NATO steidz nocietināt Gotlandi - salu, kas var izšķirt Baltijas drošību

Pagājušajā nedēļā Zviedrija salā noslēdza pirmās NATO koordinētās mācības kopš pievienošanās aliansei 2024. gadā. Aptuveni 18 000 karavīru no 13 valstīm trenējās Gotlandes putekļainajos līdzenumos, gatavojoties iespējamam Krievijas uzbrukumam.

Krievijas uzbrukums “varētu notikt jebkurā brīdī”, izdevumam “POLITICO” sacīja Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mihaels Klāesons, kamēr karavīri salas rietumu pusē pārvietojās starp bruņumašīnām.

“Viņi ir novērojuši ievērojami pieaugušu Krievijas aktivitāti — kabeļu pārgriešanu, dronu pārlidojumus, diezgan daudz spiegošanas incidentu,” sacīja domnīcas “Atlantic Council” Ziemeļeiropas direktore Anna Vīzlandere. “Ja ir situācija, kurā valda liela neskaidrība par ASV apņemšanos, pieaug risks, ka Krievija to uztver kā iespēju.”

Gotlande, kas vēsturiski nonākusi gan Dānijas, gan Zviedrijas, gan īslaicīgi arī Krievijas rokās, ir ārkārtīgi svarīgs stratēģisks objekts.

“Ņemot vērā mūsdienu ieroču sistēmu darbības rādiusu un izvietojumu, tas, kurš kontrolē Gotlandi, var kontrolēt lielu daļu no tā, kas notiek Baltijas jūrā,” sacīja Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras direktora vietnieks Niklass Granholms.

Sala tiek dēvēta par nenogremdējamu aviācijas bāzeskuģi, jo tai ir nozīmīga loma kā gaisa operāciju atbalsta punktam visā reģionā. No turienes pacēlušās iznīcinātāju lidmašīnas “dažu minūšu laikā” var sasniegt jebkuru Baltijas valstu galvaspilsētu, viņš norādīja.

Ja Krievija ieņemtu salu un izvietotu tur pretgaisa aizsardzības sistēmas, tā varētu bloķēt kuģus un lidmašīnas, kas apgādā trīs Baltijas valstis un Somiju, kā arī apgrūtināt sabiedroto karaspēka papildspēku ierašanos. Savukārt, ja Gotlandi kontrolētu NATO, alianse varētu ierobežot Maskavas piekļuvi Baltijas jūrai, izmantot tālākas darbības rādiusa raķetes reģiona aizsardzībai un dot triecienus dziļi Krievijas teritorijā.

Reaģējot uz Krievijas draudiem, Stokholma strauji remilitarizē salu, kurā dzīvo aptuveni 60 000 cilvēku. Tas ir pretējs process pēc Aukstā kara veiktajai militārajai samazināšanai, kuras dēļ Gotlandē bija palikuši tikai daži karavīri. Zviedrija infrastruktūras uzlabošanā ieguldījusi vairāk nekā 200 miljonus eiro, atjaunojusi pretgaisa aizsardzības sistēmas un atjaunojusi pulku, kas bruņots ar CV90 bruņumašīnām un “Leopard 2” tankiem.

Gotlandes pulka komandieris Andreass Gustafsons “POLITICO” sacīja, ka “gada laikā” pašreizējiem 4500 karavīriem salā pievienosies “vismaz vēl tūkstotis” rotācijas karavīru. Viņš piebilda, ka cer “pietiekami drīz” sagaidīt arī tālākas darbības artilērijas vienības. Tāpat paredzēts, ka no 2028. gada salā tiks izvietotas jaunas vidējā darbības rādiusa IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Viens no iespējamajiem scenārijiem būtu Krievijas mēģinājums slepeni izsēdināt karavīrus salā no komerciāla kuģa, vienlaikus traucējot radiosakarus un ar droniem nomācot pretgaisa aizsardzību, sacīja Vīzlandere.

Neraugoties uz šīm bažām, Gotlandes drošība pašlaik esot “labā stāvoklī”, viņa piebilda, īpaši pēc Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā.

Mācību mērķis bija pārbaudīt daudznacionālo sadarbību — tajās piedalījās Kanādas un Dānijas karavīri, Somijas F-18 iznīcinātāji, britu snaiperi, ASV un Norvēģijas jūras kājnieki, kā arī Nīderlandes “Apache” helikopteri.

Zviedrijas pievienošanās aliansei nozīmē, ka “mēs esam pārstrādājuši savus plānus”, sacīja Francijas kontradmirālis Frederiks de Rupijī, NATO Apvienotās pavēlniecības Virdžīnijā plānošanas štāba priekšnieka vietnieks.

Līdztekus gatavošanās darbiem iespējamam tiešam Krievijas uzbrukumam Gotlande saskaras arī ar augošiem Maskavas hibrīddraudiem.

Pēdējo 18 mēnešu laikā salā pēkšņi notikusi ūdens noplūde pēc tam, kad sabotēts svarīgs sūknis, pārrauts zemūdens optiskās šķiedras kabelis, kā arī bieži novēroti radiosakaru traucējumi, kas ietekmējuši gan lidmašīnas, gan neatliekamās palīdzības dienestus.

Klāesons sacīja, ka ir “diezgan nobažījies” par hibrīduzbrukumiem. “Acīmredzami Krievijas doktrīna paredz mēģināt identificēt vājās vietas un ievainojamības un darīt visu iespējamo, lai tās izmantotu,” viņš piebilda.

Tāpat kā citām NATO dalībvalstīm, arī Zviedrijai jārēķinās ar iespēju, ka nākotnē būs jācīnās ar mazāku ASV atbalstu — vai pat bez tā. Tikai pēdējā mēneša laikā Tramps pārsteidzis Eiropu, paziņojot par pēkšņu karavīru izvešanu no Vācijas un Polijas, dodot mājienus par turpmāku ilgtermiņa spēju samazināšanu un graujot alianses uzticamību, tādējādi radot jaunus jautājumus par Vašingtonas uzticamību.

Kā viena no šīs svārstības pazīmēm minama ASV lēmums samazināt uz Gotlandes mācībām nosūtīto karavīru skaitu, norādīja ar šo jautājumu pazīstama persona. ASV Armijas Eiropā un Āfrikā pārstāvis “POLITICO” sacīja, ka “dažādu valstu dalības apmēri plānošanas posmā bieži mainās”, norādot, ka mācībās joprojām piedalījās 300 amerikāņu karavīri. Viņš neatklāja, cik liela dalība sākotnēji bija plānota.

Savukārt amerikāņu karavīri, kas piedalījās mācībās, uzsvēra, ka militārās saites joprojām ir spēcīgas. “Mūsu spēki ir sadarbojušies izcili labi,” sacīja pulkvežleitnants Treviss Čemberlens, ASV jūras kājnieku bataljona komandieris, kas nosūtīts uz Gotlandi.

“Mēs esam redzējuši augstu integrācijas līmeni, strādājot pie ļoti detalizētiem drošības integrācijas plāniem par to, kā aizsargāt spēkus un nodrošināt loģistikas atbalstu visā salā,” viņš sacīja, kamēr viņa karavīri zālienā sarunājās ar Zviedrijas karavīriem.

Zviedrija, kas ir viena no NATO lielākajām aizsardzības tērētājām ar 2,5% no IKP un spēcīgu vietējo bruņojuma rūpniecību, “nepaļaujas uz ASV Gotlandes aizsardzībā”, sacīja Vīzlandere. Tomēr Vašingtona tai ir vajadzīga noteiktām ieroču sistēmām, tostarp “Patriot” PAC-3 raķetēm, kā arī loģistikas atbalstam, piemēram, aprīkojuma uzturēšanai.

Mācības arī izgaismoja jauno masu dronu uzbrukumu ēru — jomu, kurā Ukraina un Krievija inovāciju un ražošanas spēju ziņā ir tālu priekšā aliansei.

Zviedrijas karavīri bija spiesti trīs reizes atsākt daļu mācību pēc tam, kad 17 Ukrainas karavīri ar droniem iznīcināja viņu vienības, norādīja 24 gadus vecs dronu operators no Ukrainas vidienes, kurš izmantoja izsaukuma vārdu Tariks.

“Mums bija misija ar scenāriju, kurā līdz 20 kaujas tankiem devās mehanizētā uzbrukumā,” viņš sacīja “POLITICO”, kamēr fonā pār lauku ainavu lidoja paštaisīts vienvirziena uzbrukuma drons. “Es vienkārši lidoju ar savu dronu — redzēju viņus visus, tāpēc tie bija viegli mērķi,” viņš sacīja.

Pēc nesenajiem hibrīduzbrukumiem reģionālās valdības vadītāja Meita Fohlina sacīja, ka viņa “katru nedēļu” tiekas ar krasta apsardzi, policiju, ugunsdzēsējiem, armiju, slimnīcu, ūdens un enerģētikas operatoriem, lai izstrādātu reakciju uz ikvienu iespējamo scenāriju — sākot no enerģijas trūkuma un piegāžu blokādēm līdz bruņotam uzbrukumam vietējai ostai.

“Mums visam jābūt priekšā,” viņa sacīja savā birojā salas viduslaiku galvaspilsētā Visbijā, piebilstot, ka tagad sadarbojas ar visām 92 salas draudzēm, lai instruētu tās par rīcību jebkurā krīzes scenārijā.

Tomēr, ņemot vērā Gotlandes nozīmi aliansei, dažas galvaspilsētas joprojām uzskata, ka NATO varētu darīt vairāk. Aliansei būtu jāapsver pastāvīgu tālās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana Gotlandē, lai atturētu Krieviju, sacīja divi NATO diplomāti, kuriem piešķirta anonimitāte, lai viņi varētu runāt brīvi.

Svarīgākais ir neļaut Maskavai pārņemt iniciatīvu, sacīja Klāesons. “Mums nevajadzētu sēdēt rokas klēpī salikušiem un gaidīt, kad notiks tas vai cits Krievijas bruņoto spēku atjaunošanas līmenis,” sacīja Zviedrijas aizsardzības vadītājs, “bet gan pastāvīgi būt gatavībā un sagatavotiem.”