Skats no ASV uz Latvijas bankām piesardzīgs Krievijas sankciju dēļ

Latvijas banku sektors pirms 20 gadiem diezgan ātri nonāca ASV rada zonā, kad ASV uzsāka globālo cīņu pret terorisma finansēšanu un netīrās naudas atmazgāšanu. Pirmais signāls bija ASV Finanšu ministrijas 2005.gadā izteiktās aizdomas, ka “VEF banka” un “Multibanka” iesaistītas naudas atmazgāšanā. 

“ASV finanšu ministrijā pirms divdesmit gadiem bija cerība, ka, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvijas finanšu centrs tiks iztīrīts. (..) Sajūta bija, ka tas nenotika,” atceras bijušais ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Daniels Gleizers, kurš pašlaik vada konsultāciju firmas “K2 Integrity” Vašingtonas biroju. 

Pēc globālās finanšu krīzes Latvijas banku segmentā, kas apkalpoja Austrumu naudu, turpināja nostiprināties doma par Rīgu kā finanšu pakalpojumu centru. Tomēr arvien grūtāk šos plānus bija saskaņot ar realitāti. 

ASV regulatori piemēroja sodus starptautiskām bankām par dažādiem pārkāpumiem, kas notikuši to filiālēs citviet pasaulē. Un naudas sodu pamudināja bankas nopietnāk skatīties, ar ko tie sadarbojas.  

Ņujorkas Universitātes profesore Dženifera Arlena stāsta, ka viens no skandāliem, kas kalpoja par pamatu spēles noteikumu maiņai, bija bankas HSBC pieķeršana naudas atmazgāšanā. 

“ASV likums liek bankām pamanīt noziedzīgu naudu, kas ieplūst ASV. Tradicionāls skatījums bija, ka bankām vienkārši jāraugās, vai tās tiešais klients nav noziedznieks. Un tradicionāli tās īpašu uzmanību nepievērsa klientiem, kas bija citas bankas. Kas notika ar HSBC? Bankas Meksikas filiāle sūtīja miljardus dolāru uz ASV, un nozīmīga daļa no tās nāca no Meksikas narkotiku karteļiem,” stāsta Arlena un turpina: “Lai veiktu biznesu dolāros, jums neizbēgami būs darīšana ar ASV. Ja jūs veicat nelikumīgu pārskaitījumu, kas iziet cauri ASV, jūs esat pastrādājis noziegumu ASV.”

Rezultātā bankas, lai izvairītos no turpmākiem sodiem, sāka izstrādāt kontroles sistēmas ne vien savu klientu, bet arī savu klientu klientu pārbaudēm. 

ASV banka “JPMorgan Chase” 2014.gadā pārstāja nodrošināt dolāru pārskaitījumus Latvijas bankām. Turpmākajos gados ar daļu Latvijas banku atteicās sadarboties lielākie korespondējošo banku partneri “Deutsche bank” un “Comerzbank”. 

Lai gan Latvijas regulators Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) to saistīja ar šo banku stratēģijas maiņu, nesenā žurnālistu izmeklēšana par FinCEN failiem atklāja, ka ziņojumi par aizdomīgiem pārskaitījumiem cauri Latvijas bankām krājās kalniem: ASV bankas 10 gadu periodā saviem regulatoriem bija ziņojušas par 18 tūkstošiem problemātisku pārskaitījumu no Latvijas – vairāk nekā no Šveices. 

Bijušais ASV Finanšu ministrijas ierēdnis Gleizers skaidro, ka starptautiskajā banku sistēmā, neatkarīgi no valstu politiskajām attiecībām, tirgus dalībnieki pieņem patstāvīgus lēmumus, vai ir vērts riskēt, sadarbojoties ar vienu vai otru banku.

“Ja es veicu biznesu ar Latvijas banku un ja tādēļ manā bankā ieplūst Krievijas organizētās noziedzības nauda, tagad man būs problēmas ar maniem regulatoriem. Un tam nekāda sakara ar politiku, tam nekāda sakara ar slepenu saziņu starp valstu regulatoriem, un tam nav nekāda sakara ar sazvērestības teorijām pret Latviju vai kādu citu,” nosaka Gleizers. 

Lai saglabātu dolāru norēķinus, 2016.gadā FKTK centās situāciju glābt, pasūtot ASV speciālistiem auditu par 12 Latvijas nerezidentu banku atbilstību ASV standartiem. Ņujorkas juridiskā biroja “Guidehouse” partnere Alma Angoti, kas bija viena no pārbaužu veicējām, atminas, ka Latvijas bankām tolaik bija diezgan nenobriedušas kontroles programmas: “Vispārīgi runājot, tām bija nepilnības tehnoloģijās, kas tika izmantotas, lai identificētu aizdomīgus gadījumus. Dažas nepilnības riskantāko klientu izpētē.”

Pēc auditiem bankām bija jāievieš rekomendācijas 2017.gada laikā, bet sekoja sodi par Latvijas banku izmantošanu Ziemeļkorejas sankciju apiešanā un visbeidzot ASV likumprojekts par ABLV bankas atslēgšanu ASV finanšu sistēmas. 

Bijušais ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks Maršals Bilingslijs, kura laikā ierosināja mērus pret ABLV, atzinīgi izsakās par pēdējo valdību paveikto problēmu risināšanā: “Vispārīgi runājot, finansiālā situācija Latvijā ir ļoti stabila. Un Ārzemju bankām nevajadzētu vilcināties, veidot biznesu un būt korespondējošo banku attiecības ar vairākām Latvijas bankām, kurām ir augsta uzticamība un ir labas programmas cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.” 

Tomēr šogad situāciju pasliktinājis Krievijas iebrukums Ukrainā un sankcijas, ko vairāki ASV speciālisti gan intervijās kameras priekšā, gan ārpus tām piesauca kā lielāko potenciālo risku. Turklāt ASV tieslietu ministrija septembrī paziņoja, ka par atkārtotiem korporatīviem noziegumiem turpmāk būs bargāki sodi. 

“Latvija būs vidēja vai augsta riska jurisdikcija vairumam lielo ASV banku Krievijas tuvuma dēļ, jo Latvija aizvien ir procesā, lai uzlabotu kontroles mehānismus, kaut gan starptautiskie Moneyval un OECD vērtējumi ir ļoti labi, vismaz rāda uzlabojumus. Karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju padarījuši Latvijai šo uzdevumu grūtāku,” saka Angoti. 

Savukārt Gleizers Latviju aizvien sauc par “riskantu jurisdikciju”: “Uz Austrumeiropu, uz šo reģionu šī gada laikā ir bijis fokuss saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tā rada vēl vairāk bažu par dažādiem veidiem, kā Krievija varētu mēģināt, kā Krievijas oligarhi, indivīdi, uzņēmumi un bankas varētu mēģināt izvairīties no sankcijām. Cilvēki ir vairāk norūpējušies par potenciāli vājajām vietām starptautiskajā finanšu sistēmā, īpaši frontes pirmajā līnijā, kādā ir Latvija. Tas liek Latvijai vēl steidzamāk turpināt spert soļus, ko tā ir spērusi, lai mazinātu šīs šaubas.”

FKTK vadītāja Santa Purgaile saprot, ka Latvijai piemīt “bordertaunas statuss” un ar to ir jārēķinās. Tomēr viņa no kolēģiem ASV saņēmusi labas atsauksmes par sankciju ievērošanu finanšu sektorā. Arī darījumu kontroles jomā situāciju pašlaik ir laba – šogad pārkāpumi bankās neesot konstatēti. 

“Latvijai kā ģeogrāfijai, kā valstij nav nekāda īpaši slikta statusa. Kā mums teica, mūsu veselības izraksts ir tīrs. Tas ir tas svarīgākais signāls, kas tiek dots Amerikas bankām. Tālākais solis ir pašu banku spēja šīs attiecības nodibināt,” saka Purgaile. 

No viņas teiktā noprotams, ka dolāru norēķinus pašlaik spēj nodrošināt visas nozīmīgākās kredītiestādes, bet starp mazākajām gan ar to vēl ir problēmas. “Es teiktu, ka uzlabojumi būtu vēl vēlami tieši diversifikācijas nolūkos un nolūkos mazāk nozīmīgām kredītiestādēm tikt pie šiem dolāru norēķiniem,” atzīmē FKTK vadītāja.