Unikālo Teiču rezervātu apdraud miglotāji
Pirms 35 gadiem, 1982. gadā, nodibināja Latvijā vislielāko stingra aizsardzības režīma teritoriju – Teiču rezervātu.
Teiču purvā rudeņos un pavasaros atpūšas tūkstošiem dzērvju un desmitiem tūkstošu dažādu sugu zosu, te ligzdo dažas ļoti retās melnkakla gārgales, purvā aug daudzas ļoti retas augu sugas, lidinās citur reti sastopami kukaiņi.
Ar likumu noteica aizsargjoslu
Bet ne jau dabas bagātību dēļ padomju laikā izdevās nodibināt šo rezervātu. Visvairāk palīdzēja atzinums, ka Teiču purvā ir dārzkopībai mazvērtīga kūdra. Kopš tā laika rezervāts iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju un Eiropā putniem nozīmīgo vietu, kā arī "Natura 2000" teritoriju sarakstos.
Šī ir pasaules mēroga aizsargājama teritorija, jo ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem (19 649 hektāri) Baltijā. Lai pasargātu trauslo purva ekosistēmu, gadsimtu mijā tapa Teiču rezervāta likums, nolemjot, ka ap to būs aizsargjosla, kurā aizliegts lietot pesticīdus, lai nesaindētos migrējošie putni.
Bija laiks, kad zemnieki ievēroja Teiču rezervāta likuma 10. panta 4. punktu: “Aizsargjoslā aizliegts lietot toksiskas, mutagēnas ķīmiskās vielas un produktus.” Taču, tā kā tagad valstī valda nerakstīts likums – sargājiet dabu, bet netraucējiet ekonomisko izrāvienu, miglošana ir atsākusies ar jaunu sparu.
Tikai uz papīra
Izrādās, ieraksts par toksisku un mutagēnu vielu nelietošanu var palikt likumā kā vēsturiska liecība, jo jau pāris gadus tas itin neko neierobežo. 2015. gadā Eiropas Komisija nolēmusi, ka pesticīdus vairs nesauks par toksiskiem – inde, kas vienlaikus nav indīga!
Līdz ar to Zemkopības ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests nevarot sniegt informāciju, vai Mētrienas pagasta rapšu audzētāji un bioloģiski vērtīgo zālāju zaļinātāji lieto vai nelieto toksiskas vai mutagēnas ķīmiskās vielas.
Bites jāved tālāk no briesmām
Bioloģiski sertificētais biškopis no Mētrienas Andrejs Briedis jau otro gadu spiests bites vest uz mazāk bīstamām vietām mežos Barkavas novadā, jo – ja medū tiks atrastas pesticīdu atliekas, tad sodīs biškopi, nevis intensīvi saimniekojošos zemniekus. Un bioloģiskās produkcijas kontrolētājiem acis neaizmālēs ar vārdu spēlītēm – ja medū atrod pesticīdu atliekas, tad tā arī ir, un zemniekam jāatmaksā valstij visas saņemtās subsīdijas.
“Es vairākus gadus brīnījos, kāpēc Mētrienā aizvien plašāk audzē rapsi, pirms tam ar glifosāta preparātiem iznīdējot bioloģiski vērtīgus zālājus, jo rēķinājos, ka pesticīdu lietošana rezervāta aizsargjoslā ir liegta. Pēc divu mēnešu izcili lēnas sarakstes ar Vides ministriju saņēmu atbildi, ka Latvijā pesticīdus vairs nesauc par toksiskiem un mutagēniem, tāpēc Teiču rezervāta likuma 10. panta 4. punkts, kur tādas vielas aizliegts lietot, nav pārkāpts. Toties mana bioloģiski sertificētā drava ir apdraudēta,” sašutis ir Briedis.
Notiek konsultācijas
Tā nu Zemkopības ministrijai un Valsts augu aizsardzības dienestam pagaidām šajā strīdā ir virsroka. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbildē Briedim skaidro: “Līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos ir mainījies vielu un maisījumu iedalījums kategorijās pēc mutagēnas iedarbības. Tādēļ Valsts augu aizsardzības dienests nevar sniegt informāciju, vai Latvijā ir reģistrēti tādi augu aizsardzības līdzekļi, kuri atbilst Teiču dabas rezervāta likuma (..) minētajam kritērijam attiecībā uz toksicitāti un mutagenitāti.”
Vājam mierinājumam – starp abām iestādēm rit konsultācijas par iespējamiem grozījumiem dabas aizsardzības normatīvajos aktos. Tikmēr intensīvie lauksaimnieki saņem dāsnas kompensācijas no zaļināšanas naudas, jo apmiglo bioloģiski vērtīgus zālājus ar raundapu un bez sirdsapziņas pārmetumiem iznīcina retas augu sugas. Droši vien viņi nekavējas saņemt arī kompensācijas par gājputnu noēsto ražu.
Zināšanai
Lai saudzētu purva neskarto dabu, apmeklētāji Teiču dabas rezervātu var apciemot no 1. jūnija līdz 31. oktobrim un tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku pavadībā. Dzērvenes Teiču purvā drīkst lasīt tikai vietējie iedzīvotāji, katrs tikai četras dienas sezonā, šim nolūkam izsniegts teju 2000 atļauju. Sods par neatļautu uzturēšanos rezervātā ir no 30 līdz 700 eiro.
