Kazāks: Latvijas Banku neapmierina lielo komercbanku īstenotā politika

Kazāks norāda, ka kategoriski noraida FNA pārmetumus, kas adresēti Latvijas Bankai. "Šķiet, sabiedrības interešu aizstāvība un Latvijas Bankas neatlaidība sektoram "rīvē kantes"," raksta Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka uzdevumi komercbankām finanšu pakalpojumu pieejamības, tostarp kreditēšanas, uzlabošanas jomā ir nepārprotami un joprojām aktuāli - augstākas depozītu likmes, zemākas komisiju izmaksas, aktīva kreditēšana nākamajā ekonomiskās izaugsmes ciklā.

Kazāks atzīst, ka šajā ziņā ir uzlabojumi, bet komercbankām darāmā vēl gana, jo no bankām nepieciešami paliekoši, nevis īslaicīgi uzlabojumi.

Pretēji FNA apgalvotajam, neviens no uzdevumiem neapdraud finanšu stabilitāti, raksta Kazāks, norādot, ka tieši pretēji - nodrošina sekmīgu un ilgtspējīgu ekonomikas un arī paša finanšu sektora izaugsmi.

Finanšu sektora problēma ir nepietiekoša konkurence, skaidro Kazāks, norādot, ka ar nodokļiem to uzlabot nevar, bet pasliktināt gan. Turklāt bez konkurences slogs tiks pārnests uz klientu pleciem.

"Klope" starp politiķiem un komercbankām nav Latvijas sabiedrības interesēs, raksta Kazāks, uzsverot, ka politiķu lēmumiem ir jābūt tādiem, kas der ne tikai šodien, bet arī rīt, un emocijas nav labs padomdevējs.

Latvijas Bankas prezidenta ieskatā Finanšu ministrijas priekšlikums par regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu bankām ir atbalstāms, savukārt bankām jāturpina palielināt depozītu likmes, jāsamazina komisijas, jāuzlabo finanšu pakalpojumu, tostarp, kreditēšanas, pieejamība.

Tāpat Kazāks atgādina, ka EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem un to administratīva maiņa rada tiesvedības riskus, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var pašas brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos.

Asociācijas pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka lūguši viest skaidrību par publiskajā telpā augstu valsts amatpersonu paustajiem priekšlikumiem, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas komunikāciju par labāko veidu kredītņēmēju atbalstam vai arī precīzas komunikācijas neesamību, aizstājot to ar akadēmisku viedokļu paušanu dažādos jautājumos bez politiķiem un sabiedrībai skaidri saprotama vēstījuma.

Asociācijā norāda, ka publiskajā telpā ir izteikti trīs priekšlikumi, kā būtu jārīkojas attiecībā uz hipotekāro kredītņēmēju situāciju pieaugušā EURIBOR apstākļos - ar likumu noteikt EURIBOR griestus vai ar likumu aizstāt EURIBOR ar citu etalonu uz laiku, ar likumu noteikt, ka kredītiestādes pievienotā procentu likme netiek piemērota, kā arī kredītiestādēm pašām samazināt pievienoto procentu likmi.

Kā iepriekš ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) izteicis priekšlikumu ar likumu uz laiku noteikt samazinātus procentu maksājumus hipotekārajiem kredītiem ar mērķi nepieļaut Latvijas lielas daļas iedzīvotāju nonākšanu neapskaužamā finanšu situācijā, kā arī paudis, ka EURIBOR procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī EURIBOR likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Asociācija izprot pievērsto uzmanību procentu likmju pieaugumam, ko ietekmē ECB lēmumi, saprotot, ka dažiem aizņēmējiem ikmēneša maksājumi var kļūt nepanesami. Tomēr FNA ieskatā katrs šāds gadījums jāizvērtē individuāli, atbalstu piešķirot pēc noteiktiem kritērijiem, vērtējot klientu uzkrājumus un ienākumus.

Asociācijas pārstāvji skaidro, ka ES un Latvijas tiesību akti skaidri paredz, kādos gadījumos kredītu uzskatīt par pārskatītu ("forborne exposure") un kad to atspoguļot kredītņēmēja kredītvēsturē. Ja tiek virzīti lēmumi par individualizētas pieejas aizstāšanu ar vispārēju procentu likmju samazināšanu pēc noteiktiem kritērijiem, tad ir nepieciešams arī noteikt, ka tas negatīvi neietekmē kredītņēmēja individuālo kredītvēsturi.

Tāpat FNA pārstāvji vērš uzmanību, ka EURIBOR procentu likmes vispārēja ierobežošana ar likumu var nozīmēt, ka bankas var beigt kreditēt (izsniegt jaunus kredītus), jo ekonomiski izdevīgāk ieguldīt citos instrumentos ar zemāku risku un augstāku procentu likmi, kas nav ierobežota.

Lemjot par pasākumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam, jāņem vērā faktiskā situācija, kas ir pamatota ar datiem, uzsver FNA pārstāvji. Lai arī kredītportfelis kopumā ir ar pieaugošu tendenci, Latvijas iedzīvotāju kopējais aizņemšanās līmenis ir zemākais ekonomiski attīstīto valstu vidū. Tas FNA ļauj secināt, ka ECB procentu likmju palielinājuma negatīvā ietekme Latvijā ir sagaidāma mazāka kā pārējās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs.

FNA informē, ka Latvijā mājokļa kredītu aizņēmēju ar ķīlu skaits nepārsniedz 124 420 personu (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro.

Vidēji 72% no tiem ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% līgumu gadījumā mēneša maksājums ir mazāks par 350 eiro. FNA veiktā kredītportfeļa analīze liecina, ka kavētāju skaits nepārsniedz 0,5%, un tas nepieaug.

Asociācija uzskata, ka iespējamais grūtībās nonākušo kredītņēmēju skaits pārskatāmā nākotnē nevarētu pārsniegt 1%, ja vien ECB likmes netiek celtas būtiski, un šādam skaitam piemērotāka ir individuāla pieeja, nevis, piemēram, Covid-19 pandēmijas laika tipa moratoriji visiem kredītņēmējiem, kas vēlāk pasliktinās kopējo kreditēšanu tirgu un aizņemšanās nosacījumus. To pastiprina arī ikmēneša maksājuma īpatsvars (DSTI), kas pret ienākumiem kredītņēmējiem vidēji portfelī ir mazāks par 25%, salīdzinot ar 40% maksimālo slieksni.

FNA pārstāvji norāda, ka patēriņš valstī turpina pieaugt, darba tirgus ir stabils un darba samaksa gada otrajā pusē jau apsteigs inflāciju, kas norāda uz atbilstošiem apstākļiem par Latvijas iedzīvotāju spēju tikt galā ar uzņemtajām saistībām, pat, ja tas liek mainīt paradumus. Arī kredītmaksājumu kavētāju īpatsvars ir vēsturiski zemākajā līmenī.

Tādēļ FNA uzsver, ka atbalsts nedrīkst būt vispārējs, nemērķēts un datos nebalstīts, norādot, ka kredītiestādes pastāvīgi izskata klientu jautājumus, ja tiem ir grūtības samaksāt aizdevumu, un sniedz atbalstu tiesiskā regulējuma ietvaros.