Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektors: "Neviena valsts nebūs imūna pret šīs krīzes sekām"

Tuvo Austrumu kara izraisītā enerģētikas krīze ir liels drauds globālajai ekonomikai un neviena valsts nebūs imūna pret Hormuza šauruma slēgšanas radīto ietekmi, pirmdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.

Austrālijas Nacionālā preses kluba pasākumā Birols pašreizējo enerģētikas krīzi salīdzināja ar 20. gadsimta 70. gadiem vai krīzi, ko izraisīja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā 2022. gadā.

"Pašreizējā situācijā šī krīze ir kā divas naftas krīzes un viena gāzes krīze, kas apvienotas vienā," izteicās IEA vadītājs.

Birols brīdināja, ka karš Tuvajos Austrumos varētu novest pasauli pie smagākās enerģētikas krīzes pēdējo desmitgažu laikā, raksturojot situāciju kā "ļoti smagu".

"Daudzi no mums atceras divas secīgas naftas krīzes 20. gadsimta 70. gados," ko izraisīja arābu valstu un Izraēlas karš 1973. gadā un Irānas Islāma revolūcija 1979. gadā, novedot pie krasa degvielas deficīta un cenu pieauguma rietumvalstīs.

"Toreiz katrā no šīm krīzēm pasaule zaudēja aptuveni piecus miljonus barelu dienā, abās krīzēs kopā - desmit miljonus barelu dienā," Birols sacīja, piebilstot, "pašlaik mēs zaudējam 11 miljonus barelu dienā, tātad vairāk nekā divas lielas naftas krīzes kopā".

"Pasaules ekonomika šodien saskaras ar ļoti, ļoti nopietnu draudu, un es ļoti ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts pēc iespējas ātrāk," viņš piebilda.

"Neviena valsts nebūs imūna pret šīs krīzes sekām, ja tā turpināsies šajā virzienā. Tāpēc ir nepieciešami globāli pasākumi," uzsvēra aģentūras vadītājs.

Krīzei turpinoties ceturto nedēļu, ASV prezidents Donalds Tramps un Teherāna ir izteikuši savstarpējus draudus, un ASV prezidents pieprasa Irānai atvērt bloķēto Hormuza šaurumu, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas un gāzes kravām.

Karadarbības dēļ šaurumā kravu plūsma ir gandrīz pilnībā apturēta.

Naftas cenas pirmdienas rītā atkal pieauga, un WTI markas jēlnaftas cena ASV īslaicīgi sasniedza 100 ASV dolāru par barelu.

Birols Austrālijas medijiem paziņoja, ka konfliktā vismaz 40 enerģētikas objektiem visā reģionā ir nodarīti "būtiski vai ļoti būtiski bojājumi".