Vēja parks augstvērtīgā zemē? Jelgavas novadā laukiem atceļ aizsargājamas lauksaimniecības zemes statusu

Raidījumā min, ka nacionālas nozīmes statuss ir piešķirts 3% no visām lauksaimniecības zemēm Latvijā. Šāds statuss tiek piešķirts zemei, kas ir īpaši kvalitatīva, ar likumu aizliedzot to izmantot citiem mērķiem, piemēram, uzstādīt vēja ģeneratorus. Visas šāda statusa zemes atrodas Jelgavas, Bauskas un Dobeles novados.

Pēc raidījumā vēstītā, Jelgavas novadā vairāki zemesgabali nacionālo statusu ir zaudējuši, tostarp vairākos no šiem zemesgabaliem ir plānots uzstādīt vēja ģeneratorus. Jelgavas novadā pie Lietuvas robežas top vēja parks ar 17 vēja elektrostacijām.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Zemkopības ministrijā raidījumam skaidrots, ka statusu var mainīt pēc pašvaldības ierosinājuma, savukārt pašvaldībā norādīts, ka izmaiņas notiek tikai tad, ja Zemkopības ministrijas dati par augsnes kvalitāti pasliktinās. Kad tieši pašvaldība grozījusi zemesgabala statusu, nav zināms.

Jelgavas novada domes izpilddirektors Gatis Ģērmanis ("Latvijas zaļā partija") min, ka vismaz reizi piecos gados Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apseko zemes un ņem paraugus. Informāciju apkopo Tieslietu ministrijas padotībā esošais Valsts zemes dienests. Ja teritorijas vērtējums noslīd zem 60 ballēm, tā vairs neskaitās īpaši augstvērtīga lauksaimniecības zeme.

"Nekā personīga" informē, ka viens no šādiem zemesgabaliem, kuram noņemts īpašais statuss, pieder lielzemniekam Uldim Caunem, kurš pērn no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēts novada domē. Caune apgalvojis, ka īpašumu jau iegādājies, kad tas vairs nebija īpašā vērtē, taču, pēc raidījumā minētā, zemesgrāmatas dati rāda, ka viņš to nopircis pirms 15 gadiem - ilgi pirms tas zaudēja nacionālās nozīmes teritorijas statusu.

Tāpat raidījumā min, ka amatpersonas deklarācija liecina, ka no vēja parka attīstītāja SIA "Utilitas Wind" Caune pagājušajā gadā saņēmis gandrīz 44 000 eiro.

"Esmu noslēdzis nodomu protokolu, nodomu līgumu, ka es piekrītu, ka uz manām zemēm, konkrētām zemēm, var tikt izvietoti vēja ģeneratori," sacīja Caune, piebilstot, ka viņš nav vienīgais ar kuru šāds līgums ir noslēgts.

Atsaucoties uz zemesgrāmatas datiem, raidījums min, ka vairāki Caunes īpašumi ir iznomāti potenciālā vēja parka attīstītājam pirms vairākiem gadiem. Tagad projektu pārņēmusi "Utilitas Wind". Zemesgrāmatā vairākos Jelgavas un Bauskas novada īpašumos iekļautas atzīmes par līgumiem ar šo kompāniju, tostarp lielākā daļa no tiem ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas.

Caune arī paudis, ka domē par Elejas vēja parku lēmumi nav pieņemti.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs apturēja Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu. Iemesls bija ministra ieskatā pārāk lieli ierobežojumi vēja staciju būvniecībai. Pašvaldības ministra rīkojumu apstrīdējušas Satversmes tiesā, un Jelgavas novada amatpersonas apgalvojušas, ka teritorijas plānojums būs atkarīgs no šī procesa rezultāta, piebilst raidījumā.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien, 28. maijā, notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme par "Utilitas Wind" vēja parka "Eleja" un tā saistītās infrastruktūras būvniecību Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastos un Bauskas novada Viesturu pagastā. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek no 15. maija līdz 5. jūnijam.

Vēja parkā "Eleja" plānots izbūvēt līdz 17 vēja elektrostacijām, un tā kopējā jauda varētu sasniegt aptuveni 136 megavatus (MW). Katras vēja elektrostacijas nominālā jauda paredzēta no sešiem līdz astoņiem MW, vēja elektrostacijas torņa augstums varētu sasniegt vai pārsniegt 175 metrus, savukārt rotora diametrs var sasniegt vai pārsniegt 170 metrus.

Precīzs izbūvējamo vēja elektrostaciju skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo vēja elektrostaciju modelis un tehniskie raksturlielumi patlaban vēl nav noteikti.

Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā paredzēts vērtēt vairākus vēja elektrostaciju modeļus, kopējo uzstādāmo vēja elektrostaciju skaitu, to izvietojumu un vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 174 zemes vienības, un izpētes teritorijas platība ir 2738 hektāri.

Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" publicētajai informācijai izpētes teritorijas tuvumā, aptuveni 3,6 kilometru attālumā, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dendroloģiskais stādījums "Elejas muižas parks" un aizsargājamā aleja "Elejas alejas". Tāpat izpētes teritorijas apkārtnē desmit kilometru attālumā konstatēti 18 mikroliegumi, no kuriem tuvākais mazā ērgļa aizsardzībai atrodas aptuveni 940 metru attālumā. Vienlaikus izpētes teritorijā reģistrēti vairāki aizsargājami koki jeb dižkoki.

"Utilitas Wind" apgrozījums 2025. gadā bija 870 000 eiro, bet zaudējumi - 278 531 eiro. "Utilitas Wind" reģistrēta 2022. gadā, un tās pamatkapitāls ir trīs miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijā reģistrētajai "Utilitas Wind".