Latvija kļuvusi par suņu un kaķu tranzītvalsti
Caur Terehovas robežpunktu Latvijā ar vairākām automašīnām no Krievijas dzīvnieku patversmēm ievedīs vairākus desmitus suņu, un dzīvās kravas galamērķis ir Vācija. Pārbaudot šo "Kas Jauns Avīzes" saņemto informāciju, skepsi nomainījis atklājums, ka šādu dzīvnieku transportēšana uz Eiropas valstīm izvērtusies par jaunu peļņas avotu.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) "Kas Jauns Avīze" noskaidroja, ka šādi sūtījumi uz dažādiem galapunktiem Eiropas Savienībā no Krievijas dzīvnieku patversmēm ir visai regulāri un pilnīgi legāli. Iebraucot ES teritorijā, sūtījumam tiek veikta veterinārā kontrole, un dzīvnieki dodas tālāk, pārsvarā uz Vācijas patversmēm. Daļa ir arī šķirnes dzīvnieki – šis bizness ir visai izdevīgs, jo šādu suņu un kaķu cenas Eiropas audzētavās ir trīs līdz piecas reizes augstākas.
Pērn pārbaudīts 2200 šādu sūtījumu
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere "Kas Jauns Avīzei" skaidro: “Ja dzīvnieki tiek vesti kā komerciāls pārvadājums – skaits ir vairāk nekā pieci, tie ir iegādāti reģistrētā audzētavā, ir veterinārais sertifikāts, un pārvadājumu veic reģistrēts dzīvnieku pārvadātājs, tad tie ir jāuzrāda PVD kontrolei. Ja dzīvnieki ceļo kopā ar saimnieku kā lolojumdzīvnieki, to kontrolē Muitas dienests. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz bezšķirnes dzīvniekiem.”
Pagājušajā gadā vien PVD robežinspektori pārbaudījuši 2200 suņu un kaķu sūtījumu. Kopējais dzīvnieku skaits gan nav zināms, 20 gadījumos, konstatējot pārkāpumus, dzīvnieki nosūtīti atpakaļ. PVD rīcībā nav atsevišķas statistikas arī par šķirnes un bezšķirnes dzīvniekiem.
Pēc pašreizējās likumdošanas, četrus suņus, kuri noformēti kā lolojumdzīvnieki, pāri robežai viena un tā pati persona var ievest, cik vien bieži vēlas.
Pandēmijas laika eksportprece
Pēc PVD informācijas, pārsvarā suņus sūta Krievijas organizācijas ar daiļrunīgiem nosaukumiem – "Foundation shelter for stray animals", "International Charitable Foundation for Animal Welfare Giving Hope", "Viborga Cat and Dog Shelter" un "Chelovek sobake drug". Pēc loģikas, tie varētu būt dzīvnieku patversmju nosaukumi, taču izrādās, ka tā tomēr nav. Ievadot "Google" meklētājā šo organizāciju nosaukumus, uzrādās tikai reģistrācijas dokumenti, pārsvarā bez pazīmēm par jebkādu saimniecisko darbību.
Lielos daudzumos uz Skandināvijas valstīm dzīvniekus ved arī caur Igauniju, un ne velti tieši Krievijas pierobežas pilsētā Viborgā ir atrodams diezgan liels skaits dažādu dzīvnieku nozares labdarības organizāciju. Pērn pat izcēlās skandāls, kad Igaunijas lielākā dzīvnieku patversme "Loomade Hoiupak" zaudēja licenci, jo tās vadītāju pieķēra lidostā ar koferos noslēptiem bezšķirnes suņiem.
Bizness ar iežēlināšanu
Papētot Krievijas informatīvo telpu, redzams, ka šis bizness tur zeļ jau vismaz desmit gadus – dzīvnieku patversmju tur ir ļoti daudz. Tajā pašā laikā ir arī visai daudz materiālu par klaiņojošu suņu bariem, kuri nereti uzbrūk arī cilvēkiem.
Krievijas prese raksta arī, ka patiesībā patversmes nevis glābj dzīvniekus no ielām, bet nelikumīgi pavairo pašā patversmē, jo ar kaķēnu un kucēnu fotogrāfijām ir vieglāk iežēlināt. Eiropieši par mīluli gatavi maksāt līdz pat 500 eiro, sedzot arī rēķinus par transportu, ārstēšanu, potēšanu un citiem izdevumiem.
Krievijas presē lasāmi arī šausmu stāsti, ka šos dzīvniekus īstenībā iepērkot farmācijas kompānijas, lai izmantotu medikamentu izmēģinājumos. Tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, jo šajā ziņā noteikumi un prasības Eiropā ir ļoti augstas.
Pamet auto ar desmit suņiem
Ne vienmēr "iežēlināšanas biznesa" darboņi ievēro likuma prasības. 5. martā otrpus Terehovai Buračku robežpunktā Krievijas puse aizturēja un atgrieza atpakaļ kravu ar vienpadsmit suņiem, kuri bija ceļā uz vairākām Eiropas valstīm. Pārsvarā tie bija it kā šķirnes suņi, tomēr atklāts, ka veterinārie sertifikāti ir viltoti.
Līdzīgs gadījums pirms dažām nedēļām noticis Pāternieku robežpunktā ar dzīvniekiem no Baltkrievijas, kad PVD robežinspektori nosūtījuši atpakaļ uz Minsku divus sūtījumus – vienu ar 16 suņiem, otru ar septiņiem kaķiem. Konstatēts, ka uz Poliju sūtītie dzīvnieki pārvadāti nepiemērotos apstākļos – šaurībā un bezgaisā.
Uz Igaunijas robežas kāda nelegālā vedēja sabijusies no iespējamām nepatikšanām, pametusi robežjoslā automašīnu ar desmit suņiem un pati aizbēgusi. Tie bijuši dārgi šķirnes suņi, un to sūtītāji un potenciālie saņēmēji pēc tam dzīvniekus izmisīgi meklēja, sazinoties cits ar citu internetā.
Vācieši gatavi maksāt un glābt
Vācijas televīzijas kanāls "Deutsche Welle" sižetā par suņu kontrabandu apgalvo, ka no Rumānijas ik mēnesi ieved pat tūkstošiem suņu. Rumānijā kopš 2013. gada spēkā ir likums, kas paredz, ka dzīvnieks, kuram 14 dienu laikā neatrod saimnieku, ir jāiemidzina, tāpēc vācieši labprāt uzņemas glābšanas misiju.
Nereti viņi saņem slimus un problemātiskus dzīvniekus – kontrabandisti ar potēšanu un citu aprūpi īpaši neaizraujas, jo tas samazinātu viņu ienākumus. "Deutsche Welle" arī vēsta, ka interneta tirdzniecības vietnē "eBay" vien katru gadu nelegāli pārdod aptuveni 2,5 miljonus suņu un tirgoņu kopējā peļņa pārsniedz 1,5 miljardus eiro.
Latvija nevarētu būt izņēmums
No Latvijas nogādāt jebkurus dzīvniekus tālāk Eiropā ir daudz vienkāršāk nekā šķērsojot austrumu robežu, un būtu dīvaini, ja ar to šeit neviens nenodarbotos.
Lai legāli pārvietotu suni ES teritorijā, tam jābūt vismaz 15 nedēļas vecam, čipētam un datiem jābūt vienotajā datu bāzē. Tomēr iespējami gan viltojumi, gan kontrabandistu metodes – tad dzīvnieku aizved uz konkrēto valsti, un vietējā patversme jau nodrošina dokumentācijas sakārtošanu.
To netieši apliecina arī fakts, ka vai ik gadu Latvijā tiek atklātas gan nelegālās suņu audzētavas, gan vietas, kur atrodas liels daudzums dzīvnieku, to īpašniekiem pārkāpjot labturības prasības. Bez īpašām grūtībām ir atrodamas vairākas interneta vietnes, kurās notiek sarakste par iespējamo suņu vešanu uz citām valstīm. Arī legālās patversmes nenoliedz, ka dzīvnieku adoptēšana uz ārvalstīm tiek praktizēta, taču tas notiekot visai reti un ievērojot visas formalitātes.
"Kas Jauns Avīzes" rīcībā ir sarakste starp kādu Jūliju Kjamjarju un Latvijas organizāciju "Ar sirdi delnā". Kjamjarja jautā: “Cik jums to suņu ir. Te, kur es dzīvoju, dzīvniekus ved adoptācijai no Bulgārijas un izķer uzreiz, bet ved lielus un no ielas savāktos, tā ka mazos es paņemtu uzreiz.”
"Ar sirdi delnā" atbild: “Mums pašlaik ir 95 suņi – no tiem 44 kucēni. Jā, diemžēl Latvijā ir reāla katastrofa, jo šeit likumus neievēro un dzīvniekus vairo uz nebēdu. Protams, cīnāmies arī ar cēloņiem, bet tas ir lēns process. Kucēnus un jaunsuņus vedam arī uz Vāciju, kur mums ir draudzīga patversme. Vācieši ļoti priecājas par mūsu socializētajiem, veselīgajiem un dzīvespriecīgajiem suņiem, jo tos, kas ienāk no Rumānijas un Bulgārijas, viņi tūdaļ ved uz klīniku un sāk ārstēt.”
Par naudu sarakstē nav runāts, tāpēc iespējams, ka šeit viss notiek tikai labdarības ietvaros.
Ilgi tā vairs nevarēs
Latvijas dzīvnieku aizstāvji jau gadiem cīnās par izmaiņām likumdošanā. Šobrīd lielākajā daļā gadījumu dzīvnieku (gan šķirnes, gan bezšķirnes) pavairošana notiek faktiski nekontrolēti. No desmitiem lielo suņaudzētāju, kas lepni dēvē sevi par klubiem, kā saimnieciskās darbības veicēji oficiāli reģistrējušies tikai daži, bet par nelielos apmēros veikto pavairošanu datu vispār nav.
Sabiedriskā organizācija "Dzīvnieku policija" uzskata, ka šā ēnu biznesa apjoms Latvijā sasniedz vismaz desmit miljonus eiro gadā. Šādas nekontrolētas situācijas sekas ir tuvradniecīga krustošana, kā rezultātā pēcnācēji ir slimīgi, un šķirnes dzīvnieku zādzības nelegālo pavairotāju vajadzībām.
Situāciju, iespējams, atrisinās ES Dzīvnieku veselības regula, kura stāsies spēkā jau 21. aprīlī. Ar šo likumu būs noteiktas vienotas prasības ikvienam dzīvnieku turētājam un labas dzīvnieku turēšanas prakses principi.
PVD Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas direktores vietniece Antra Briņķe norāda: “Regulā uzstādīs arī vienotas labturības prasības dzīvnieku pārvietošanai un arī vienota dzīvnieka sertifikāta ieviešanu, un mums būs jāpieskaņo nacionālā likumdošana.”
Nozares viedoklis
Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece:
“Mājdzīvnieku imports šobrīd ir kļuvis visai populārs, un sevišķi to ir veicinājis Covid-19 laiks. Cilvēki ir noguruši no sēdēšanas mājās un labprāt ņem dzīvniekus, kaut vai tāpēc, lai būtu legāls iemesls iziet no mājas. Eiropā šobrīd šķirnes dzīvnieku cenas ir ļoti augstas un arī visas patversmes ir faktiski izslaucītas, jo tur bezpajumtes dzīvnieku arī vēsturiski ir daudz mazāk nekā Krievijā vai pie mums.”
