Liene Šomase pievērsusies kvantu enerģijai

Jaunais dzīves ceļš neesot radies vienā dienā, ar tehniskajām elpošanas praksēm un enerģijas transformēšanas metodēm Liene Šomase strādājot jau vairāk nekā 14 gadus. Zināšanas apgūtas gan pašizglītībā, gan pie ārvalstu pasniedzējiem, tostarp studējot cilvēka anatomiju, elpošanas tehnikas un kvantu enerģijas principus. Apzināti meklējusi arī “pieredzi ārpus vietējā burbuļa” – skolotājus ārpus Latvijas. “Es Latvijā pie neviena negāju – es gāju pasaulē,” viņa saka. Taču uzreiz piebilst, ka lielākā skola bijusi pašas pieredze. “Studēt sevi – tas ir lielākais darbs.”

Labi attīstīta sestā maņa

Studijā Liene sarunu sāk ar pamatiem, uzskaitot piecas klasiskās maņas: dzirde, redze, oža, tauste, garša. Un pievieno vēl vienu, ko pati sauc par sesto maņu, – sajūtu jeb “čuju”. “Kopš 2015. gada man visaktīvākā maņa ir sajūta. Kad tu jūti cilvēku,” Liene skaidro. Ar šo “jušanu” viņa nedomā kaut ko mistisku, bet spēju uztvert nianses – ķermeņa saspringumu, balss tembru, skatienu, emocionālo fonu. Liene uzskata, ka sajūta nav iedzimta privilēģija, bet attīstāma prasme. Un viņas studijā netiek pārdoti brīnumi. Šeit netiek solīta dziedināšana, bet piedāvāts darbs ar sevi.

Latvijas frekvence

Liene uzskata, ka Latvijā cilvēki ir īpaši jūtīgi. “Latvija ir stipra ar zemes frekvencēm,” viņa saka, ar to domājot – te cilvēki intuitīvi jūt vairāk nekā paši to apzinās. Taču bieži šo jūtīgumu apslāpē bailes un latviešiem raksturīgais ieradums neizcelties. Pēc Šomases domām, latvieši ir iemācīti būt atturīgi – nerunāt par sajūtām, neteikt, ja ir grūti, turēt visu sevī. Rezultātā iekšējā spriedze tikai krājas. “Mēs visi dzīvojam vienā kopējā laukā, un tas, kā jūtas viens, ietekmē arī citus.” Viņasprāt, sabiedrībā pārāk maz māca, ko darīt brīdī, kad kļūst pārāk smagi, – kā praktiski atgriezt sevi līdzsvarā, nevis tikai izturēt dzīvi.

Transformācija nav vienmēr skaista

Arī Lienes dzīvē bijis posms, kad bijusi sajūta, ka ir pazudusi sevī. Tas bijis laiks ar iekšēju tukšumu, apjukumu un secinājumu, ka ārējais spožums neko neatrisina. Un tad viņa internetā sākusi meklēt praktiskus instrumentus, kā var sev palīdzēt. Tieši tad atradusi kvantu enerģijas pasauli. Viņa atzīst, ka sākumā Latvijā tas nav bijis ierasti, īpaši darbā ar bērniem un jauniešiem. Nācies saskarties arī ar skepsi un izsmieklu. “Bija kolēģi, kas ņirgājās,” viņa saka bez rūgtuma. Šodien viņa uz to raugās kā uz pieredzi, kas rūdījusi. Pēc šiem gadiem Šomases nodarbības izgājuši vairāk nekā 5000 bērnu, jauniešu un pieaugušo. Tagad Liene pati raksta un īsteno projektus, sadarbojas ar skolām un vecākiem un paralēli turpina arī radošo darbību – top jauns soloalbums un grāmata. Grāmatā, pēc viņas teiktā, būs arī mudras un praktiski vingrinājumi.

Televīzija, daba un “informatīvā diēta”

Šomase atzīst, ka jau vairāk nekā desmit gadus apzināti neskatās televīziju. “Redze un dzirde ir vārti,” viņa saka, skaidrojot, ka viss, ko skatāmies un klausāmies, ietekmē mūsu pašsajūtu. Viņa salīdzina divas situācijas: laiku dabā un laiku pie ekrāna. Sēžot pie jūras, kailām pēdām uz zemes, ķermenis dabiski atslābst. Savukārt vairākas stundas pie telefona vai televīzijas ekrāna rada spriedzi. “Tad ir bezmiegs, migrēna, trauksme… un vispārējais nogurums.” Lienes skatījumā, tā ir mūsdienu pārslodze, kas bieži tiek uztverta kā normāla. 

Izgājusi cauri tumsai

Viņa pieskaras pieres zonai un saka: “Šī ir mūsu trešā acs.” Ar to viņa domā vietu, kur bieži jūtam spiedienu vai saspringumu, īpaši stresa brīžos. Nodarbībās tiek trenēta koncentrēšanās un fokuss, lai cilvēks iemācās noturēt uzmanību. Viņa piemin arī savus skolotājus, tostarp Džonu Deividu Spensu (John David Spence), pie kura apguvusi zināšanas par enerģijas un kvantu principiem. “Latvijā ļoti trūkst mīlestības pret sevi, īpaši to jūt, strādājot ar bērniem,” sapratusi Liene. Viņasprāt, cilvēki nav radīti, lai nepārtraukti salīdzinātu sevi ar citiem un kritizētu. “Mēs esam šeit, lai iedvesmotu un atbalstītu,” viņa saka. Pēdējos gados daudzi talantīgi cilvēki, tostarp mūziķi, nav spējuši atrast iekšējo līdzsvaru, un tas bieži notiekot brīdī, kad cilvēks pazaudē saikni ar sevi. “Reizēm jāiziet cauri tumsai… tādai, kad no mājas nevari iziet,” viņa saka. “Man tā bija.”

"Es neesmu ārsts"

Runājot par mentālo veselību un antidepresantiem, Liene ir piesardzīga. “Es neesmu ārsts,” viņa uzreiz pasaka. Taču vienlaikus atgādina, ka līdzās ārstēšanai cilvēks pats spēj veikt vienkāršas, praktiskas lietas – elpošanas prakses, pirts rituālus, aukstas dušas, kustību un regulāru būšanu dabā. Uz nodarbībām nāk arī jaunieši ar dažādām atkarībām un pašnāvnieciskām tieksmēm, bet ar laiku Liene atrod ceļu arī pie viņiem. Jaunieši atgūst prieku dzīvot, sāk interesēties par jauniem hobijiem un vizuālajā tēlā ļaujas krāsām, ne tikai melnam apģērbam. Šomase atklāj, ka pie viņas regulāri nonāk mobinga skarti bērni, jaunieši ar trauksmi, pieaugušie, kuri zaudējuši finansiālu stabilitāti vai apjukuši profesionālajā dzīvē. Ir arī tādi, kas ļoti grib slavu, naudu, atpazīstamību, bet, sastopoties ar realitāti, sabrūk. “Viņi visu grib ātri. Bet iekšā nav pamata,” Liene saka.

Dzīvesveids nozīmē disciplīnu

“Tas ir dzīvesveids,” Liene atkārto. Viņa pasmaida par priekšstatu, ka pietiek ar vienu retrītu, skaistu jogas paklājiņu un bildi ar kristāliem, lai viss dzīvē sakārtotos. “Nav māksla aizbraukt uz retrītu un uztaisīt elegantu bildīti,” viņa saka. Dzīvesveids nozīmē disciplīnu. Disciplīnu tajā, ko tu skaties, ko klausies, ko ēd, ar kādiem cilvēkiem pavadi laiku. “Tas ir tas, ko tu ieliec sevī katru dienu,” viņa uzsver. Viņa stāsta, ka kādā periodā pati apvienojusi kristālus ar elpošanas praksēm. Tas viņai palīdzējis mainīt skatījumu uz apkārtējiem.