Šampūnus un zobu pastu viņi izgatavo paši - tik moderni dzīvo rīdzinieku pāris Laura un Andis Arnicāni

Pirmoreiz Lauru un Andi ieraudzīju TV ekrānā un nopriecājos, ar kādu pārliecību viņi nolēmuši mainīt dzīvi un samazināt izmantotā iepakojuma daudzumu. Pēc ciemošanās pie viņiem varu teikt, ka vārdi saskan ar darbiem. Arnicāni revolūciju savā ikdienā izdarīja dažu mēnešu laikā, turklāt Laura to visu apraksta savā blogā, kas lasāms vietnē seekthesimple.com – t.i., meklēt vienkāršo – te atradīsi daudz recepšu un noderīgu ieteikumu. Viņiem ir savs uzņēmums, Andis fotografē un vada projektus vecāku firmā, Laura nodarbojos ar mārketingu, sociālajiem medijiem un interneta lapām.

Nedzīvot uz vienas līnijas

“Zero Waste ir filozofija, kas aicina pārdomāt mūsu patēriņa ciklu un pārveidot to no lineāra uz ciklisku. Lineārs nozīmē, ka mēs kaut ko gribam, aizejam uz veikalu, labākajā gadījumā patērējam un izmetam atlikumus. Turpretim ciklam ir tendence kustēties pa apli, kurā nekas netiek izmests, un atgriežamies turpat, kur sākām,” skaidro Laura.

Lielākoties mēs dzīvojam “uz vienas līnijas”, aizmirstot, ka fejas neatnāks un nepazudinās to, ko tikko izmetām miskastē. "Zero Waste" ir par atkritumu samazināšanu katra iespēju robežās.
“Cenšos vienmēr to pieminēt, lai nenolaižas rokas brīdī, kad saproti, ka pilnīgi bez atkritumiem dzīve varbūt nemaz nesanāks. Tāpēc "Zero Waste" nav statisks rezultāts, tas ir ceļš, pa kuru var iet katrs savā iespēju līmenī. Šī filozofija piedāvā mazliet vairāk par tīru pasauli – tā iedos arī tīrāku prātu. Ar to es domāju, ka pienāk moments, kad iestājas miers par to nežēlīgo pirkšanas riteni, kurā esam iemetušies. Dzīvojot saskaņā ar "Zero Waste" pamatprincipiem, man kļuva mierīgāk ap sirdi. Jo es ticu, ka laimīgai dzīvei nemaz tik daudz nevajag,” stāsta Laura.

Nevajag domāt, ka Arnicānu pāris ir tādi vienīgie. Feisbukā ir rosīga grupa "Zero Waste Riga", kurā pieteikušies jau ap 1100 cilvēku. Aizvien lielāko interesi par mazatkritumu dzīvesveidu skaidroju ar to, ka daudziem ir apnikusi valsts iestāžu lēnā mīņāšanās atkritumu šķirošanas virzienā, un viņi vēlas rīkoties nekavējoties. Turklāt atkritumu šķirošana vien pasaules piesārņojuma problēmu atrisināt nevar. To var tikai atkritumu neradīšana.

Atkritumu spaiņa vietā

Laura tik tiešām sadzīves atkritumu konteinera vāku necilā, kaut vairāki nolikti pie viņas mājokļa Stabu ielas iekšpagalmā. Toties priecājas par konteineru stiklam un sapņo, ka varētu lūgt "Eco Baltia Vide" šeit nolikt arī dzelteno konteineru vieglajam iepakojumam. Slavē kaimiņus un domā, ka viņi visi varētu vienoties un jau mājās rūpīgāk šķirot visu, ko var.

Lauras virtuvē ir kartona kastes iepakojumam, kas tomēr radies – viena makulatūrai, otra stiklam, cita ar “iepriekšējā dzīvē” iekrātajiem un vēl noderīgajiem plastmasas spainīšiem un toverīšiem. Un kaste ar iepakojumu, ko nevar ne pārstrādāt, ne dedzināt – piemēram, papīra maisiņi un kastītes, kas izklātas ar plastmasas vai folijas slāni. Mēģinu Lauru iedrošināt un atgādinu, ka "Eco Baltia Vide" dzeltenajos konteineros drīkst likt visu neplīstošo iepakojumu, to pāršķiros un nepārstrādājamo izmantos atkritumu degvielai jeb RDF. Tikai Rīgā šie konteineri ne vienmēr ir gājiena attālumā, īpaši centrā.

Vaska drāniņas plastmasas vietā

Ledusskapī gandrīz visi produkti ir stikla tarā vai bļodiņās, kas pārklātas ar vaska drānu. Dārzeņu kastē augļi un dārzeņi salikti auduma maisiņos. Olas ir plastmasas kastēs, bet tādā iesaiņojumā tās piegādā vistkopis, un Arnicāni kastītes vienmēr atdod atkārtotai izmantošanai. Tas gan iespējams tikai tad, ja zemnieks ar pilsētnieku sadarbojas personīgi, jo, iespējams, šajā brīdī Pārtikas un veterinārais dienests jau noskata upurus sodīšanai par sanitāro normu pārkāpšanu... Vaska drāniņas ir kā protests pret plastmasas plēvēm, kādās ierasts ietīt, piemēram, sieru. Ar vasku piesūcinātas kokvilnas auduma drāniņas piedāvā latviešu uzņēmums Bee in. Šādās drāniņās ietin sieru, gaļu, pārliek traukam ar ēdienu.

Pēcāk atliek tikai drāniņu noskalot, nožāvēt un lietot atkal. Ja ir uzņēmība, šādas drāniņas var pagatavot pats: kokvilnas audumu uzliek uz pergamentpapīra, uzrīvē vasku, uzliek otru pergamentpapīra kārtu un ar siltu gludekli iegludina. Noder arī gaļas produktiem, tomēr Arnicāni gaļu un zivis ēd reti, kaut arī nav veģetārieši.

Lai iztiktu bez vienreizlietojamajām kafijas glāzēm un ūdens pudelēm, Laura iegādājusies glītu stikla kafijas krūzi un tā izvairās no liekiem atkritumiem, ja pērk kafiju benzīntankā vai kioskā. Ūdeni viņa ielej termospudelē. Silta tēja tādā saglabājas 6–8 stundas, auksts ūdens – pat 14 stundas. Pudeles kakliņš ir gana plats, lai bez pūlēm ieliktu ledus gabaliņu.
Pat, pērkot tualetes papīru, izdevies nezaudēt principus – rullis gan ir neparocīgi liels, taču tas nebija plastmasas iesaiņojumā. Laura vēl labprātāk pirktu bambusa papīru, jo tad nebūtu jāiznieko koksne.

Ar savu burku pēc kafijas

Lai neatnestu mājās spontānus pirkumus un lieku plastmasu, laikus jāsagatavojas un vispirms jāapdomā pirkumu saraksts. Laurai ir liela auduma maisu kolekcija un vēl ir maisiņi ar aizvelkamiem galiem – tos viņa izmanto sveramo produktu ielikšanai.

Āboliem viens, sīpoliem – cits, veikalā "Grauda spēks" pārdevēja nosver maizi un bez liekas brīnīšanās ieliek Lauras pastieptajā auduma maisiņā. Ekoloģiski sertificētus ābolus jauniete nopērk Rīgas vissenākajā ekoproduktu veikalā Barona un Stabu ielas stūrī un vienojas, ka pēc bērzu sulām atnāks ar savu stikla pudeli.

Pēc kafijas Laura dodas uz Centrāltirgu, kur starp piena un dārzeņu paviljoniem atrodas veikaliņš, kur var nopirkt desmitiem dažādu kafijas šķirņu. Pupiņas var lūgt samalt un iebērt līdzi paņemtajā burkā. Lai kafija būtu stipra, ko grūti panākt bez plastmasas kafijas automāta, Laura to gatavo tradicionālajā espreso kanniņā. Kafijas biezumus viņa izmanto dušā kā ķermeņa skrubi.

Pa Rīgu Laura brauc ar divriteni, tālākās gaitās dodas ar ekonomisku auto. Ja plānots pirkt vienā veikalā vairāk preču, izmanto līdzi paņemtās vai tirgotavā paņemtās izlietotās kartona kastes. Īpašs viņas ieteikums – bez lielas vajadzības veikalos neiet, jo tas draud ar spontāniem pirkumiem, kas ne tikai atvieglo maku, bet arī piesārņo māju ar liekām mantām.

Čaumalu un mizu otrā dzīve

Olu čaumalas krājas papīra maisiņā un atgriežas pie dējējām kā lielisks kaļķa avots. Visas mizas un tējas biezumus vispirms saliek metāla bļodiņā. Kad tā pilna, pārliek saldētavā. Kad Laura un Andis dodas pie vecākiem uz laukiem, šos pūstošos atkritumus aizved līdzi un saber kompostā.

No citrusaugļu mizām Laura gatavo smaržīgu virsmu tīrāmo līdzekli: mizas sagriež, aplej ar galda etiķi, notur divas nedēļas, burku reizi pa reizi pagrozot. Tad šķidrumu nolej un izmanto tualetes poda, vannas, flīžu un izlietņu tīrīšanai. Izlietotās mizas kompostē.

Ļoti izbrīnījos, kad uzzināju, ka ar avokado mizām un kauliņiem var krāsot dzijas un audumus rozā krāsā. Lieliska ziņa, jo ar Latvijas augiem parasti iznāk zaļganbrūni toņi. Es toties Laurai iemācīju, kā no banānu mizām pagatavot papildmēslojumu istabas augiem: sagriež mizas, aplej ar ūdeni, un pēc pāris dienām jau var laistīt. Zied visi, kam jāzied, bet slinkums.

Šampūnu izgatavo pati

Lauras aizraušanās ir kosmētikas gatavošana mājās. Sastāvdaļas viņa visbiežāk iegādājas veikaliņā "BB Factory" Lāčplēša ielā. Lauras jaunākais atklājums ir sausais šampūns – viņa matos iekaisa tapiokas cieti, kam pievienots nedaudz zīda proteīna, var piebērt drusciņ kanēļa vai eko kakao, lai tumšmates neizskatītos sirmas. Matu attaukošanai varot izmantot arī kukurūzas un arorūta cieti, bet visu jau vienā galvā izmēģināt pāris mēnešos nav iespējams. Kartupeļu ciete šim nolūkam gan lāgā neder, bet talks var saturēt azbesta daļiņas.

Higiēniskās paketes un tamponi līdzīgi kā autiņbiksītes ir visgrūtāk apsaimniekojamie atkritumi. To ir daudz, tie ir smagi un nav pārstrādājami. Kopš izgudroti šie mitrumu uzsūcošie izstrādājumi, neviens nezina, pēc cik gadiem tie sadalīsies, domājams, ka tam vajag vismaz 500 gadu. Sievietes savā mūžā izlietojot vairāk nekā 100 kilogramu pakešu. Lauras ieteikums – lietojot silikona menstruālo piltuvi, šī problēma atrisināma viegli un lēti, tikai jāpārkārto domāšana.

Lūk, kā mājās pagatavot zobu pastu

Vajadzīgs baltais māls un kalcija karbonāts līdzīgās daļās. Pielej ūdeni, čakli maisa, lai iegūtu ierasto zobu pastas konsistenci. Ja vēlas saldenu pastu, pievieno nedaudz ksilitola (augļos atrodams saldinātājs), kas ne tikai uzlabo pastas garšu, bet arī stabilizē mutes mikrofloru.

Vēl uz 50 gramiem pastas var pievienot 10–15 pilienus piparmētru un krūzmētras ēteriskās eļļas. Ja vēlas putojošu pastu, pievieno babassu betaīnu (iegūst no babassu palmu augļiem, putojoša viela, kam ir viegli baktericīda iedarbība). Ja vēlas želejveida pastu, pievieno ksantāna sveķus. Zobu pastu ieliek stikla burciņā un uzskrūvē vāku. Lauras zobu birstei ir bambusa kāts.