"Visi mani vīrieši pie viena galda!" - šovā "Ģimene burkā" Vita Valtere sajūsmā par bijušā mīļotā ierašanos Latvijā

Vīrietis ir izpildījis iepriekš doto solījumu un mērojis tālo ceļu no Vācijas, lai klātienē aprunātos ar dēlu un tuvāk iepazītu cilvēkus, no kuriem gadiem ilgi apzināti norobežojās. Aiz muguras ir ilgs neziņas posms, tiesu darbi un gadiem ilgusi klusēšana, tāpēc šī ciemošanās uzskatāma par vēsturisku mirkli, kas jaunietim beidzot sniedz iespēju rast sirdsmieru un tik ļoti vajadzīgās atbildes.

Ceļš līdz šim brīdim nebija viegls. Kad Valteri nesen devās uz Vāciju, lai satiktu Deniju, plāns gandrīz piedzīvoja fiasko. Līdz pēdējai minūtei valdīja milzīga spriedze un šaubas, vai vīrietis maz parādīsies, tomēr viņš uz tikšanos atnāca. Toreiz abas puses vienojās par Denija ciemošanos Latvijā tieši 10. jūnijā. Solījums ir izpildīts, un viņš jau ir klāt. Vita nespēj valdīt emocijas par šo vizīti: "Jūs varat iedomāties, kurš pie mums ir atbraucis? Pati slavenība – Denijs!"

Pašlaik mājā valda radoša atmosfēra, jo Vita, Gabriels un Denijs kopā gatavo rīta maltīti. Fonā gan joprojām paliek neatbildēts jautājums, kāpēc tēvs no sava bērna izvairījās veselus 17 gadus. Zināms, ka pirmie kontakti pēc šī ilgā pārtraukuma tika nodibināti tikai šī gada pavasarī, lai gan savulaik, kad zēns vēl bija mazs, Denijs tiesiskā ceļā pat mēģināja apstrīdēt savu paternitāti. Tagad viņš pats komentē savu kādreizējo rīcību: "Es nezinu, bailes varbūt nav īstais vārds, atbildot uz jautājumu. Cieņa, manuprāt, būtu precīzāk, jo ir pagājuši tik daudz gadi, bet...es arī zinu, ka asinis ir biezākas par ūdeni. Nu, viņš acīmredzami ir bērns, bet es īsti nebiju nobijies. Protams, es respektēju situāciju, bet galu galā ar to ir jāsamierinās, un to es šeit daru."

Kā skaidro tēvs, runa nav bijusi par izbīli, bet gan par situācijas nopietnības apzināšanos un pieņemšanu. Savukārt Vita ir gandarīta, ka izdevies atjaunot saziņu, jo tas ļauj dēlam labāk izprast savu izcelsmi. Viņa dalās pārdomās: "Skatoties uz Gabrielu un Deniju, viņi tik forši sader kopā. Nu, tas ir vienkārši skaisti! Beidzot arī Gabriels redz, kāpēc viņš ir tāds, kāds viņš ir, jo viņš redz tās kaut kādas īpašības savā tēvā un viņam saliekas tā puzlīte kopā, un viņš jūtas beidzot tāds pilnīgs!"

Gabriels neslēpj, ka šoreiz, esot savā vidē, jūtams daudz lielāks miers un drošības sajūta. Interesanti, ka ātri vien kopīgu valodu ar tēti atradis mājas suns Skūbijs, kurš labprāt rotaļājas ar Deniju. Lai gan tēvam pašam mājdzīvnieku nav, četrkājainais draugs viņam uzreiz iepaticies. Vita par suņa mierīgo uzvedību ir mēma: "Es nezinu, kas tā par saikni viņam ar mūsu Skūbiju. Parasti, tad, kad mūsu pagalmā kāds iebrauc, vienalga kurš, viņš norej tā, ka visa Lielvārde dzird. Šoreiz viņš iebrauc pagalmā un Skūbijs vienkārši tā kā ar aizlīmētu muti! Mierīgs, klusiņš, aptekelē viņu no visām pusēm. Tā kā tāds labākais draugs! Nu, bija jūtama kaut kāda saikne."

Vēlāk pie galda sēžas arī Lauris. Sarunu laikā atklājas amizants fakts – Denijs naktī sapņojis par fizisku izplūkšanos ar Lauri, par ko abi tagad pasmejas, priecājoties, ka tas palicis tikai nakts murgos. Lauris pret situāciju izturas ar sapratni, norādot, ka ciemiņam vienā dienā bijis pārāk daudz jaunu iespaidu un satikšanos, tāpēc dīvaini sapņi ir loģiski. Tikmēr Vita joko par neparasto situāciju mājās: "Nu, tas ir kaut kāds brīnums! Visi mani vīrieši – bijušie un esošie – sēž pie viena galda!"

Šis rīts zīmīgs ar to, ka Denijs pirmo reizi ietur brokastis kopā ar dēlu. Viņš neslēpj, ka Valteru rezidencē jūtas lieliski, un aizkadra intervijā pauž dziļu pateicību: "Jūtos ļoti, ļoti ērti. Protams, kad pirmo reizi satikāmies, biju nervozs. Tagad mēs satiekamies otro reizi, un tas ir kā aizpildīt tukšumu manā sirdī, kā ielikt pēdējo puzles gabaliņu. Esmu ļoti, ļoti pateicīgs, ka esmu šeit!" Arī Laura sākotnējais skeptiskais vērtējums par Denija nespēju veidot pastāvīgas attiecības šķiet izplēnējis. Vēl nesen Lauris ironizēja par vīriešu tipāžu, kas tikai atstāj pēcnācējus un dodas tālāk, jokojot, ka Latvijā Deniju sauktu par Sējēju. Tomēr tagad viņa viedoklis ir mainījies: "Denijs ir jauks, atvērts un foršs cilvēks."
Noslēgumā visa kompānija vienojas savā ierastajā tradīcijā – pirms ēšanas sadoties rokās –, lai pēc tam visi kopā izbaudītu brokastu maltīti, kur galdā likti arī pirmie pašu dārzā izaudzētie vasaras labumi.