Mode, opera un medicīna. Operas "Bohēma" jauniestudējuma aizkulises

4. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika "Bohēmas" pirmizrāde režisores LAURAS iestudējumā. Tā ir viena no pasaulē visbiežāk spēlētajām operām, Latvijā tā top jau sesto reizi. Pirmoreiz – vēl 1922. gadā. Iepriekšējais iestudējums, ko 2019. gadā veidoja Pēteris Krilovs, bija gana tradicionāls: Parīzes bohēma 19. gadsimta nogalē, jūgendstila silueti, cepurītes, gari šalles gali un viss pārējais, ko prāts automātiski attiecina uz vārdu “bohēma”.

Taču jaunajā versijā viss ir citādi. “Mums nebūs ne Eifeļa torņa, ne bagešu, ne berešu – visu šo franču klišeju komplekta,” smejas Fjodors Podgornijs. “Kostīmi nav ne vēsturiski, ne mūsdienīgi. Es to sauktu par retrofutūrismu – darbība notiek iztēlotā laikā. Teātrim nepietiek ar vienkārši skaistām drēbēm. Tām jānes sev līdzi kodi, stāsti un raksturi. Un, protams, skatītājam uz to visu jāgribas skatīties.”

Un skatīties tiešām gribēsies. Podgornija rokraksts – spilgtas krāsas, groteski apjomi un ekscentriskas detaļas – nekad nav īsti iederējies priekšstatā par “atturīgo latviešu modi”. Viņa tērpos vienmēr bijis kaut kas teatrāls, tāpēc uz operas skatuves tie jūtas kā mājās. Par iedvesmas avotiem mākslinieks min vecas teātra afišas, impresionistu gleznas un 19. gadsimta beigu modi. Taču tās nav vēsturiskas kopijas, drīzāk materiāls radošai pārveidei. “Ja tās ir bufveida piedurknes, tad nevis tādas, ko valkāja jūgendstilā, bet dramatiskā pārspīlējumā.”

Operas galvenā varone Mimī mirst no tuberkulozes, tāpēc cauri visam iestudējumam vijas nāves tēls – gandrīz medicīniskā precizitātē. Redzami anatomiski izšuvumi plaušu formā, milzīgi “elpojoši” svārki no izpletņu zīda, bet dažos kostīmos izmantoti arī paša Podgornija rentgena un ultrasonogrāfijas attēli, kas tapuši pagājušajā gadā pēc apendicīta operācijas. Mode, medicīna un opera – kombinācija, ko diez vai ieteiktu ģimenes ārsts, bet uz skatuves tā strādā lieliski.

Kopumā izrādei tapuši vairāk nekā 140 kostīmi. Katrs veidots konkrētam māksliniekam – ņemot vērā lomu, raksturu un pat ārieni. Savukārt tie, kas orientējas starptautiskajā mākslas bohēmā, korī pamanīs arī pazīstamas sejas. Piemēram, leģendāro vācu performanču duetu Eva & Adele – divas košas, noskūtu galvu dāmas bez konkrēta vecuma, kuras pašas sevi dēvē par “hermafrodītiem no nākotnes”.

Un pats gaišākais brīdis izrādē, lai cik paradoksāli tas skanētu, būs fināls – kad Mimī mirst. “Nācās skatītājam atstāt cerību,” saka Fjodors. “Tāpēc šajā ainā būs gaisma.”

Fjodors Podgornijs

Dzimis 1985. gadā Ventspilī. Daudzus gadus dzīvojis Lielbritānijā, kur kļuva pazīstams kā daļa no modes dueta "FYODOR GOLAN". Duets piedalījās modes nedēļās Londonā, Šanhajā, Singapūrā un Berlīnē, 2011. gadā ieguva "Fashion Fringe Award" balvu. Viņu radītie tērpi tika pārdoti prestižos universālveikalos visā pasaulē un ir tādu zvaigžņu kā Madonna, Rianna, Dženifera Lopesa un Ariana Grande garderobēs.

Pēc dueta izjukšanas Podgornijs atgriezās Latvijā un sāka sadarboties ar māksliniekiem un mūziķiem. 2024. gadā viņam bija personālizstāde Latvijas Mākslas muzejā. Viņa tērpus valkā daudzas Latvijas slavenības – no Kristīnes Opolais līdz kultūras ministrei Agnesei Lācei. "Bohēma" ir Fjodora Podgornija pirmā pieredze skatuves mākslā.