Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai
Krievijas Ārlietu ministrijas draudi Kijivai Valsts domē tika ātri mazināti – Augstākā Rada un Ukrainas prezidenta birojs vairs nav uzbrukumu mērķi.
Krievijas varas iestādes draudēja uzbrukt "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā, taču jau nākamajā dienā Valsts dome faktiski atkāpās no draudiem. Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs paziņoja, ka Augstākā Rada un Ukrainas prezidenta birojs nav šādi mērķi. Analītiķi uzskata, ka Krievija atkāpās no saviem draudiem pēc brīdinājumiem no Rietumiem un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šodien tika ziņots par telefonsarunu starp Lavrovu un Rubio. Iepriekš Amerikas Savienotās Valstis pārtrauca Krievijas piekļuvi "Starlink" satelītiem pēc mēģinājuma ar "Shahed" droniem uzbrukt Bankovas ielai un Ministru kabinetam Kijivā. Rietumi šādus triecienus uzskata par nepieņemamiem.
"Augstākā Rada nav lēmumu pieņemšanas centrs, tāpat kā, piemēram, Valsts dome nav lēmumu pieņemšanas centrs Krievijā. Deputāti nekontrolē karaspēku un nenosaka, kur un kad uzbrukt," sacīja Kartapolovs.
Pēc viņa teiktā, ar "lēmumu pieņemšanas centriem" Maskava domā Ukrainas bruņoto spēku drošos komandpunktus, nevis ēkas Kijivas centrā. To pašu viņš izteica par Ukrainas prezidenta biroju. Kartapolovs apgalvo, ka Volodimirs Zelenskis it kā nekad tur neparādās, tāpēc nav jēgas "tērēt dārgu munīciju" ēkai. Tas krasi atšķiras no Krievijas Ārlietu ministrijas, Zaharovas un personīgi Lavrova paziņojuma toņa, kuri dienu iepriekš vēstīja par "sistemātiskiem triecieniem" Kijivai, tostarp "lēmumu pieņemšanas centriem un komandpunktiem", un aicināja ārzemniekus pamest pilsētu. Kartapolovs faktiski ir mazinājis simbolisko mērķu draudus, kurus jau sen pieprasa Z sabiedrības radikālie elementi. Rietumos Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums tika uztverts kā drauds diplomātiem un ārzemniekiem.
ES par Maskavas draudiem par triecieniem Kijivai
Eiropas Savienība (ES) izsaukusi Krievijas augstāko diplomātu Briselē, šādi reaģējot uz Krievijas draudiem veikt jaunus triecienus Kijivai un brīdinājumiem ārvalstu pilsoņiem un diplomātiem, lai viņi Ukrainas galvaspilsētu pamet, otrdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) ārlietu un drošības jautājumu preses sekretāre Anita Hipere.
"Krievijas draudi ārvalstu pilsoņiem un diplomātiem, norādot, lai viņi pamet Kijivu, ir nepieņemama eskalācija," Hipere pauda sociālajos tīklos.
Krievijas pilnvarotajam lietvedim uzvērts, ka Maskavai ir "jāpārtrauc triecieni civiliedzīvotājiem", norādīja EK pārstāve.
ES vēstniece Ukrainā Katarina Maternova paziņoja, ka ES pārstāvniecība joprojām atrodas Kijivā.
"Kijiva stingri turas pie savas nostājas, un arī mēs," viņa rakstīja.
Arī Pekina komentējusi Maskavas izteiktos draudus
Pekina atbildējusi uz Maskavas jaunajiem draudiem par masveida triecieniem Kijivai ar saviem ierastajiem neskaidrajiem aicinājumiem.
"Ķīnas nostāja Ukrainas krīzē ir konsekventa un skaidra. Mēs uzskatām, ka dialogs un sarunas ir vienīgais dzīvotspējīgais līdzeklis konflikta risināšanai," paziņoja Mao Nina.
Ķīna vēlreiz aicināja "attiecīgās puses" kopīgi apturēt eskalāciju un atgriezties pie sarunu galda.
"Mēs aicinām attiecīgās puses pielikt kopīgas pūles, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu eskalāciju un radītu apstākļus dialoga un sarunu atsākšanai," piebilda pārstāve.
Uz jautājumu, vai Pekina evakuēs savus diplomātus no Kijivas, pārstāve neatbildēja.
Rubio komentārs par Maskavas draudiem
Rubio arī komentēja ziņojumus par Maskavas aicinājumiem evakuēt ASV vēstniecību Kijivā, norādot, ka neuzskata šos aicinājumus par apstiprinātiem. Turklāt valsts sekretārs norādīja, ka mūsdienu ieilgušie konflikti rada ārkārtīgi bīstamus draudus mieram. Pēc Rubio teiktā, to attīstība kļūst mazāk paredzama visām pusēm.
"Triecieni būs vērsti gan pret lēmumu pieņemšanas centriem, gan komandpunktiem (..). Mēs brīdinām ārvalstu pilsoņus, tajā skaitā diplomātisko misiju un starptautisko organizāciju personālu, atstāt pilsētu, cik ātri vien iespējams," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
