Ivetai Simsonei aukstās peldes palīdz nomierināt nervus

Iveta ir četru meitu mamma, kura ikdienā sevi raksturo kā radošu personību. Lielu daļu sava laika viņa velta ģimenei, taču paralēli atrod iespēju izpausties arī dažādās radošās jomās un šobrīd papildina zināšanas, studējot zīmola dizainu Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra programmā. Pēdējie gadi Simsonu ģimenei nav bijuši vienkārši, taču Iveta uzsver, ka tieši grūtākos brīžos svarīgi meklēt iespējas attīstīties un neapstāties. Papildus radošajām nodarbēm viņas dzīvē nozīmīgu vietu jau piekto sezonu ieņēmusi arī pavisam citāda aizraušanās – ziemas peldes.

Pirmais solis aukstā ūdenī

Iveta sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" atceras, ka sākumā doma par ieiešanu ledainā ūdenī šķitusi gandrīz neiespējama. Ziemas peldes viņas dzīvē ienāca nejauši – tās sāka piekopt vīrs Armands, un Iveta sākumā vērojusi no malas. Tomēr kādā brīdī viņu iedvesmojusi vīra māsa, kura arī nolēmusi pamēģināt ziemas peldes. “Pēc pirmās reizes sapratu, ka tas nemaz nav tik biedējoši. Tieši pretēji – pēc tam jutos ļoti labi,” viņa stāsta. Kopš tā laika ziemas peldes Simsones dzīvē ir jau piekto sezonu.

Peldes kā palīdzība veselībai

Jau 16 gadus Iveta saskaras ar veģetatīvās distonijas simptomiem – stāvokli, kas saistīts ar nervu sistēmas darbības traucējumiem un var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu. Šāds stāvoklis cilvēkiem var izpausties ļoti dažādi. Dažiem tas ir pastāvīgs nemiers, citiem – pēkšņas trauksmes sajūtas, paātrināta sirdsdarbība, reiboņi, nogurums vai pat ķermeņa trīcēšana. Arī Iveta piedzīvojusi līdzīgus simptomus. “Man nebija izteiktu lēkmju, bet bija trauksme, dīvaina sajūta organismā, reizēm pat trīcēšana,” viņa atklāj. Ziemas peldes kļuvušas par negaidītu atbalstu. “Es nezinu, kā tas strādā no zinātniskā viedokļa, bet pēc sajūtām redzu – man palīdz. Pēc peldes jūtos mierīgāka, galva kļūst skaidrāka,” viņa saka. “Kad ieej aukstā ūdenī, tu vairs nedomā par darbiem vai problēmām. Tu koncentrējies tikai uz elpošanu un sajūtām. Tā ir kā galvas restartēšana,” viņa stāsta.

Kāpēc vajag cimdus un speciālos apavus

Lai gan daļa ziemas peldētāju izvēlas ūdenī doties bez jebkāda papildu ekipējuma, Iveta atzīst, ka viņai pašai ērtāk un patīkamāk ir izmantot cimdus un speciālus apavus. Tieši plaukstās un pēdās ir daudz nervu galu, tāpēc aukstums šajās vietās jūtams īpaši spēcīgi. Ieejot aukstā ūdenī, rokas un kājas nereti reaģē visstraujāk. Iveta stāsta, ka dažkārt pirkstos var parādīties pat asa, elektrībai līdzīga sajūta. “Ieejot aukstā ūdenī, reizēm var pat just tādu kā strāvu pirkstos. Tieši plaukstas man ir visgrūtāk ielikt ūdenī,” viņa atklāj. “Protams, ir cilvēki, kas saka – viņiem neko nevajag. Bet katram ir savas sajūtas. Man rokas un pēdas aukstumu jūt visvairāk, tāpēc cimdi un apavi man palīdz.”

Ziemā peld biežāk!

Lielākais izaicinājums bijis psiholoģiskais slieksnis – saņemties spert pirmo soli ūdenī: “Tu stāvi krastā un domā – vai tiešām es to darīšu?” Tomēr Iveta uzsver, ka ziemas peldēs svarīga ir spēja ieklausīties savā ķermenī. “Ķermenim ir jāļauj nedaudz pierast pie temperatūras. Ja tu tikai ielien un uzreiz izskrien ārā, tad tam nav jēgas,” viņa skaidro. Ar laiku jau ķermenis pierod pie aukstuma. Parasti Iveta ūdenī pavada aptuveni divas līdz trīs minūtes. Lai gan daudziem varētu šķist, ka aukstajā gadalaikā ieiet ūdenī ir īpaši grūti, Iveta atzīst – paradoksāli, bet viņai peldēt ziemā ir pat vieglāk nekā vasarā. Tas lielā mērā saistīts ar temperatūras atšķirību starp gaisu un ūdeni. Karstā vasaras dienā ķermenis ir sakarsis, tāpēc ieiešana ūdenī var šķist nepatīkamāka. Savukārt ziemā situācija bieži vien ir pretēja – gaiss ir ļoti auksts, bet ūdens temperatūra saglabājas salīdzinoši stabila. “Ja ārā ir, piemēram, mīnus 20 grādi, bet ūdenī ir kādi plus četri vai pieci, tad patiesībā ūdens šķiet siltāks par gaisu,” skaidro Iveta.