Kas ir slavenais Ziemassvētku plūmju pudiņš, un kā to pagatavot
Eiropas pudiņu gatavošanas tradīcijas izpētījusi recepšu autore un Vecrīgas pusdienotāju vietas "Spināti un sviests" pavāre Ieva Salmane.
Līdz ar bezvīzu režīmu, lētajiem avioreisiem un iespēju katram pasūdzēties Strasbūrā vecā, labā Eiropa mūs ir apveltījusi ar bagātīgu multinacionālu tradīciju klāstu. Manuprāt, visinteresantākās ir saistīts ar ēšanu. Maz ticams, ka austeres Vecgada vakarā izkonkurēs pelēkos zirņus ar speķīti vai austriešu strūdele – mūsu ābolu plātsmaizi. Tomēr kulinārā ziņkārība neliekas mierā – nu, kas tur tāds ir, nu, kāpēc tas haggis, panettone vai foie gras ir tik iemīļoti, tik slavēti un tik iekārojami?
Tradīciju zemē Anglijā neapšaubāmi viens no slavenākajiem kulinārajiem meistardarbiem ir Ziemassvētku plūmju pudiņš. Tur nu ir salikts labākais, ko vien gatavotājs mājās spējis atrast, – žāvēti augļi, rozīnes, brūnais cukurs, rieksti un bagātīga, bagātīga brendija piedeva. Tā tas izskatās un garšo mūsdienās. Tomēr plūmju pudiņa izcelsme nebūt nav tik aristokrātiska.
Pirmās ziņas par pudiņu parādās jau 14. gadsimtā, bet tajos laikos tā ir biezputra, aizdarīta ar liellopa vai aitas taukiem, rozīnēm, garšvielām un saldu vīnu. Ap 16. gadsimtu pudiņš jau ir ieguvis mūsdienīgākus vaibstus – tam pievieno maizes drupačas, olas un vēl vairāk žāvētu augļu un alus vai vīna, tas ir biezs un jau griežams šķēlēs. Acīmredzot tas tapis par visai iecienītu kārumu, tāpēc puritāņi to uzskata par pārmērīgu izvirtību un aizliedz tā gatavošanu. Ap 18. gadsimtu labais karalis Džordžs I to atkal reabilitē, un nu jau pudiņš uz britu Ziemassvētku galda iekārtojas uz palikšanu. Pudiņa galīgais variants – tāds, kādu mēs to pazīstam šodien, – noformējas karalienes Viktorijas laikā, proti, ap 19. gadsimtu.
Ar plūmju pudiņu saistīts ne mazums māņticības un ticējumu. Piemēram, tajā jābūt 13 sastāvdaļām, kas simbolizē Jēzu un tā mācekļus. Vai arī –, pudiņu gatavojot, tas jāapmaisa katram ģimenes loceklim. Pudiņa mīklā var paslēpt monētu – kurš ēdājs to atrod savā gabaliņā, kļūst par vakara karali vai karalieni, un visiem ir jāizpilda tā vēlēšanās.
Ja gribam pavisam sīkumaini ievērot tradicionālo recepti, kā taukviela jāizmanto pavisam sīkos gabaliņos sakapāti liellopa nieru tauki. Tā kā veikalos tie nav pieejami, bet tirgū vajadzīga pazīšanās, lai tos atrastu, taukus var mierīgu sirdi aizstāt ar sviestu. Pudiņu tradicionāli rotā ar īleksa zariņu. Īleksu bieži audzē māju tuvumā, jo tas atvaira ļaunu aci un nes veiksmi un, protams, ir ļoti dekoratīvs ar savām mūžzaļajām, spīdīgajām lapiņām.
Pavisam maģisku brīdi var panākt, pudiņu tieši pirms pasniegšanas aplejot ar nedaudz uzsildītu stipro alkoholu un pie galda aizdedzinot.
Par spīti pudiņa ievērojamajam sastāvdaļu daudzumam, tā pagatavošana nav sarežģīta, vien... mazliet neparasta. Tas netiek cepts krāsnī, bet gan sautēts katlā ar ūdeni. Arī no gatavošanas laika nevajag bīties, to nevajag pat lāgā pieskatīt; jāatstāj uz nelielas uguns burbulēties, un visa māka!
Tiem, kas nav pudiņu ēduši, gribētu teikt, ka tas ir ievērojams un neparasts garšas baudījums un noteikti ir vērts to nogaršot. Un vēl, nesāciet ar lielveikala lētā gala piedāvājumu, tas var radīt nepareizu priekšstatu par šo lielisko desertu.
Ziemassvētku pudiņš
Ir neskaitāmi daudz pudiņa recepšu. Šī te būs viena no vienkāršākajām. Nebaidies no sastāvdaļu saraksta – tas ir garš, bet visas pieejamas un pazīstamas. Žāvētos augļus izvēlies pēc savas patikšanas, ievēro tikai to kopējo svaru. Arī pudiņa sautēšana īstenībā ir ļoti vienkārša un droša: nekas neapdegs un nevajag uztraukties, vai ir pareizā temperatūra. Vienkārši – metode mazliet savādāka un latvieša virtuvei netipiska.
Iznāks divi, ap 1,2 l tilpuma pudiņi
1/2 stunda sagatavošanai, 5 stundas sautēšanai
200 g gaišo rozīņu
300 g tumšo rozīņu
150 g žāvētu dzērveņu
100 g cukurotu citrusaugļu miziņu
150 g žāvētu melno plūmju, sagrieztu gabaliņos
70 g cukurota ingvera
130 g kokteiļķiršu
300 g auksta sviesta, sagriezta sīkos gabaliņos
100 g brūnā cukura
200 g baltā cukura
100 g maltu mandeļu
200 g miltu
4 tējk. cepamā pulvera
150 g rupjmaizes drupaču
sula no viena citrona
½ tējk. rīvēta muskatrieksta
½ tējk. sāls
4 olas, viegli sakultas
200 ml portera alus
½ ābola sīkos gabaliņos
1 neliels burkāns, rīvēts
rīvēta miziņa no 1 apelsīna
+ nedaudz sviesta un miltu formas iesmērēšanai
+ sauja lobītu mandeļu, ko iebērt formas apakšā
+ būs vajadzīgi 2 katli ar vāku, kuros ietilpst pudiņa formas
1. Liec visas sastāvdaļas lielā bļodā un ar rokām samaisi, lai veidojas vijīga masa un nav miltu vai sviesta kunkuļu.
2. Sagatavo karstumizturīgas formas (labi der arī bieza stikla bļodas), iesmērē tās ar sviestu. Izgriez ripulīti no cepamā papīra, ko ieklāj formas apakšā. Izkaisi tās ar miltiem un ieber pussaujiņu lobīto mandeļu katrā.
3. Sadali pudiņa masu pa formām un nolīdzini virsmu. Izgriez no cepamā papīra ripuļus, kas atbilst virspusei, un pārsedz pudiņus ar tiem.
4. Sameklē lina vai kokvilnas auduma gabalus un izgriez no tiem kvadrātus, kuru diagonāles ir vismaz 2,5 reizes lielākas nekā formas diametrs. Vari lietot arī marli, tikai tad to ņem divās kārtās. Pārsedz ar to formu un apmēram centimetru zem formas malas apsien ar izturīgu auklu (nevajadzētu sintētiska materiāla). Auduma stūrus novelc un sasien katrus divus pretējos pudiņa virspusē. Sējumam jābūt tik ciešam, lai aiz tā var pacelt pudiņu.
5. Cel katru pudiņu katlā, kur apakšā paliec vai nu metāla vāciņu, vai lupatiņu, – lai forma nesēž tieši uz katla dibena. Pielej karstu ūdeni tā, lai forma ir vismaz 2/3 ūdenī. Liec virsū vāku un ūdeni uzvāri. Uz lēnas uguns turpini pudiņu sutināt vismaz 5 stundas. Pa reizei katlā būs nepieciešams papildināt ūdeni. Jo ilgāk pudiņu sutināsi, jo tas būs aromātiskāks un tumšāks. Vairāk par 8 stundām gan to nevajadzētu darīt.
6. Kad gatavs, pudiņu izcel no ūdens, nosien drānu un izgāz to uz šķīvja. Pasniedz siltu.
Ņem vērā! Pudiņu vari sagatavot jau iepriekš, pat 2–3 mēnešus iepriekš. To uzglabā, ietītu drānā, ledusskapī, palaikam aplaistot ar brendiju vai citu stipru alkoholu. Pirms pasniegšanas to vēlreiz sautē katlā aptuveni 1 stundu. Šāds nobriedināts pudiņš būs garšām vēl bagātīgāks un aromātiskāks.
Brendija mērce
Ja pie rokas nav iesāktas brendija pudeles, vari izmantot kādu citu aromātisku alkoholisku dzērienu. Ja starp ēdājiem ir bērni vai personas, kas alkoholu nelieto, bez tā var iztikt. Tādā gadījumā aromātam vari pierīvēt apelsīna miziņu vai pievienot vaniļu.
4–5 porcijas
10 minūtes sagatavošanai
2 olu dzeltenumi
150 ml salda krējuma
100 g cukura
60 g sviesta
2 ēdk. brendija
1. Liec olu dzeltenumus bļodā, pievieno pusi no cukura un saputo gaišās putās.
2. Mazā katliņā uzvāri saldo krējumu kopā ar atlikušo cukuru un sviestu.
3. Lej krējuma maisījumu olās un rūpīgi maisi. Tad lej mērci atpakaļ katliņā un, nepārtraukti maisot, uz lēnas uguns karsē, līdz mērce sabiezējusi. Uzmanies, nekādā gadījumā mērcei nedrīkst ļaut uzvārīties, pat ne uzmest burbuli.
4. Noņem mērci no uguns un iemaisi brendiju. Pasniedz siltu.
Viskija mērce
Mazliet asāka nekā brendija mērce, bet kopā ar pudiņu būs brīnišķīga kombinācija.
3–4 porcijas
10 minūtes pagatavošanai
200 g saldā krējuma
100 g brūnā cukura
100 g sviesta
100 ml viskija
Visas sastāvdaļas liec mazā katliņā un uz lēnas uguns karsē, līdz cukurs un sviests izkusuši. Pasniedz siltu.