tās ievieš, jo lielāks būs efekts.
“Es ieteiktu daudz vairāk uzturā uzņemt augļus un dārzeņus. Manuprāt, mūsu sabiedrība par maz ēd dārzeņus un kopumā uzņem par maz šķiedrvielu. Katru dienu būtu jāuzņem vismaz 25–30 g šķiedrvielu. Šo situāciju varētu uzlabot, vienu ēdienreizi dienā padarot 100 % balstītu uz augu valsts produktiem, piemēram, apēdot gardu lēcu-pupiņu sautējumu. Lielisks solis būtu arī samazināt liellopu gaļu uzturā. Ir pierādīts, ka šīs gaļas pārstrāde rada nesamērīgi lielas emisijas, tāpēc tās mazāka uzņemšana (bet ne izslēgšana) ir labs solis uz pārmaiņām,” stāsta uztura speciāliste.
Ko likt uz šķīvja
Taču klimatam draudzīgā ēšana nebeidzas tikai ar to, ko liekam uz šķīvja. Tas ir stāsts arī par to, ko no šķīvja iemetam miskastē. Un te vegānisms kā zaļā identitāte reizēm pat bīstami maldina – jo tu vari ēst ļoti apzināti, bet, ja regulāri izmet pārtiku, tu joprojām dzīvo resursu izšķērdēšanas ritmā. Elizabete Valujeva pārtikas atkritumu mazināšanu nosauc par vienu no svarīgākajiem soļiem ikvienam: “Visdārgākais ir tas ēdiens, kuru tu neapēd un izmet ārā.” Jo tas nozīmē izmest ne tikai produktu, bet arī visu, kas jau ticis izmantots, lai tas nonāktu tavās mājās, – zemi, ūdeni, enerģiju, darbu un transportu.
Tāpēc klimatam draudzīga domāšana virtuvē sākas ar plānošanu un prasmēm: plānot maltītes, saprast, ko tiešām apēdīsi, iemācīties tās pareizi uzglabāt un saldēt. Elizabete Valujeva tieši to arī akcentē – mums bieži pietrūkst zināšanu par uzglabāšanu, kā pareizi saldēt dažādus produktus un kā tos sakārtot ledusskapī, lai tie nepazūd dziļumā līdz brīdim, kad termiņš jau iztecējis.
Uztura izvēles
Lai pāreja uz augu valsts uzturu būtu ilgtermiņā droša, tā nevar balstīties tikai sajūtās par tīrāku ēšanu – tā jābalsta zināšanās. Speciāliste uzsver: labākais veids, kā saprast, vai uzturu vajag papildināt ar uztura bagātinātājiem, ir asins analīzes un konsultācija pie uztura speciālista – tas ieteicams gan vegāniem un veģetāriešiem, gan visēdājiem. “Mēs dzīvojam laikā, kad bagātinātāju reklāmas ir visur, nereti – maldinošas, piešķirot papildinātājiem gandrīz maģisku statusu. Taču pamatā vienmēr ir sabalansēts ēdiens, un bagātinātāji – tikai instruments, ja tas tiešām nepieciešams.”
Ir dažas uzturvielas, par kurām augu valsts uztura kontekstā runā visbiežāk, un Elizabete Valujeva tās nosauc konkrēti: olbaltumvielas, dzelzs, B12 vitamīns, omega-3 taukskābes, cinks, kalcijs un D vitamīns. B12 te ir īpašs stāsts – viņa uzsver, ka to noteikti būtu vērts uzņemt papildus, jo augu valsts produktos B12 nav. Vegāniem viņa iesaka padomāt arī par D vitamīnu, kā arī apzināti piedomāt par jodu un selēnu. “Regulāri būtu jāveic arī dzelzs līmeņa kontrole, jo dzelzs, kas atrodas gaļā, labāk uzsūcās organismā, bet tas nenozīmē, ka veģetāriešiem un vegāniem dzelzs līmenis ir izteikti zemāks nekā visēdājiem.”
Nav jāmaina visa dzīve vienā acumirklī, lai domātu un dzīvotu ilgtspējīgi, reizēm pietiek ar mazajiem soļiem, ko speram ikdienā. Dažiem tā būs viena augu valsts maltīte dienā. Citiem – liellopu gaļa kā retāka izvēle, nevis ikdienas pamats. Vēl kādam – disciplīna neizmest pārtiku un iemācīties saldēt to. Un, kā saka speciāliste, tieši šādas nelielas, īstenojamas izmaiņas – nevis perfekcija – ir tas, kas patiesībā maina spēles noteikumus.
Stāsta satura veidotāja Zane Milzarāja:
“Vegāniskam dzīvesveidam mani pamudināja pievērsties “Neapēd zemeslodi” izaicinājums. Tas bija janvāris pirms aptuveni sešiem vai septiņiem gadiem, kad nolēmu pamēģināt. Sākumā domāju, ka varētu iet vieglāko ceļu un mēnesi piekopt veģetāru uzturu, taču ātri vien sapratu, ka man tas šķiet pārāk vienkārši. Gaļu es jau tā ikdienā ēdu ļoti maz, īpaši mājās, tāpēc izvēlējos vegānisko izaicinājumu.
Sākumā visgrūtāk šķita tieši iešana ciemos. Tur bieži vien no visa galda man reāli derēja kādi pieci procenti ēdiena – gurķis, tomāts, varbūt kādi salāti –, un viss. Tāpēc ar vīru ātri iemācījāmies vienkāršu pielāgošanos – pirms došanās ciemos paēst mājās. Parasti ir otrādi – cilvēki dodas ciemos ar domu, ka tur paēdīs, bet mēs darījām pretēji: paēdām iepriekš, lai nav jāizjūt diskomforts vai jāpaliek pusbadā. Tas bija grūtākais tieši sākumā – pirmajos mēnešos, varbūt pirmajā pusgadā –, bet pēc tam viss kļuva daudz vienkāršāk.
Pēc pirmā mēneša man bija pilnīgi skaidrs – tas ir ne tikai paveicams, bet ir arī pārsteidzoši interesanti un garšīgi. Katru dienu izaicinājuma ietvaros sūtīja jaunas receptes, es uzzināju tik daudz jauna, izmēģināju dažādas idejas, un man ļoti iepatikās viss process. “Neapēd zemeslodi” ir viens no labākajiem izaicinājumiem, kādu esmu piedzīvojusi, turklāt tas joprojām notiek ik gadu – ļoti pārdomāts, labi noorganizēts un patiešām vērtīgs.
Pēc visa, ko tajā mēnesī iemācījos un izmēģināju, es sapratu: atpakaļ es vairs negribu. Kādu laiku – man šķiet, aptuveni piecus gadus – es ēdu ļoti stingri, simtprocentīgi vegāniski. Pēdējā gada laikā mana uztura pieeja ir kļuvusi mazliet elastīgāka: izejot ārā, reizēm varu apēst kādu kūkas gabaliņu vai, piemēram, siera picu. Taču mājās uzturs joprojām ir gandrīz simtprocentīgi vegānisks, izņemot zemnieku olas, ko sākām iegādāties nesen.
Es tiešām iesaku pamēģināt šo izaicinājumu. Tas ir ļoti labs veids, kā saņemt impulsu pārmaiņām. Bija interesanti pavērot, kā jūtas ķermenis, kā mainās ikdienas sajūtas, un vienlaikus uzzināt jaunu informāciju par tēmām, par kurām varbūt līdz tam nemaz nebiju aizdomājusies.”
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
