"Ērkšķu šova" Jana pēc dalības projektā atklāj šausminošas pagātnes traumas

Jau pašā sākumā Mārtiņam rodas aizdomas, ka Jana kopā ar savu partneri, muzikanti Maritu Miezīti, ir reibumā. Kad tiek uzdots tiešs jautājums par apreibinošo vielu lietošanu, Marita neslēpj patiesību: "Jā, man ir alkohola problēma." Turpretim Jana uz to reaģē ar sarkasmu, piebilstot, ka Maritai sarežģījumu dzīvē netrūkst. Uz to Marita ar smaidu atbild: "Nē, tu esi mana vienīgā problēma līdz šim." Jana pārmet partnerei nepatiesību un skaidro Mārtiņam, ka kopdzīves laikā atklājusi Maritas tieksmi ar alkoholu remdēt sāpes par vīra zaudējumu. Tas Janā radījis lielu niknumu, un viņa Maritai veltījusi asus pārmetumus, uzsverot, ka grūtības ir visiem, taču tas neattaisno dzeršanu.

Vērojot abu sieviešu uzvedību, Mārtiņš sāk turēt aizdomās viņas arī par citu vielu lietošanu: "Jana un Marita teica, ka uz tualeti aizskrien tikai uzpīpēt, bet es šaubos, ka pīpēšana bija vienīgā aktivitāte tualetē."  Sarunai kļūstot personiskākai, Jana atklāj, ka viņas lielākais dzīves slogs ir tēva brālis. Viņa dalās šausmīgās bērnības atmiņās par onkuļa veikto seksuālo vardarbību. "Man bija četri vai pieci gadiņi, tēta brālis mani izvaroja," atzīstas Jana. Situāciju vēl smagāku padara fakts, ka pāridarītājs joprojām uzbāžas: "Viņš vēl tagad man raksta un grib ar mani satikties, saka, ka tas nav nekāds grēks."

Jana izjūt vainas apziņu par to, ka pieļauj sliktu izturēšanos no vīriešu puses, un nezina, kā šo apburto loku pārtraukt. Šajā brīdī Marita viņu mēģina mierināt: "Pagātne mums ir katram, taču tu esi šeit un tagad." Tomēr Jana neslēpj, ka bērnības trauma joprojām kontrolē viņas dzīvi: "Tā ir tik liela sāpe…" Redzot Janas kritisko stāvokli, Mārtiņš pauž nopietnu satraukumu un norāda uz neatliekamu vajadzību pēc speciālistu palīdzības, jo Marita šajā situācijā nespēj būt atbalsts. "Es īsti līdz galam nesaprotu, vai Marita ir tā, kas viņai palīdz, vai tā, kas dzen Janu vēl dziļāk grāvī," prāto Mārtiņš.

Kad abas dāmas uz brīdi aiziet, Mārtiņš nolemj pārbaudīt savus minējumus — viņš paosta Janas atstāto trauku un gūst apstiprinājumu, ka tur ir alkohols. Mēģinot izprast Janas pārdzīvojumu dziļumu un uztraukuma cēloņus, viņš uzzina, ka Janai ļoti sāp sirds par jaunāko māsu. Viņa izsaka vēlmi iziet Minesotas programmu, lai pierādītu māsai savu spēju mainīties. Uz Mārtiņa tiešo jautājumu: "Kā tev ir ar to alkoholu?", Jana sniedz vaļsirdīgu un skarbu atbildi: "Pēdējā laikā ļoti slikti. Es sāku ķerties klāt pat narkotiskām vielām." Nonākusi strupceļā, jaunā sieviete vairs neredz izeju no samilzušajām problēmām. Jana atzīst, ka dzeršana kļuvusi nekontrolējama un regulāra: "Es pati jūtu to, ka sāku dzert arvien vairāk un sāku dzert pastāvīgi." Viņa arī neslēpj skaudro patiesību par attiecībām ar Maritu — mīlestības tur neesot, kopā viņa dzīvo tikai pajumtes trūkuma dēļ. "Es redzu, ka Jana ir salūzusi, taču to īsto ainu īsti nevar saprast, jo viņa ir alkohola reibumā, un tad nevar saprast, cik no tā ir alkohols un cik no tā ir taisnība. Kāda ir tā īstā situācija... Bet jā – Jana ir sabrukusi," situāciju vērtē Mārtiņš.

Sieviete arī atklāj, ka viņu vajājušas domas par pašnāvību un viņa piedzīvojusi dzīves tumšākos mirkļus. Apzinoties situācijas bīstamību, Mārtiņš rīkojas — viņš iedod Janai krīzes tālruņu numurus un mudina nepalikt vienai ar savām problēmām. "Galvenais – neklusē," viņš piekodina, piebilstot: "Tie ir numuri, uz kuriem tev obligāti jāzvana." Pirms šķiršanās Mārtiņš lūdz Janai apsolīt, ka nākamajā tikšanās reizē viņa būs skaidrā. Viņa tam piekrīt: “Es iešu, es gribu, es darīšu, es saprotu, ka tas ir traucēklis man, manai ģimenei un visiem pārējiem." Noslēgumā raidījuma vadītājs viņu mierina un vēlreiz atgādina, ka paša spēkiem šo krīzi pārvarēt nav iespējams un glābiņš jāmeklē pie profesionāļiem.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Krīzes brīdī iedzīvotājiem ir pieejams diennakts Skalbes Krīžu tālrunis 67222922 (vai 27722292), kurš darbojas visu diennakti, un kurā iedzīvotājiem iespējams anonīmi izklāstīt savus pārdzīvojumus un saņemt esmocionālo atbalstu no īpaši apmācītiem speciālistiem. Tāpat visā Eiropas Savienībā iedzīvotājiem pieejams krīžu tālrunis 116123, kurā iespējams saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu, vai arī veikt pierakstu pie sertificēta psihologa. Palīdzības tālrunis bērniem un pusaudžiem ir sekojošs: 116111.

"Ja Jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem - ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka," aicina Nacionālais psihiskās veselības centrs.